Plāno paplašināt pašvaldību iesaisti LPS organizatoriskajā darbā

Lai sāktu diskusiju par grozījumiem organizācijas Statūtos, otrdien uz pirmo sēdi pēc pašvaldību vēlēšanām un administratīvi teritoriālās reformas stāšanās spēkā sanāca LPS valde. Saistībā ar reformas stāšanos spēkā, samazinoties pašvaldību skaitam, LPS administrācija ir sagatavojusi grozījumus organizācijas statūtos, un šī bija pirmā reize, kad tie tika prezentēti LPS valdē, sākot diskusiju par izmaiņām.

"Kopš 1.jūlija Latvijā ir ievērojami samazinājies pašvaldību skaits - no 119 uz 43, un līdz ar to arī lēmumu pieņemšana, ka arī LPS darbības organizēšana ir jāmaina saskaņā ar jauno situāciju," komentēja LPS priekšsēdis Gints Kaminskis.

Viņš atzina, ka grozījumi paplašinās pašvaldību iesaisti LPS organizatoriskajā darbā, kas nozīmējot, ka pašvaldības un LPS kļūs vēl saliedētākas un vienotākas gadījumos, kad nepieciešams paust kopīgu pašvaldību viedokli un valsts pārvaldes struktūrās iestāties par pašvaldību tiesībām.

Būtiskākie statūtu grozījumi ir saistīti ar biedru sapulču un kongresu organizēšanu, piemēram, turpmāk ikgadējo biedru sapulces vietu un laiku noteiks LPS dome - LPS priekšsēdis, visu pašvaldību priekšsēdētāji un seši Rīgas domes deputāti. Tāpat valdes locekļi atbalstīja priekšlikumu turpmāk ikgadējo LPS biedru kongresu organizēt ne retāk kā reizi četros gados, bet domes sēdes - ne retāk kā divas reizes gadā līdzšinējo četru reižu vietā. Izmaiņas skars arī kongresā pārstāvēto pašvaldību delegātu skaitu, kas tiek noteikts, ņemot vērā konkrētajā pašvaldībā reģistrēto iedzīvotāju skaitu.

Saskaņā ar grozījumiem statūtos, turpmāk LPS priekšsēža pilnvaru termiņš būs no ievēlēšanas brīža līdz LPS biedru kongresam, kas tiek organizēts pēc kārtējām pašvaldību vēlēšanām.

Ņemot vērā, ka šī bija pirmā reize, kad publiski apspriesti grozījumi LPS statūtos, tos vēl plānots uzlabot un papildināt, lai galīgo lēmumu pieņemtu LPS biedru sapulcē, kas notiks vienlaikus ar LPS ikgadējo kongresu augusta beigās.