Izveidots pārtikā aizliegto augu un augu daļu saraksts

Valdība apstiprināja noteikumus par izmantošanai pārtikā aizliegtajiem augiem un augu daļā, sarakstā iekļaujot vairāk nekā 60 augus un un augu daļas, kas nav izmantojami pārtikas produktos.

Kā skaidro Zemkopības ministrija (ZM), patlaban Latvijā un Eiropas Savienībā nav normatīvā regulējuma, kas noteiktu pārtikā aizliegtos augus un augu daļas. Tādēļ dalībvalstis reglamentē šo jomu atbilstoši saviem nosacījumiem - izstrādā tiesību aktus, rīkojumus, sarakstus, vadlīnijas, labas ražošanas prakses ieteikumus vai citus dokumentus.

ZM uzsver, ka ķīmiski aktīvās vielas, kas atrodas augos un to daļās, un apdraud patērētāja veselību, piemēram, ir terpenoīdie, tropāna, izohinolīna, piperidīna, pirolizidīna, steroīdie alkaloīdi, hidroksikanēļskābes atvasinājumi, saponīni, proteolītiskie enzīmi, kardenolīdi jeb sirds glikozīdi, diterpenoīdi, feniletilamīna atvasinājumi un citi. Uzņemtas iekšķīgi šīs vielas var radīt tādus veselības traucējumus kā saindēšanās, vemšana, stipras galvassāpes, aizsmakums, nogurums vai uzbudinājums, paātrināta sirdsdarbība, asinsspiediena pazemināšanās, roku un kāju trīcēšana.

Sarakstā iekļauti vairāk nekā 60 pārtikā aizliegti augi un augu daļas, kas uzskatāmi par veselībai bīstamiem un pārtikā nav izmantojami. To starpā ir, piemēram, balanda, velnoga, čūskoga, driģenes, kreimene, velnāboli un citi.