"Atvērtie faili": Prostitūtas "pārņem" biznesu ar parādiem

© Pixabay

Darījumu shēmas ar fiktīviem firmu īpašniekiem ir sen zināma problēma. Mazāk zināms ir fakts, ka Uzņēmumu reģistrā kā biznesa īpašnieces un vadītājas ir reģistrētas dučiem sieviešu, kas patiesībā iztiku pelna, uz ielas pārdodot savu ķermeni, noskaidrojis Latvijas Radio raidījums "Atvērtie faili".

Latvijas Radio raidījuma "Atvērtie faili" žurnāliste Baiba Runce pārliecinājās, ka sludinājumu portālā arī šobrīd ir iespējams iegādāties uzņēmumus. Piemēram, 2006. gadā dibinātu SIA “PVN maksātāju ar labu reputāciju, bez parādiem” pārdod par 1100 eiro.

Baiba Runce izpetīja vairākas gadījumus. Piemēram, Annija ( vārds šajā raidījumā ir mainīts) acīmredzami iztiku pelnīja uz ielas. Bet vienlaikus, pēc Uzņēmumu reģistra datiem, viņa kādā apģērbu tirdzniecības firmā ir bijusi valdes priekšsēdētāja, vēl vairākās - valdes locekle un īpašniece. Visus šos uzņēmumus vieno parādi un tas, ka savu eksistenci tie beiguši ar likvidāciju. Annija tos pārņēmusi neilgi pirms likvidēšanas.

Karlīna savukārt no policijas saņēma kārtējo protokolu par seksuālo pakalpojumu piedāvāšanu par maksu Jāņa Asara ielā - šim nolūkam neparedzētā vietā, norādīts protokolā. Divu gadu laikā viņa sodos sakrāja 4000 eiro. Pēc pāris mēnešiem 36 gadu vecumā Karlīna nomira. Elektroniskajā piemiņas enciklopēdijā “Timenote.info”, kas agrāk bija pazīstama kā “Nekropole.info”, viņa nodēvēta par uzņēmēju.

Ne velti - oficiāli Karlīna bijusi amatpersona un dalībniece astoņos uzņēmumos. Viens no tiem darbojās poligrāfijas nozarē, likvidēts ar 32 tūkstošu eiro parādsaistībām. Karlīna to pārņēma no Vladimira Lašketa.

Pirms sešiem gadiem februārī vienos dienā mazā ieliņā blakus Ziedoņdārzam seksuālos pakalpojumus par maksu piedāvāja Natālija. Tolaik viņai pat nebija deklarētās dzīvesvietas. Taču pirms gada Natālija kļuva par valdes locekli kādā mazumtirdzniecības uzņēmumā, kas darbojas Madonas novadā. Pašlaik firmai ir vairāk nekā 10 tūkstošu eiro nodokļu parāds. Uzņēmumam norādīts kontakttālrunis, taču operators atbild “abonements neeksistē”.

Natālijas vadītajai firmai īpašnieki mainījušies vairākkārt, bet sākotnēji tā piederēja Dainim Šulcam, kurš turpina darboties biznesā. Pazīstamākais uzņēmums, kur viņam pieder daļas, ir SIA “Riga spirits & wine outlet”.

Valsts iestādes problēmu zina - gan par fiktīvajiem biznesmeņiem, gan viltus adresēm.

„Mēs redzējām, ka tur, kur ir negodprātīgie gadījumi, tas dokuments nav šķērslis, lai viltotu un ļaunprātīgi izmantotu konkrētu īpašumu un adresi. Tāpēc arī praksē gadījumi tad, kad kāds sūdzējās, ka tur tiešām tāds uzņēmums neatrodas un es nekādu piekrišanu neesmu devis kā īpašnieks, tad šie materiāli tika sūtīti Valsts policijai ekspertīžu veikšanai. Un lielākoties tas viss beidzas ar to, ka, jā, tiek konstatēts, ka paraksts ir viltots. Bet kurš to ir izdarījis? Manā rīcībā vismaz nav pa šiem desmit gadiem informācijas, ka būtu noskaidrots kādā brīdī, kurš ir viltojis,” atzina Uzņēmumu reģistra valsts galvenā notāre Guna Paidere.

“Ko cenšas panākt tie iepriekšējie īpašnieki? Tā ir, pirmkārt, atbildības noņemšana no sevis par kaut kādiem, iespējams, nelegāliem darījumiem, izvairīšanos no nodokļu nomaksas, finanšu līdzekļu, grāmatvedības neuzskaiti, darbinieku nodarbināšanu bez darba līgumiem, kur ir vairāki sodi, un viss pārējais. Šajā gadījumā tiek atrasta persona, kura pati labprātīgi iegādājas šo uzņēmumu, reģistrē savā, teiksim tā, valdījumā par salīdzinoši niecīgu, minimālu samaksu,” tā prostitūtu vārdu nokļūšanu Uzņēmumu reģistra datu bāzē skaidroja jurists Armands Logins, kurš agrāk strādājis Valsts policijā.

“Mēs varam pieiet uz Lapu ielas jebkur pie jebkuras personas un pajautāt eksperimenta nolūkos: Es - biznesmenis, tu - vienkārši cilvēks. Es gribu pārdot, tu esi starpnieks. Un tu saki: klausies, dārgā draudzene, man te, rekur ir baigie parādi, sotaku gribi? Tev ir ID karte? Nu, viņa teiks, vai nu ir vai nav. Klausies, es tev varu uztaisīt ID karti, aizbrauksim kopā, es apmaksāšu, negribi paņemt uzņēmumu uz sevi? Par 100-200 eiro tev neviena neatteiks,” zināja stāstīt Logins.

Tikpat labi šo lomu var pildīt bezpajumtnieki vai trešo valstu pilsoņi. Cilvēki, kuriem nav, ko zaudēt. “Viņiem bankas kontu nav. Par dzīvokli un dzīvesvietu, ja viņi maksā, viņi maksā ar skaidru naudu to, ko viņi kaut kur nopelna. Īpašumu viņiem nav un nekad nebūs,” skaidroja Logins.

Shēmu organizatori bieži maskējas aiz garām īpašnieku maiņas ķēdēm.

Kāds anonīms piedāvājums sludinājumu portāla “ss.com” sadaļā - „Uzņēmumu juridiskā apkalpošana”:

„Palīdzēsim likvidēt un pārņemt problemātiskus uzņēmumus ar parādiem. Sagatavojam visa veida dokumentus - izmaiņu veikšana Valsts ieņēmumu dienestam un Uzņēmumu reģistram, jauna uzņēmuma dibināšana, izmaiņas valdē, izmaiņas dalībnieku reģistrā, juridiskās adreses maiņa - un citus vajadzīgos dokumentus.”

Latvijas Radio izliekas par neliela uzņēmuma īpašnieci, kurai ir nodokļu parāds. Pretī saņem atbildi: „No jums nekas nav vajadzīgs, vienkārši elektroniskais paraksts, jums vajadzīgs, lai jūs atlaistu darbiniekus, grāmatvežus, struktūrvienības visas anulējiet un viss, var pārrakstīt uz mani.”

Cena pakalpojumam - 700 eiro. Ja nepieciešams arī juridisko adresi mainīt, tad kopā jāmaksā 800.

Visu rakstu iespējams izlasīt lsm.lv

Latvijā

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) arī trešajā izsolē nav izdevies piesaistīt potenciālo investoru interesi par Maskavas kultūras un biznesa centru Rīgā, Marijas ielā 7, kas plašāk pazīstams kā Maskavas nams, liecina informācija elektronisko izsoļu vietnē "izsoles.ta.gov.lv".

Svarīgākais