Rudenī, iestājoties vēsākam laikam, strauji pieaug ugunsgrēku un tajos bojā gājušo cilvēku skaits, jo cilvēki sāk kurināt savas krāsniņas, lietot elektriskos sildītājus, kuri var radīt īssavienojumu, ne vienmēr pārbaudot, vai tas nevar radīt ugunsnelaimi.
Šogad ir izcēlušies 598 ar apkuri saistīti ugunsgrēki, kuros bojā gāja 19 cilvēki, 14 cilvēki ir cietuši, liecina Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) dati.
Tiesa, apkures sezonu pašu par sevi nevar vainot nelaimēs, jo visbiežāk ugunsgrēka cēlonis ir cilvēku neuzmanība vai nolaidība. Pirmie rudens ugunsgrēku vēstneši ir pamesti koka namiņi, kuros iemitinās bezpajumtnieki. Pagājušajā nedēļā dega neliels koka namiņš netālu no Rīgas centrāltirgus, parkā pretim Latvijas Zinātņu akadēmijai. Kā novēroja Neatkarīgā, ugunsgrēkā cietušo nebija, bet namiņu, kuru katru gadu apdzīvo cilvēki bez noteiktas dzīvesvietas, bija aplenkuši gan ugunsdzēsēji, gan ātrā palīdzība, rosījās arī policija. Savukārt naktī no svētdienas uz pirmdienu izcēlās ugunsgrēks divstāvu dzīvojamajā mājā Stopiņu novadā, Pierīgā. Ugunsgrēkā gāja bojā divi 40 un 45 gadus veci vīrieši, bet trešais – 60 gadus vecais vīrietis – smagā stāvoklī tika ievietots slimnīcā, kur vēlāk mira. Viņš bija guvis ievērojamus – 95% – ķermeņa apdegumus. Ugunsdzēsēji atturas komentēt, kas bija šī ugunsgrēka cēlonis, jo to nav bijis iespējams uzreiz noteikt, taču, pieļaujams, vīrieši bija neapdomīgi rīkojušies ar uguni, visticamāk, aizmirstot nodzēst izsmēķus.
VUGD atgādina: pirms aktīvi sākt apkurināt savu mājokli, obligāti ir jāpārliecinās par siltuma ierīces – krāsns, malkas plīts un dūmvadu ugunsdrošību. Saskaņā ar Ugunsdrošības noteikumiem apkures iekārtas un ierīces pārbauda divas reizes gadā, ja ekspluatācijas noteikumos nav noteikts citādi, un, ja nepieciešams, attīra no sodrējiem. Sodrējus no dūmeņiem, krāšņu un pavardu dūmkanāliem iztīra pirms apkures sezonas sākuma un apkures sezonā ne retāk kā reizi mēnesī – ilgdedzes apkures krāsnīm, bet divas reizes – citām apkures ierīcēm, norāda VUGD speciāliste Inga Vetere.
Uzmanība jāpievērš gan tam, cik iztīrīts ir skurstenis, kādā stāvoklī ir malkas plīts un krāsns. Ikdienā kurinot cietā kurināmā plītis un krāsnis, jābūt uzmanīgiem ar aizbīdņa lietošanu. Bez uzraudzības atstāta iekurta plīts vai krāsns ar aizvērtu aizbīdni, pirms tā izkūrusies, izraisīs tvana gāzes ieplūšanu telpās, kas neveiksmīgajam kurinātājam draud ar smagu saindēšanos vai pat letālu iznākumu.
***
UZZIŅAI
Visizplatītākie ugunsgrēku iemesli:
nepiemērota kurināmā lietošana;
krāsns pārkurināšana;
neuzmanība, ekspluatējot malkas plītis un krāsnis;
šķidrā kurināmā ierīces;
kurtuvju un dūmvadu nepareiza izbūve un bojājumi;
siltumierīču atstāšana bez uzraudzības;
bojātu vai nolietotu elektrisko apsildāmo ierīču izmantošana.
2010. gadā ir izcēlušies 598 ar apkuri saistīti ugunsgrēki, kuros bojā gāja 19 cilvēki, 14 cilvēki ir cietuši
Reģistrēti 737 ugunsgrēki, kuru iespējamais izcelšanās iemesls ir elektrības īssavienojums, bojātu elektroierīču lietošana vai elektroiekārtu ekspluatācijas noteikumu pārkāpums