Papildu finansējums sociālās drošības tīkla ietvaros pašvaldībām, lai kompensētu lielāku daļu dzīvokļa pabalsta, pašlaik nav atbalstāms, šādu viedokli – zināmā mērā negaidītu – pauda Finanšu ministrijas (FM) Budžeta departamenta Labklājības jomas finansēšanas nodaļas vadītāja Anita Čemme.
Vēl nesen labklājības ministre Ilona Jurševska ar pašvaldību pārstāvjiem vienojās, ka nākamgad pašvaldībām pašreizējā 20% līdzfinansējuma vietā dzīvokļa pabalsta apmaksai trūcīgajiem vajadzētu saņemt visus 50%.
Sociālā drošības tīkla stratēģija jeb tā sauktais sociālais spilvens nonācis sabiedrības diskusiju degpunktā, jo nav uzticības tam, ka aizdevēju nauda visos gadījumos tiek tērēta lietderīgi.
Visvairāk – veselībai
Visvairāk no sociālās drošības tīkla finansējuma piešķirts veselības aprūpei, tai seko labklājība, izglītība un pasažieru pārvadājumi. Pēc Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas datiem, vidēji deviņos mēnešos ir apgūti 60% no visam gadam pieejamā finansējuma un vislielāko daļu no savā jomā atvēlētās naudas izlietojusi labklājības nozare – kopumā 65%.
Veselības jomā sociālā tīkla naudas izlietošana klibojusi, taču, kā norāda Veselības ministrijas (VM) parlamentārā sekretāre Dagnija Staķe (ZZS), situācija uzlabojas, jo ir veiktas vairākas izmaiņas. Viena no tām – personām ar zemiem ienākumiem tagad tiek segtas ne tikai pacientu iemaksas, bet arī apmaksāts pats pakalpojums. Vēl no sociālā spilvena tiek nodrošināta visu hroniski un smagi slimo pacientu aprūpe (līdz šim tas bija tikai trūcīgiem). Šogad plānotais finansējums veselības sociālajam spilvenam ir 24,2 miljoni latu, no kuriem 9 mēnešos izlietoti 10 miljoni latu.
Pabalstiem nauda ripo
Labklājības jomai šogad finansējums piešķirts pat papildus, jo gada vidū ierēdņus darīja bažīgus straujais naudas izlietojums garantētā minimālā ienākuma (GMI) pabalsta izmaksai. Labklājības ministrijas (LM) Finanšu un attīstības departamenta direktora vietas izpildītāja Diāna Jakaite stāsta, ka no sociālā spilvena naudas tieši GMI iztērēti jau 72% no gada finansējuma jeb 6,9 miljoni latu. Gadam atvēlēti 9,6 miljoni latu, ieskaitot papildus piešķirto finansējumu.
Savukārt dzīvokļa pabalsta līdzmaksājumam gadam paredzēti 3,5 miljoni latu, no kā izlietoti 2,5 miljoni. "Arī dzīvokļa pabalstam bija nepieciešams lūgt papildu naudu, jo ar bāzes finansējumu – 2,8 miljoniem – nepietiktu," skaidro D. Jakaite. Viņa prognozē, ka nākamgad finansējuma atkal pietrūks – apmēram par 8,2 miljoniem latu. "Esam jau norādījuši uz šo faktu, taču pagaidām kā kompromiss tiek piedāvāts gadu uzsākt ar pamata finansējumu, bet vēlāk vērsties valdībā ar ziņojumu un lūgt papildu naudu," norāda D. Jakaite. Līdzīgi kā šogad arī nākamgad papildu naudu varētu gūt no sociālā spilvena pārdales – no jomām, kur naudu nevar izmantot, iedalīt pabalstiem, kā arī no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.
Vispirms sakārtot
Sociālais spilvens labklājības jomā sedz 50% no pašvaldību tēriņiem GMI un 20% – dzīvokļa pabalstam. Pašvaldības par nesamērīgi mazu līdzfinansējumu uzskata šos 20%, tāpēc ar labklājības ministri panākta vienošanās par lielāku līdzfinansējuma procentu. Taču, kā vakar Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē atzina FM pārstāvji, FM to neatbalsta. "Pašreizējā situācijā nevaram to atbalstīt. Un vēl ņemot vērā Valsts kontroles atzinumu, domājam, ka vispirms ir jāsakārto sistēma un tad jālūdz papildu finansējums," sacīja A. Čemme.
Taču Saeimas deputāte Rita Strode (PLL), bijusī Daugavpils domes priekšsēdētāja vietniece, atzina: nevar būt situācija, ka atsevišķu pašvaldību dēļ jācieš visām pārējām un galu galā – iedzīvotājiem.
Divas sodītas
Vētru sociālās palīdzības ūdens glāzē sacēlusi minētā revīzija, kurā atzīts, ka 100 000 latu nelikumīgi izmaksāti pabalstos, proti, maksāti cilvēkiem, kurus nedrīkstēja atzīt par trūcīgiem. LM Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības departamenta direktora vietnieks Aldis Dūdiņš atzina, ka viņa rīcībā nav informācijas, kurās tieši pašvaldībās šādas nelikumības atklātas, taču pieļauj: atsevišķos gadījumos tās varētu būt dažāda normatīvo aktu interpretācija. Jāņem vērā, ka pašlaik par trūcīgu personu var atzīt arī tādu, kam ir līzingā pirkts auto un mājokļa kredīts. "Es gan te nerunāju par ļaunprātīgu rīcību, tad noteikti ir jārīkojas tiesībsargājošām iestādēm," teic A. Dūdiņš.
LM vairākās pašvaldībās veikusi auditu, pētot, kā tiek tērēts valsts finansējums pabalstiem, atklāti vairāki pārkāpumi. Divām pašvaldībām piemērots sods – brīdinājums un arī naudas ieturējums, proti, nav maksāts līdzfinansējums. A. Dūdiņš neatklāja šīs pašvaldības.