Pastars: Dažos gadījumos darba devējam pārtraukt nodarbināt nevakcinēto būtu pienākums

© F64

Satversmes 106.pants neliedz uz laiku ieviest tiesisko regulējumu, kas ļauj darba devējam uz laiku atstādināt vai pilnībā izbeigt darba tiesiskās attiecības ar darbinieku, kurš nav vakcinēts pret Covid-19 vai izslimojis to, bet šāds regulējums nedrīkst attiekties uz visiem darbiniekiem un darba devējiem,  sacīja konstitucionālo tiesību eksperts Edgars Pastars.

"Spriežot no pieejamās informācijas, pieaugušus cilvēkus neviens piespiedu kārtā nevakcinēs, un to ir svarīgi uzsvērt, lai nerastos viltus ziņas," uzsvēra Pastars, papildinot, ka nebūtu pareizi ne dokumentos, ne publiskajā komunikācijā no valdības puses runāt par "obligātu vakcināciju" pret Covid-19, jo neviens netiks vakcinēts piespiedu kārtā un tiks nodrošinātas cilvēka tiesības būt nevakcinētam.

Viņš uzsvēra, ka ir jādefinē jomas un gadījumi, kas apdraud kādas personu grupas, kuras ir īpaši ievainojamas, piemēram ārstniecības iestādes. Tāpat vakcinācija ir attaisnojama, ja darbinieks bez tās nespēj nodrošināt drošu pakalpojuma sniegšanu, piemēram likumsargi, kuri uz iecirkni izsauc lieciniekus pratināšanai.

"Dažos gadījumos darba devējam tas [pārtraukšana nodarbināt nevakcinēto noteiktā amatā] būtu pienākums, nevis tiesības," sacīja Pastars, vienlaikus gan uzsverot, ka darbinieka atlaišana būtu pēdējais līdzeklis, jo, iespējams, to var nodarbināt pie tā paša darba devēja citā amatā, kur riski ir citādi.

Tāpat viņš sacīja, ka jaunajam likumam noteikti būtu jāparedz arī medicīniskos apsvērumos balstīti izņēmumi, kad nevakcinētu darbinieku atlaist nedrīkst, tomēr šiem izņēmumiem vajadzētu būt ļoti šauriem, nevis uz iedomām balstītiem. "Tāpat darbiniekam jābūt tiesībām saņemt atlaišanas pabalstu, un svarīgs ir atlaišanas pamats un tas, kā to formulē," vērsa uzmanību konstitucionālo tiesību eksperts.

Viņš uzsvēra, ka ikviena persona, kuras tiesības būs aizskartas, varēs sūdzēties gan Valsts darba inspekcijā, gan tiesā, lai pārbaudītu, vai darba devējs nav rīkojies patvaļīgi. Tāpat tiesisko regulējumu var apstrīdēt Satversmes tiesā, un tas nav nekas kritiski vērtējams. "Būtu lietderīgi, ka tiesa savu vērtējumu sniegtu. No tā nav jābaidās - risku un ieguvumu attiecībā ieguvumu ir vairāk," vērtēja Pastars.

LETA jau ziņoja, ka otrdien Ministru kabinets vienojās, ka darba devējam būs tiesības atbrīvot no amata darbinieku, kurš līdz 15.septembrim nebūs ieguvis Covid-19 sertifikātu. Tāpat ministri vienojās, ka vakcinēšanās būs obligāta ārstniecības, sociālās aprūpes, izglītības un citās iestādēs.

Tāpat valdība atbalstīja, ka Tieslietu ministrija sadarbībā ar Veselības ministriju, Labklājības ministriju, Ekonomikas ministriju un Finanšu ministriju līdz 14.jūlijam sagatavos grozījumus Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā, paredzot virkni nosacījumu. Likumprojekta izstrādē iesaistītajām ministrijām uzdots izvērtēt minēto prasību atbilstību Satversmei.

Latvijā

Jebkura Krievijas agresija pret NATO dalībvalsti tai izmaksās ļoti dārgi, Latvijas Ārpolitikas institūta (LĀI) rīkotajā diskusijā "Veidojot aizsardzības un drošības nākotni" uzsvēra Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andžejs Viļumsons.