Šodienas sabiedrībai ir ļoti nepieciešams, lai tā apzinātos, kas ir noticis, un lai tā uzturētu atmiņas pēctecīgumu - tas ir valsts leģitimitātes jautājums, uzrunā fonda "Sibīrijas bērni" rīkotajā pasākumā Rīgas pilī sacīja Valsts prezidents Egils Levits.
"Valsti iemieso un veido tās pilsoņi. Mēs visi esam saistīti savas zemes un valsts, laikmetu un paaudžu pēctecības ķēdē. Šodienas Latvijā mēs aizvien vairāk apzināmies, cik svarīga ir katra Latvijas pilsoņa - liela vai maza, jauna vai veca - atbildība par Latviju un līdzdalība valsts norisēs," izteicās Levits.
Pēc viņa sacītā, tiklīdz tika atjaunota Latvijas valsts, bija iespējams atjaunot arī vēsturisko taisnīgumu attieksmē pret padomju režīma represētajiem cilvēkiem. "Arī mūsu Satversmē ir ierakstīts, ka mēs pieminam svešo varu upurus, nosodām komunistisko un nacistisko totalitāro režīmu un to noziegumus," piebilda Levits.
Tas, viņaprāt, nozīmē, ka valstij ir sava atmiņu politika, ka tiek sekmēta valsts un nācijas vēstures izpēte, ka atsevišķi notikumi un procesi tiek īpaši izgaismoti - jo tie ir pamatā valsts leģitimitātei, nosaka tās vēstures skatījumu un pašizpratni.
Kā sevišķi svarīgu aspektu prezidents uzsvēra, ka par šiem tautai un valstij būtiskajiem vēstures notikumiem "turpina domāt bērni un jaunieši, sacerējumos un zīmējumos atainojot savus priekšstatus par citu bērnu reiz pārdzīvoto izsūtījumā Sibīrijā".
Viņš norādīja, ka šo pēctecīgumu uzteicami īsteno fonds "Sibīrijas bērni", uzņemot unikālus dokumentālus materiālus, rīkojot ekspedīcijas uz kādreizējām izsūtījuma vietām un izglītojot par represijām šodienas sabiedrību.
Fonds "Sibīrijas bērni" ir dibināts 2001.gadā, tā galvenā darbības ievirze kopš pirmsākumiem bijusi 1941.gada 14.jūnija izsūtīto toreiz bērnu atmiņu dokumentēšana. Par izsūtīšanas tematiku tiek veidotas dokumentālās filmas, meklēti un intervēti izsūtītie.