Meža īpašnieki lūgs valsts aizsardzību

 
©Mārtiņš Zilgalvis/F64 Photo Agency

Ornitologi ir izveidojuši atjautīgu shēmu, kā, izmantojot svešus īpašumus, tikt pie naudas, – viņi veido mikroliegumus Latvijā plaši izplatītam putnam, bloķē saimniecisko darbību tūkstošiem hektāros zemes, atņemot lauku cilvēkiem viņu iekrājumus, un paši sev par to piešķir nodokļu maksātāju naudu grandiozos apjomos. Projekta nosaukums – LIFE AQPOM: Mazā ērgļa aizsardzības nodrošināšana Latvijā.

Putnologu apgrozītā projekta nauda ir 2,5 miljoni eiro, bet iedzīvotājiem radītie zaudējumi mērāmi daudzkārt lielākos apjomos. Meža īpašnieki vāc kopā savas balsis, lai apturētu viņu īpašumtiesību aizskārumu. Vēstule tiks sūtīta valsts augstākajām amatpersonām, prezidentam. Mazā ērgļa sugas aizsardzības plāns ir nekavējoties jāaptur, jo ceļā uz apstiprināšanu ir vairāk nekā 100 jaunu mikroliegumu, bet kopējais skaits, ko līdz nākamajam rudenim paredz izveidot projekts, ir 500.

Parazītu shēma

Pēc būtības tā ir zemes nacionalizācija. Tāda pati kā okupācijas laikā. Nepiederošas personas ierodas privātīpašumā, bez īpašnieka atļaujas veic tā izpēti. Konstatē vai izdomā tajā ligzdu. Tad iesniedz Valsts meža dienestā pieprasījumu par mikrolieguma izveidi un veic ligzdas «ekspertīzi», par ko sev piešķir 500 eiro no nodokļu maksātāju naudas. Meža īpašnieks pēc dažiem mēnešiem saņem paziņojumu, ka viņa stādītajā un aprūpētajā īpašumā tiek noteikts mikroliegums un turpmākā saimnieciskā darbība ir aizliegta. Visa nauda, viss darbs, kas ieguldīts, īpašuma vēsture un vērtība šajā brīdī tiek zaudēta. Nākotnes ieceres pagalam. Mikroliegums tikai uz papīra ir mikro, jo tā bloķētā teritorija ir ļoti liela - pieci līdz pat 30 hektāru. Savukārt mežu īpašumi Latvijā ir sadrumstaloti, nelieli, un tas nozīmē, ka viens mikroliegums var atņemt iztiku vienlaikus pat vairākām ģimenēm.

Ja vēl suga, kuras aizsardzībai tas tiek veidots, būtu īpaši apdraudēta un izzūdoša. Bet tā nav! Mazais ērglis ir visā Latvijā plaši sastopams putns un bauda pilnīgu komfortu. Un līdzīgi komfortu bauda putnologs Jānis Ķuze, kurš ir gan projekta vadītājs, gan eksperts, gan mikroliegumu pieteicējs vienā personā.

Un tad ieradās Ķuze

Jebkurā citā nozarē šī situācija tiktu uzskatīta par interešu konfliktu, bet ne dabas aizsardzībā. Te Eiropas fondu miljonus un Latvijas valsts obligātos līdzmaksājumus jau gadiem sadala ierobežots personu loks, un tā tiek uzskatīta par normu. Tieši Jānis Ķuze 2018. gada 30. jūlijā iebrida privātā īpašumā Neretas novada Mazzalves pagastā un konstatēja tur ligzdu. Un viņš arī pats sniedza «atzinumu par nepieciešamību veidot mikroliegumu mazā ērgļa ligzdošanas atradnes aizsardzībai». Īpašnieks Ojārs Kampa centās apstrīdēt Valsts meža dienesta lēmumu, veidot liegumu viņa īpašumā, bet veltīgi. Un tagad rūpīgi koptajā dzimtas īpašumā saimnieciski vislabākais mežs nolemts satrūdēšanai. Mikrolieguma platība ir pieci hektāri un vēl 70 hektāru buferjoslā. Tieši šobrīd mežs ir cērtamajā vecumā. Tas nozīmē, ka ģimenes finansiālie zaudējumi lēšami aptuveni 60 tūkstošu eiro apmērā. «Mūsu daudzu gadu darbs ar vienu lēmumu ir paslaucīts pagultē,» skaudri secina saimnieks. Tagad aizliegtajā zonā viņam atļauts savākt vien desmit kubikmetrus kritalu gadā un pretendēt uz simbolisku valsts kompensāciju - 160 eiro par hektāru gadā. Un to pašu valsts regulāri nemaksā. Mazo ērgli Mazzalves pagastā pa šo laiku ir izdzīvojis klijāns. Putns, kuram tāda aizsardzība nav paredzēta. Bet tas neko nemaina, jo mikroliegums paliek uz mūžiem. Likumdošanā nemaz nepastāv mehānisms tā atcelšanai. Un nav arī mehānisma mežu īpašnieku aizsardzībai no putnologu savtīgās shēmas.

Nepieciešams tūlītējs moratorijs

Meža īpašnieki tagad vāc parakstus un sūtīs vēstuli Latvijas augstākajām amatpersonām - prezidentam, premjeram un tiesībsargam. Šis ir izmisuma solis, jo tuvākajā laikā gaidāms birums jaunu lēmumu par mikroliegumu noteikšanu. Pat, ja Valsts meža dienests nāk pretī īpašniekam un atsakās veidot mikroliegumu, seko tiesu darbi, un tur viss notiek vienos vārtos - putnologi uzvar.

Pērnruden kopējā mikroliegumu platība valstī jau pārsniedza 40 tūkstošus hektāru. Ja nekas netiks darīts lietas labā, saimnieciskās darbības aizliegums jau tuvāko mēnešu laikā tiks ievērojami paplašināts, būtiski apgrūtinot dzīvi un saimniekošanu laukos.

***

Mežsaimnieku vēstulē plašā un detalizētā skaidrojumā tiek prasītas divas lietas:

« - noteikt moratoriju mikroliegumu veidošanai privātajos mežos, jo šis process, kuram nav noteikti sasniedzamie un prioritārie mērķi, jau daudzus gadus rada nesamērīgu personas tiesību uz īpašumu ierobežošanu, nepamatoti samazina mežu saimnieciskās platības, kā arī ievieš dzīvē Eiropas Komisijas rekomendācijām neatbilstošas dabas aizsardzības praksi, - atcelt 08.01.2020. apstiprināto Mazā ērgļa (Clanga pomarina) aizsardzības plānu Latvijā, kura izstrādes procesā ir pārkāpti labas pārvaldības principi, kā rezultātā netiek novērstas dziļas un ieilgušas problēmas dabas aizsardzībā, un rast iespēju novērst turpmāku privāto tiesību nesamērīgu aizskārumu rašanos meža īpašniekiem.