Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju skaits valstī ir nostabilizējies – dabas parki, rezervāti, liegumi un aizsargājami ainavu apvidi ir tik daudz, cik to ir, platības vairs nemainās. Taču mikroliegumu skaits nekontrolēti pieaug, un tas saistīts ar finansiālo izdevīgumu, ko jaunu aizliegumu ieviešana nodrošina to ierosinātājiem.
Latvijas meža īpašnieku biedrība nosūtījusi atklātu vēstuli valsts augstākajām amatpersonām ar lūgumu pēc aizsardzības: noteikt moratoriju mikroliegumu veidošanai privātajos mežos un atcelt mazā ērgļa (Clanga pomarina) sugas aizsardzības plānu. Parakstījušies gandrīz 600 meža īpašnieki.
Modernā nacionalizācija
Slavena putna atlidošana un ornitologa ierašanās privātīpašumā faktiski nozīmē zemes nacionalizāciju. Nav nekādas nozīmes, ka to mežu vectēvs stādīja, tēvs kopa un dēls tagad vēlas to izstrādāt, lai savam bērnam atkal jaunu stādītu. Līdz ar mikrolieguma izveidi saimnieciskā darbība automātiski tiek apturēta, un turpmāk šajos 5 līdz 30 hektāros čiekurus un kritalas vien drīkst lasīt. Kāda šai problēmai saistība ar mazo ērgli, “Neatkarīgā Rīta Avīze” jau rakstīja 30. aprīļa publikācijā “Meža īpašnieki lūgs valsts aizsardzību”. Latvijas Dabas fonds īsteno 2,5 miljonus eiro vērtu projektu “LIFE AQPOM: Mazā ērgļa aizsardzības nodrošināšana Latvijā”. Ornitologi nosprauduši mērķi caur šo projektu nodrošināt aizsardzību 500 ligzdām. Tātad jāizveido 500 jauni mikroliegumi. Tas ievērojami palielinās kopējās aizsargājamās platības Latvijā un izņems no saimnieciskās aprites simtiem privātīpašumu. Formāli, lai aizsargātu Latvijā ļoti plaši izplatītu putnu.
Šī ligzda atrodas Zemgales rietumu malā. Ligzda ir būvēta eglē 17 metru augstumā, stabilā trīs žuburu žāklē. Ligzda ir vismaz piecus gadus veca. Tiešraidei tiek izmantots publiskais finansējums.
Piektdaļa valsts kā rezervāts
Pēc Dabas aizsardzības pārvaldes datiem, šobrīd 18,21% Latvijas teritorijas jeb 1 682 960 hektāriem ir noteikts īpašs aizsardzības statuss. Valsts mērķis šajās teritorijās ir aizsargāt un saglabāt dabas daudzveidību ‒ retas un tipiskas dabas ekosistēmas, aizsargājamo sugu dzīves vidi, savdabīgas, skaistas un Latvijai raksturīgas ainavas, ģeoloģiskos un ģeomorfoloģiskos veidojumus, dendroloģiskos stādījumus un dižkokus, kā arī sabiedrības atpūtai, izglītošanai un audzināšanai nozīmīgas teritorijas.
Mikroliegumi, savukārt, ir tādas teritorijas, kas tiek noteiktas, lai nodrošinātu īpaši aizsargājamas sugas vai biotopa aizsardzību ārpus īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, kā arī īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, ja kāda no funkcionālajām zonām to nenodrošina. Pašlaik, tieši pateicoties ornitologu aktivitātēm, mikroliegumu skaits strauji pieaug. Pērnruden mikroliegumu kopējā platība tik tikko pārsniedza 40 tūkstošus hektāru, bet šobrīd tā pārsniedz 46 tūkstošus.
Vairs pat ligzdu nevajag
Kopējais mikroliegumu skaits valstī ir 2755, un Valsts meža dienests izsūtījis ap 100 paziņojumu par jaunu mikroliegumu izveidi. Zīmīgi, ka tieši Valsts meža dienests ir aktīvākais mikroliegumu ražotājs un tieši putnologiem par prieku. Dabas datu sistēmā “Ozols” redzams, ka putniem izveidoti 1700 mikroliegumi 40 287,45 hektāru platībā. Un konkrēti mazajam ērglim kopš 2001. gada līdz šim brīdim Valsts meža dienests izveidojis 509 mikroliegumus 6092 hektāru platībā, neskaitot buferzonas.
Ja valdība neatsauksies mežu īpašnieku lūgumam noteikt moratoriju privāto mežu nacionalizēšanai, mikroliegumu festivāls turpināsies.
Arvien jaunas teritorijas tiks izņemtas no saimnieciskās aprites. Šīs mikroliegumu shēmas lietotāji kļūs arvien turīgāki, bet lauku cilvēki nabagāki.
No Valsts meža dienesta puses ir bijuši trīs mēģinājumi atteikt Latvijas Dabas fonda mikrolieguma izveidi vai to atcelt. Visos trīs notika tiesvedība. Un visos Dabas fonds uzvarēja. Mikroliegums noteikts pat īpašumā, kur jau notikusi mežizstrāde un nav ne ligzdas, ne koku.
