Satiksmes ministrs: Rīgas Centrālo staciju nepieciešams attīstīt ar vislielāko rūpību

© Vladislavs Proškins/F64

Rīgas Centrālā stacija ir kā transporta plūsmas artērija, ko nepieciešams attīstīt ar vislielāko rūpību, sekojot iedzīvotāju gaidām un ilgtspējīgas attīstības principiem, diskusijā ""Rail Baltica" būvniecība Rīgas Centrālajā dzelzceļa stacijā - veidojot multimodālu mobilitātes centru" norādīja satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP).

Viņš sacīja, ka Centrālajā stacijā telpu risinājumi un infrastruktūra, to pārbūvējot līdz ar dzelzceļa projekta "Rail Baltica" ieviešanu, jāplāno tā, lai to varētu ērti izmantot vēl daudzas desmitgades un lai aicinātu Pierīgas areālā dzīvojošos automašīnas atstāt mājās un uz Rīgu doties modernā vilcienā.

"Rīgas Centrālā stacija tiks pārveidota par pilsētas centrālo satiksmes mezglu ar modernu un pieejamu infrastruktūru, kur cilvēki gan ratiņkrēslā, ar bērnu ratiņiem vai saviem velosipēdiem var viegli nokļūt uz stacijas peroniem," teica Linkaits.

Ministrs pauda, ka Centrālā stacija ietvers multimodālās satiksmes punkta priekšrocības ar ērtām mikromobilitātes iespējām, piemēram, atstāt savu velosipēdu, izīrēt skrejriteni un tamlīdzīgi, tāpat stacijas pirmajā stāvā tiks izveidota stacija autobusiem un mikroautobusiem.

Diskusijā Autotransporta direkcijas valdes priekšsēdētājs Kristiāns Godiņš pauda, ka multimodāli transporta mezgli padara pievilcīgāku visu sabiedriskā transporta sistēmu.

Viņš norādīja, ka multimodāls transporta mezgls nodrošina piekļuvi brauciena sākumam un beigām no un uz plašu galamērķu klāstu, paredz dažādu transporta veidu maiņas iespējas, kā arī maršrutu tīklā nodrošina dažāda sabiedriskā transporta veidu savienojuma apmaiņas iespējas.

Godiņš skaidroja, ka multimodālā un integrētā sabiedriskā transporta tīklā pasažieru plūsma un sabiedriskā transporta modelēšana tiek veikta pēc atzaru principa, kas satiekas vienā centrā. Šāda principa ieguvums ir ātrs savienojums starp lielākajām pilsētām, kā arī savienojuma izveide pasažieriem, kuriem nepieciešama mobilitāte plašākā reģionā.

"Rail Baltica" Rīgas Centrālā mezgla būvniecību veic pilnsabiedrība "BeReRIX". Posms iezīmējās ar diviem intensīviem procesiem, kas norit vienlaikus - infrastruktūras būvniecības darbi projekta dienvidu daļā un projektēšanas darbi visam Rīgas Centrālajam mezglam.

Pilnsabiedrības pārstāvji iepriekš aģentūrai LETA pauda, ka būvniecības darbos ir izbūvēti ap 80% jaunās dzelzceļa un inženierkomunikāciju apakšzemes infrastruktūras, kā arī lielākā daļa (70-90%) projekta pilsētas infrastruktūras - elektrotīkli, telekomunikāciju tīkli, siltumtīkli, kanalizācija un ūdensvadi. Tā rezultātā ir sākušies ar sliežu nomaiņu saistītie būvdarbi un sagatavošanās intensīviem virszemes stacijas ēkas būvniecības darbiem.

Projektēšanas daļā ir iesaistīti 250 Latvijas un ārvalstu projektētāji un inženieri, lai analizētu, pielāgotu un iekļautu visu Rīgas iesaistīto un ieinteresēto pušu prasības un piedāvātos risinājumus ilgtspējīgā, mūsdienīgā un efektīvā mobilitātes centrā. Projektā ir sagatavoti un nodoti saskaņošanai vairāk nekā 10 000 rasējumu dokumentu.

"Rail Baltica" Rīgas Centrālais mezgls ir sadalīts astoņos dažādas intensitātes un novietojuma būvprojektos. To izstrādē ir iesaistījušās vairāk nekā 50 tieši atbildīgās puses, kā arī ap 100 organizāciju un ekspertu: Rīgas pašvaldības iestādes un eksperti, infrastruktūras apsaimniekotāji, nevalstiskās organizācijas, kas pārstāv pilsētvides, iedzīvotāju un invalīdu intereses, iedzīvotāju un apkaimju biedrības un transporta nozares pārstāvji.

Jau ziņots, ka "Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.

Paredzēts, ka "Rail Baltica" izmaksas sasniegs 5,8 miljardus eiro, ieskaitot atzaru, ko nolemts izbūvēt starp Kauņu un Viļņu. Daļa izmaksu tiks segtas no Eiropas Savienības līdzekļiem. Plānots, ka "Rail Baltica" dzelzceļa līnija būs gatava satiksmei 2026.gadā.

Svarīgākais