Vakar tā dēvētajā Lemberga prāvā spriedze, kas bija nemitīgi augusi, sasniedza kulmināciju – saskatot tiesas sastāva rīcībā vairākus pārkāpumus un nevienlīdzīgu attieksmi pret kriminālprocesā iesaistītām personām, uzņēmēja Anrija Lemberga advokāts Aldis Alliks solīja šodien pieprasīt noraidījumu tiesas sastāvam.
Lai arī procesa dalībnieku viedoklis nebija uzklausīts, tiesa vakar sākās ar visu iepriekš pausto Ventspils mēra Aivara Lemberga advokāta Raimonda Krastiņa, uzņēmēja Anša Sormuļa aizstāvja Jāņa Rozenberga, kā arī prokurores Ilgas Paegles lūgumu noraidīšanu. R. Krastiņš bija lūdzis beidzot arestēt mantu, kurai juridiski it kā jau bija uzlikts arests, bet faktiski ne, kā arī atstāt bez izskatīšanas cietušo miljonāru Aināra Gulbja un Vladimira Krastiņa pieteiktās kompensācijas. J. Rozenbergs lūdza turpināt tiesas procesu nevis ar cietušo pratināšanu, bet gan ar prokuroru savākto rakstisko pierādījumu pārbaudi. Savukārt I. Paegle lūdza tiesu izteikt brīdinājumu A. Lembergam par atļaušanos nosaukt prokuroru Juri Jurisu par meli.
Tiesas rīcība, paziņojot lēmumu bez dalībnieku viedokļu uzklausīšanas, izraisīja neizprati. Kad sēdes pārtraukumā advokāti vaicāja prokuroriem, vai arī viņiem šajā sakarā nekas nav sakāms, tie galvas nodūruši izlikās jautājumu nesaprotam. Advokāts Aivo Leimanis paziņoja, ka tiek pārkāptas viņa kā aizstāvja tiesības paust viedokli par lūgumiem un Kriminālprocesa likuma 15. pants, kurš nosaka, ka tiesai jābūt taisnīgai un objektīvai. A. Alliks paziņoja, ka uz šodienas tiesas
sēdi sagatavos rakstisku lūgumu par noraidījumu tiesas sastāvam. Viņš arī piebilda, ka nekorekti ir tiesneša Borisa Geimana pārmetumi zvērinātam advokātam R. Krastiņam par to, ka viņš iesniedz lūgumus nevis tiesas sēdēs laikā, bet gan to dara caur Rīgas apgabaltiesas kanceleju. Pati tiesa iepriekš aizstāvības pusei bija aizliegusi iesniegt lūgumus, kamēr to ļāva darīt cietušo pārstāvjiem.
Šī nebija pirmā reize, kad aizstāvības puse tiesai atgādināja – atbilstīgi Satversmei tiesai jānodrošina personas tiesības tikt uzklausītai izskatāmajā jautājumā, jānodrošina tiesības uz procesuālo vienlīdzību un iespēju izteikt argumentus attiecībā uz pretējās puses iesniegtajiem pierādījumiem.
Saprotot, ka pieļauta procesuāla kļūme, un lai rastu izeju no situācijas, B. Geimans vienā brīdī, runājot par lūgumiem, noteica: "Tiesa var lemt arī citādi." Viņš aicināja procesa dalībniekus turpināt iesniegt lūgumus, ieskaitot arī tos lūgumus, par kuriem lēmums nule kā bija nolasīts.
Atzīstot kļūdu, tiesa mainīja lēmumu par tā dēvēto cietušo kompensācijām – šis jautājums tika atstāts atklāts līdz pat sprieduma gatavošanai.
Visai vienprātīgi tiesas dalībnieki atbalstīja B. Geimana kompromisa priekšlikumu sākt apsūdzību ķidāt pa epizodēm, pratinot lieciniekus, cietušos un pārbaudot materiālus, kuri saistīti ar konkrēto epizodi. Tiesa aicināja prokuratūru beidzot sakārtot pierādījumus atbilstoši epizodēm, lai tādējādi atvieglotu lietas izskatīšanu. Prokuratūra no šāda priekšlikuma faktiski bez argumentiem kategoriski atteicās. Tiesa nolēma, ka nākamtrešdien tiks klaušināts pirmais cietušais –
Valentīns Kokalis.
Sēžu starpbrīžos kuluāros tiesas procesa dalībnieki visai atklāti un skaļi sprieda par to, ka tiesas pieļautās kļūdas skaidrojamas ar nervozitāti, jo tiesas procesa gaita draud izslīdēt no Šveices advokāta Rudolfa Meroni, miljonāru Aināra Gulbja un Oļega Stepanova algoto juristu radītā A. Lemberga notiesāšanas scenārija.