ĀM valsts sekretārs: Būtiski pēc iespējas ātrāk ieviest ES Digitālo Covid-19 sertifikātu
Būtiski ir pēc iespējas ātrāk ieviest Eiropas Savienības (ES) Digitālo Covid-19 sertifikātu, piedaloties ES dalībvalstu Ārlietu ministriju valsts sekretāru un ģenerāldirektoru neformālā videokonferencē, uzsvēris Ārlietu ministrijas (ĀM) valsts sekretārs Andris Pelšs.
Kā informēja ĀM, videokonferencē Slovēnija kā nākamā ES prezidējošā valsts iepazīstināja ar savām prioritātēm nākamajam pusgadam. Eiropas Ārējās darbības dienests (EĀDD) un dalībvalstis apmanījās ar viedokļiem par starptautiskās kultūras diplomātijas lomu un ārējās komunikācijas nepieciešamību par Eiropas kultūras telpu globāla miera un stabilitātes sasniegšanai, minot tādas programmas kā "Jaunais Eiropas Bauhaus", "Eiropas Readr", "Eiropas kultūras telpa".
Valsts sekretāri arī apsprieda jautājumus, kas saistīti ar EĀDD un dalībvalstu ārlietu dienestu personāla pārvaldību, fokusējoties uz mērķtiecīgāku dzimumu līdzsvara sasniegšanu. Balstoties uz Covid-19 pandēmijā gūto pieredzi, tiks attīstīta ciešāka ES dalībvalstu vēstniecību un ES delegāciju sadarbība trešajās valstīs.
Pārrunājot Slovēnijas prezidentūras prioritātes, valsts sekretāri uzsvēra nepieciešamību turpināt darbu pie ekonomikas atjaunošanas pēc Covid-19 pandēmijas un ES izturētspējas veidošanas, sevišķi attiecībā uz veselības aizsardzības jomu, atzīmēja transatlantisko partnerattiecību stiprināšanas būtisko lomu, Austrumu partnerības samita norises nozīmi, ES paplašināšanās procesa turpināšanu, zaļās un digitālās transformācijas īstenošanu, diskusiju turpināšanu par Migrācijas un patvēruma paktu, Klimata un enerģētikas paketi.
Latvijai atbalstot Eiropas nākotnes konferences ideju un, lai veicinātu kvalitatīvu viedokļu apmaiņu par Eiropas nākotni, Pelšs uzsvēra nepieciešamību diskusijā apkopot pēc iespējas plašākas sabiedrības viedokļus. Lai to panāktu, Latvija plāno organizēt digitālās diskusijas ideju apmaiņai ar studentiem un plašāku sabiedrības auditoriju nacionālajā līmenī.
Valsts sekretārs arī atzīmēja Latvijas atbalstu ambiciozo ES mērķu sasniegšanai klimata jomā, paredzot līdz 2030.gadam samazināt siltumnīcas efekta gāzu emisijas par 55% un ES klimatneitralitātes sasniegšanu 2050.gadā.