Levits: Baltijas valstu sadarbība ir cieša, simboliska un neatsverama
Baltijas valstu vienotība lēmumu pieņemšanā ir ļoti svarīga, lai nodrošinātu enerģētisko drošību nacionālā un reģionālā līmenī, uzsvēra Valsts prezidents Egils Levits.
Kā informēja Valsts prezidenta kancelejas Mediju centra vadītāja Justīne Deičmane, Levits šodien Tartu tikās ar Igaunijas prezidentu Alaru Karisu, uzsverot ciešās Latvijas un Igaunijas attiecības un apspriežoties par nākotnes sadarbību drošības, ekonomikas, augstākās izglītības jomās.
Izsakot gandarījumu par tikšanās iespēju, Valsts prezidents jaunajam Igaunijas prezidentam uzsvēra, ka abas valstis ir izcili draugi, kaimiņi un sabiedrotie. Levits atzīmēja, ka 2021.gads abām kaimiņu tautām ir nozīmīgs, jo aprit 100 gadu, kopš kā starptautiski atzītas valstis Latvija un Igaunija nodibināja diplomātiskās attiecības.
Akcentējot abu valstu senās saites augstākās izglītības jomā, Levits uzsvēra, ka Tērbatas Universitātē savulaik ir studējuši daudz Latvijas valsts pamatlicēju, savukārt šodien Tartu Universitātē ir iespēja apspriesties par Latvijas un Igaunijas tālāko sadarbību šajā jomā.
Runājot par turpmākās sadarbības aspektiem starp abām valstīm, Valsts prezidents atsaucās uz abu valstu Ārlietu ministriju uzsāktā darba pie Latvijas un Igaunijas nākotnes sadarbības ziņojuma.
"Novērtējam esošo ekonomisko sadarbību ar mūsu kaimiņu un otro lielāko tirdzniecības partneri. Liels potenciāls ir sadarbībai tādās jomās kā transports un infrastruktūras projekti, digitālie risinājumi, pētniecība un inovācijas, tūrisms. Augstu vērtējam sadarbību "Rail Baltica" projektā, darbs turpinās pie projekta veiksmīgas ieviešanas," pauda valsts pirmā persona.
Levits uzsvēra, ka Latviju un Igauniju vieno kopīgs redzējums būtiskos reģionālajos un starptautiskajos jautājumos, norādot uz kopīgo mērķi veicināt Baltijas reģiona drošību, labklājību un izaugsmi. Valsts prezidents akcentēja, ka Baltijas valstu sadarbība ir cieša, simboliska un neatsverama.
Abu prezidentu sarunā tika uzsvērts, ka Latvija augsti novērtē Igaunijas aktīvo un veiksmīgo darbu ANO Drošības padomē. Levits vērsa uzmanību, ka, gatavojoties Latvijas kandidatūrai ANO Drošības padomē 2025.gada vēlēšanās, labprāt tiks uzklausīta Igaunijas vērtīgā pieredze. Tika akcentēts, ka abas valstis arī ir vienotas globālo klimata mērķu sasniegšanā.
Tikšanās laikā pievēršoties sadarbībai enerģētikas laukā, Valsts prezidents atzīmēja, ka abām valstīm ir vienota sapratne un konstruktīva sadarbība, īstenojot enerģētikas infrastruktūras projektus. Savukārt, runājot par Eiropas stiprināšanu, Levits īpaši izcēla abu valstu iespējas digitālās jomas un zaļās ekonomikas attīstībā. Turklāt kā stratēģiski un ģeopolitiski nozīmīga sadarbības platforma tika uzsvērta Trīs jūru iniciatīva (TJI).
"Aktīva sadarbība starp TJI valstīm un līdzīgi domājošām partnervalstīm ir veiksmīga 2022.gada samita pamatā. Gatavojoties TJI samitam Latvijā, mēs uzsveram ilgtspējīgas, uzticamas un iekļaujošas savienojamības nozīmi. Akcentējam TJI partneru - ASV, Vācijas un Eiropas Komisijas augsta līmeņa pārstāvju - dalības nozīmi 2022.gada samitā, kā arī visu TJI valstu un privāto investoru iesaistes nozīmi TJI investīciju fondā," norādīja Levits.
Valsts prezidents Tartu šodien arī apmeklēs Baltijas Aizsardzības koledžu. Sarunā ar Karisu Levits uzsvēra, ka Igaunija un Latvija ir cieši sadarbības partneri drošības un aizsardzības jomā, tādējādi stiprinot Baltijas valstu, kā arī visa reģiona drošību.