Labklājības ministrija ir prasījusi un dabūjusi no valdības dīkstāves palīdzības pabalstu izmaksāšanai 3,3 miljonus eiro par spīti tam, ka valdībai iesniegtie pabalstu summas aprēķini ir pretrunā ar tās pašas ministrija publicēto pabalst izmaksas kārtību, pēc kuras pabalstu kopsumma būs divas vai trīs reizes mazāka.
Valdība 30. aprīlī apmierināja Labklājības ministrijas prasību piešķirt naudu dīkstāves palīdzības pabalstu izmaksāšanai 3,3 miljonus eiro. Tas notika vairākas dienas pēc tam, kad Labklājība ministrijas pārziņā esošā un palīdzības pabalstu izmaksu administrējošā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) jau bija publicējusi skaidrojumu par pabalstu aprēķināšanas kārtību, kas principiāli atšķiras no tiem aprēķiniem par pabalstu apmēru, kādus Labklājības ministrija bija iesniegusi valdībai.
Arī Neatkarīgā jau divas reizes ir brīdinājusi par to, ka dīkstāves palīdzība pabalsti īstenībā nebūs nekādi 180 eiro par vienu dīkstāves mēnesi. 29. aprīļa publikācija “Valdība: 180 = 90” parādīja, ka reālo pabalstu apmēri varētu būt labi ja puse no 180 eiro. Sekoja 30. aprīļa publikācija “Daži dabūs dažus eiro” ar detalizētu aprēķinu par konkrētu, jau iepriekš Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektores Ievas Jaunzemes piesauktu dīkstāves pabalsta saņēmēju, kurš no VID saņēmis 4,60 eiro un no VSAA saņems nebūt ne 180-4,60=175,40 eiro, bet tikai 8,56 eiro. Pēc šīm publikācijām neviena valsts iestāde nav aizrādījusi Neatkarīgā, ka šajās publikācijās kaut kas nebūtu pareizi. Tātad - Labklājības ministrija prasījusi un dabūjusi dīkstāves palīdzības pabalstu un komplektā ar tiem bērnu uzturēšanai iezīmēto dīkstāves palīdzības pabalstu piemaksu summu, kas var vismaz dažos gadījumos būs nevis 2-3, bet 20-30 reižu lielāka par to summu, kādu VSAA atbilstoši Labklājība ministrijas uzdevumam izmaksās pabalstu saņēmējiem. Protams, konkrētais gadījums ir ekstrēms, ko tieši tāpēc izcēla jau I. Jaunzeme, taču VSAA nekādi nespēs izsniegt dīkstāves palīdzības pabalstos 3,3 miljonus eiro, ko Labklājības ministrija izķeksējusi no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.
Lietas būtība ir pavisam vienkārša. VSAA maksās pabalstus atbilstoši dīkstāves dienu skaitam, izdalot pabalsta nominālu 180 un tieši tāpat bērnu dēļ piešķirtās pabalsta piemaksas 50 ar 31 dienu martā un 30 dienām aprīlī. Tieši tas pats tiks darīts ar atlikumu 180-X, kur X ir dīkstāves pabalsts ko cilvēks jau saņēmis no VID. Jau iepriekš paldies VID, kas apsolījis Neatkarīgajai sagatavot pārskatu par to, cik dīkstāves dienu tas caurmērā apmaksājis vienam klientam, bet pilnīgi skaidrs, ka praktiski nevienam netiks apmaksātas 30 vai 31 dīkstāves diena, jo neviens uzņēmums, kura darbību nācās apturēt sakarā ar ārkārtējās situācijas ieviešanu no 13. marta, nespēja ne tehniski, ne juridiski jau tajā paša 13. martā palaist savus darbiniekus dīkstāvē, par kuras radīto zaudējumu kompensāciju kaut idejas līmenī pati valdība tika skaidrībā tikai pēc pāris nedēļām. Tikai tad, kad valdība formulēja šo pabalstu saņemšanas noteikumus, uzņēmumi, to darbinieki un tāpat pašnodarbinātie uzzināja, ko viņi drīkst un ko nedrīkst ar atpakaļejošu datumu noformēt kā dīkstāvi. Daudzos gadījumos tas vairs nebija iespējams, lai gan darbiniekiem tik un tā nebija bijis ne darba, ne ienākumu.
Šajā gadījumā akcents nav uz jautājumu, kā reāli izdzīvos cilvēki, kurus valdība atstājusi bez iztikas līdzekļiem. Akcents ir uz recidīvu, ka Labklājības ministrija rīkojas tā, ka šāda rīcība ir jāsauc par naudas izmānīšanu vai pat izblēdīšanu. Iepriekšējā reize, kad Labklājība ministrija jau pieķerta par tādu rīcību, ir sīki un smalki aprakstīta Neatkarīgās 2019. gada 24. maija publikācijā ar izsmeļošu nosaukumu “Valsts kontrole: Papildu naudu pieprasa audžuģimenēm, bet tērē prēmijām”. Ar to nav teikts, ka citas valsts iestādes tāpat neiesniedz valdībai uzpūstas tāmes. Tieši otrādi, tā ir vispārpieņemta prakse Latvijā un ne tikai Latvijā.
Tomēr miljona eiro izprasīšana specializēto audžuģimeņu (slimus bērnus aprūpēt spējīgu audžuģimeņu) izveidošanai un izmaksāšana prēmijās tieši tiem ierēdņiem, kuru nolaidības dēļ nekādas specializētās audžuģimenes izveidotas netika, bija lielāka nelietība par Latvijas ierēdņu caurmērā piekopto praksi.
Tieši tāpēc ļoti asus vārdus par Labklājības ministriju publiski pateica Valsts kontroliere Elita Krūmiņa. Nekādas lielāks nepatikšanas par E. Krūmiņas izteikumu atbalsīm presē un dažās Saeimas deputātu runās Labklājības ministrijai un konkrēti par šādām izdarībām atbildīgajam ministrijas valsts sekretāram Ilgum Allikam un viņa vietniecei, tagadējo pabalstu izmaksas organizēšanā ļoti aktīvajai Janai Muižniecei neradās. Līdz ar jauno valdošo koalīciju un jaunu labklājības ministri ierēdņu pozīcijas ir vēl vairāk nostiprinājušās. Diez vai labklājības ministre Ramona Petraviča saprata, ka iesniedz valdībā nepareizu izdevumu aprēķinu. Vēl jo vairāk tas attiecas uz Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu. Centīsimies izsekot, vai K. Kariņam pārī ar Valsts kontroli būs drosme un iespējas atprasīt no Labklājības ministrijas to atlikumu no dīkstāves palīdzības pabalstiem piešķirtās naudas, ko VSAA noteikti neizmaksās piespiedu dīkstāvē esošajiem cilvēkiem.
