Valsts taupīs uz iedzīvotāju rēķina

© nra.lv

Neskatoties uz to, ka 2011. gada valsts budžeta konsolidācija būs nepieciešama par 280 miljoniem latu mazāka, nekā iepriekš plānots, valdība vērtē iespēju paaugstināt PVN pamatlikmi un atcelt samazināto PVN likmi elektrībai.

Uzņēmējiem ir radies priekšstats, ka valdība nav pārāk ieinteresēta samazināt publiskā sektora izdevumus, un, pretēji pirms vēlēšanām solītajam, pastāv iespēja valsts budžeta konsolidāciju pārlikt uz iedzīvotāju un uzņēmēju pleciem.

Konsultācijās ar starptautiskajiem aizdevējiem Ministru prezidenta Valda Dombrovska (Vienotība) vadītā sarunu grupa svētdien panākusi vienošanos par nākamā gada valsts budžeta konsolidāciju 280 miljonu latu apmērā. Tas nozīmē, ka 2011. gada valsts budžeta projektā paredzētais 800 miljonu latu lielais deficīts ir jāsamazina par 280 miljoniem latu, nevis par 300 līdz 450 miljoniem latu, kā bija plānots iepriekš. Līdz ar to nākamā gada budžeta deficīts nedrīkstēs pārsniegt 520 miljonu latu.

Nodokļu slogs kāps

Par to, kādi pasākumi tiks ieviesti, lai nepārkāptu pieļaujamo budžeta deficītu, pagaidām precīzi nav zināms. "Valdībai, lemjot par konkrētiem budžeta konsolidācijas pasākumiem, liela uzmanība būs jāpievērš tam, lai uzņēmējdarbība iegūtu izaugsmes un turpmākās attīstības iespējas. Tas ir nozīmīgi mūsu valsts turpmākajai izaugsmei un pilnīgai krīzes pārvarēšanai," uzsvēra V. Dombrovskis.

Tomēr, apspriežot iespējamos budžeta konsolidācijas priekšlikumus, kas, kā ierasts, notiek aiz sabiedrībai slēgtām durvīm, tiek apspriesta iespēja palielināt nodokļus. Latvijas Brī-

vo arodbiedrību savienības priekšsēdētāja vietnieks Egils Baldzēns, kurš piedalījās valdības ārkārtas sēdē, atzina, ka darbā pie nākamā gada valsts budžeta valdība vērtē priekšlikumu palielināt PVN pamatlikmi, paaugstināt samazināto PVN likmi, bet elektrībai vispār atcelt samazināto PVN. Ja šis priekšlikums iegūs likuma spēku, tad nākamgad elektrība tiks aplikta ar 22 procentu PVN likmi. Arodbiedrība pret šo ieceri kategoriski iebilst.

Valdība apspriedusi arī atsevišķus kompensējošos pasākumus. Finanšu ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītāja Baiba Melnace Neatkarīgajai stāstīja, ka viens no variantiem paredz minimālās algas palielināšanu no 180 uz 200 latiem. Tiek vērtēts variants palielināt sociālo nodokli, vienlaikus samazinot darbinieka maksājamo iedzīvotāja ienākuma nodokli. Valdība vērtē arī iespēju ģimenes valsts pabalstu, kas šobrīd ir 8 lati, dubultot līdz 16 latiem, bet maksāt šo pabalstu tikai trūcīgām ģimenēm.

Šodien notiek Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes ārkārtas sēde, kurā tiks apspriesti šie jautājumi.

Iegrožos tēriņus

Pēc E. Baldzēna vērtējuma, vislielākais izdevumu samazinājumu apjoms patlaban tiek plānots Iekšlietu ministrijai. Priekšlikumi paredz Iekšlietu ministrijas budžetu mazināt par 6,5 miljoniem latu. Iekšlietu ministre Linda Mūrniece norāda, ka tas ir Finanšu ministrijas priekšlikums, bet nekādi lēmumi vēl nav pieņemti. "Šobrīd ir skaidri zināms, ka plānoto budžeta samazinājumu neīstenosim uz atalgojuma rēķina," teica L. Mūrniece.

Otrs lielākais samazinājums tiekot piedāvāts Zemkopības ministrijas budžetā – par 1,9 miljoniem latu. Citām ministrijām samazinājumi ir proporcionāli daudz mazāki.

Aizdevēji prasīgāki

Par konsolidācijas pasākumiem valdībai jāvienojas arī ar starptautiskajiem aizdevējiem. Taču publiskotie Pasaules bankas un Starptautiskā valūtas fonda ieteikumi budžeta izdevumu mazināšanai liecina, ka aizdevēji lielākos samazinājuma apjomus redz sociālajā jomā, piemēram, samazināt ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamo pensijas daļu; pensiju piemaksas atcelt pensijām virs 140 latiem; aplikt ar 10% papildnodokli to pensiju ienākumu, kas pārsniedz 225 latus; pensijas indeksēt atbilstoši patēriņa cenu indeksa izmaiņām, palielināt pensionēšanās vecumu. Veselības jomā piedāvāta slimnīcu ēku slēgšana un gultu skaita samazināšana, specializēto veselības aprūpes pakalpojumu samazināšana, pacientu līdzmaksājumu pārskatīšana un atbrīvojumu noteikšana atkarībā no pacienta ienākumiem.

***

VIEDOKĻI

Lita Kokale, LTRK sabiedrisko attiecību vadītāja:

– LTRK organizēto uzņēmēju un politiķu priekšvēlēšanu diskusiju ciklā BIZNESS pēc vēlēšanām. KĀDS? politiķi solīja, ka valsts budžeta fiskālā konsolidācija pamatā tiks īstenota uz valsts izdevumu samazināšanas rēķina. Palīdzot šajā darbā, LTRK piedalījās valsts funkciju audita darba grupas sēdēs, kur tika atrasti 80 miljoni latu, kurus ietaupīt, optimizējot valsts pārvaldes funkcijas. Pēdējā LTRK rīcībā esošā informācija liecina, ka no piedāvātajiem 80 miljoniem latu 2011. gada valsts budžeta izstrādē Finanšu ministrija redz iespēju ietaupīt vairs tikai 15 miljonus latu. Piedaloties MK sēdēs, ir radies priekšstats, ka valdība nav pārāk ieinteresēta īsināt publiskā sektora izdevumus un, pretēji pirms vēlēšanām solītajam, pastāv iespēja valsts budžeta konsolidāciju pārlikt uz iedzīvotāju un uzņēmēju pleciem! Uzņēmēju redzējumā PVN samazināto likmju un PVN likmes paaugstināšana ir absolūta sarkanā līnija, ko uzņēmējus pārstāvošās organizācijas neļaus pārkāpt!

Andris Strazds, Nordea bankas vecākais ekonomists:

– PVN bāzes likmes paaugstināšanu vērtēju negatīvi, tā vietā noteikti mazāk negatīva ietekme uz budžetu būtu progresīvā nekustamā īpašuma nodokļa ieviešanai, bet ieņēmumu apjoms budžetā būtu aptuveni līdzvērtīgs. Iecere samazināt IIN likmi un paaugstināt sociālās apdrošināšanas iemaksu likmi nav viennozīmīgi vērtējama. Nodokļu slogu darbaspēkam tā nesamazina, līdz ar to pozitīvas ietekmes uz konkurētspēju nav. Jāņem vērā, ka IIN un sociālās apdrošināšanas iemaksu bāze nav identiska, līdz ar to šādas izmaiņas varētu vēl vairāk samazināt vēlmi maksāt sociālās apdrošināšanas iemaksas un veicinātu shēmošanu ar mērķi pārvērst algas ienākumus cita veida ienākumos, par kuriem jāmaksā tikai IIN. Protams, IIN maksātāji būtu ieguvēji no zemākās likmes, lai gan cilvēki ar augstākiem ienākumiem iegūtu vairāk nekā pārējie, un tādējādi šādām izmaiņām varētu būt viegli regresīva ietekme uz nodokļu sistēmu, līdz ar to tās nav sociāli taisnīgas.

Dainis Stikuts, Swedbank vecākais ekonomists:

– PVN likmes palielināšana pati par sevi nav strukturālā reforma, jo neuzlabos valsts sniegto pakalpojumu efektivitāti, kas šobrīd negatīvi ietekmē nodokļu maksāšanas disciplīnu. Nodokļu sistēmā nodokļu izmaiņas būtu jāveic, pārdalot slogu no ienākumiem uz patēriņu. Piemēram, var apsvērt augstāku un progresīvāku nekustamā īpašuma nodokļa likmi, var atcelt samazinātās PVN likmes. Šos nodokļus maksā arī tie, kas gūst ienākumus pelēkajā ekonomikā. Protams, ir jāsakārto kadastrālās vērtības, kā arī jāparedz kompensējoši mehānismi tiem, kuri maksā nodokļus. Piemēram, strādājošiem tas varētu būt krietni augstāks (piemēram, 90 latu) ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamais minimums, bet bezdarbniekiem un pensionāriem to varētu kompensēt tieši. Ieguvumi no minimālās algas palielināšanas ir diezgan apšaubāmi, jo ir iespējams to dažādos veidos apiet, un tas būtībā nemazinās aplokšņu algas.

Svarīgākais