Izvērtējot iedzīvotāju iesniegtos dokumentus ar lūgumu palīdzēt, Līvānu novada domes deputāti pieņēmuši lēmumu piešķirt vienreizēju pabalstu par kopējo summu 6633,19 latu 8. augusta vētras radīto zaudējumu novēršanai tiem, kam cietušas dzīvojamās mājas – jumti, krāsnis un dūmeņi.
Vienreizēju pabalstu pašvaldība izmaksās 36 vētrā cietušām Līvānu novada ģimenēm, kam steidzami atjaunojamas bojātas dzīvojamās mājas. Kopumā palīdzība tiks sniegta septiņām ģimenēm Rudzātu pagastā, divām Sutru pagastā, divām ģimenēm Turku pagastā un 25 ģimenēm Rožupes pagastā, Neatkarīgo informē Līvānu novada domes sabiedrisko attiecību speciāliste Ginta Kraukle. Pamatojoties uz iedzīvotāju iesniegtajiem dokumentiem, zaudējumus pašvaldība kompensēs 30% apmērā, cerot, ka palīdzīgu roku iedzīvotājiem sniegs arī valsts. Kopējā summa, ko piešķīrusi Līvānu pašvaldība, ir 6633,19 latu. Pabalsti katrai ģimenei ir atšķirīgi – atkarībā no postījumu apmēra. Lielākā summa, ko plānots izmaksāt, ir 1490,21 lats par vētras izpostītu jumtu, dūmvadu un krāsni kādai ģimenei Rudzātu pagastā, mazākā – 5 lati.
Līvānu novada domes priekšsēdētāja vietniece Aija Usāne norāda: "Ir apdraudētas iedzīvotāju pamatvajadzības pēc mājokļa un siltuma. Laika apstākļi strauji pasliktinās, atsevišķās naktīs temperatūra noslīdējusi zem nulles, līst spēcīgs lietus, tādēļ cilvēkiem ar steigu jāatjauno mājokļi, krāsnis un nogāztie skursteņi. Jāņem vērā arī tas, ka cilvēkiem laukos nav tādu uzkrājumu, lai varētu samaksāt par negaidītiem būvdarbiem. Cilvēki aizņemas, lai varētu atjaunot izpostīto. Ģimenēm nereti jāizdara izvēle – palaist uz skolu bērnus vai apdrošināt mājokli, tāpēc daudziem nav arī apdrošināšanas polises. Taču vētrā cietušie negaida kompensācijas un steidz atjaunot postījumus – jumti ceļas un darbi notiek. Savukārt uzņēmēji ir saprotoši un palīdz, dodot būvmateriālus uz parāda, jo aukstums un nokrišņi var nopietni apgrūtināt vētrā cietušo sadzīvi," teic A. Usāne, piebilstot, ka kompensāciju izmaksa neveicas tik ātri, kā domes deputāti un speciālisti bija cerējuši, taču tiekot darīts viss iespējamais, lai tas neieilgtu.
Kā norāda G. Kraukle, sociālās palīdzības un sociālo pakalpojumu likuma 9. panta 2. daļa un 35. panta 2. daļa paredz, ka "pašvaldība, neizvērtējot personas (ģimenes) ienākumus, var piešķirt personai (ģimenei) vienreizēju pabalstu ārkārtas situācijā, ja stihiskas nelaimes vai iepriekš neparedzētu apstākļu dēļ tā nespēj apmierināt savas pamatvajadzības". Palīdzība iedzīvotājiem tiks sniegta no Līvānu novada pašvaldības 2010. gada sociālajai aizsardzībai paredzētajiem budžeta līdzekļiem, veicot attiecīgus grozījumus budžetā, kas domei ļautu ģimenēm izmaksāt lēmumam atbilstošas summas. Līdz šim pašvaldību saistošie noteikumi paredzēja, ka katrs palīdzības saņēmējs no sociālā budžeta var saņemt ne vairāk kā divas minimālās algas. Kā piebilda G. Kraukle, lai dome varētu sākt pārskaitīt kompensācijas, tai jāsagaida minēto budžeta grozījumu apstiprinājums no Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas, kā arī jāizdara daži precizējumi dokumentos, kas saistīti ar īpašumu reģistrāciju. G. Kraukle teic, arī pašvaldībai pastāv risks, lai nepārmestu, ka tā līdzekļus izlietojusi nelietderīgi, tāpēc viss jāizpilda precīzi likumā paredzētajā kārtībā.
Kā ziņots, lai palīdzētu iedzīvotājiem atjaunot vētras postītās dzīvojamās mājas, jau desmit dienas pēc stihijas, 19. augusta Līvānu novada domes ārkārtas sēdē tika pieņemts lēmums pašvaldības budžetā no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem atrast 10 638,80 latus – 30 procentus no kopējās tobrīd aprēķinātās zaudējumu summas dzīvojamajām ēkām pavisam 35 462,69 latu apmērā. Taču kārtējā 26. augusta novada domes sēdē, kad deputātiem bija jālemj par kritērijiem, no kādas zaudējumu summas sākt kompensēt un kuriem vētrā cietušajiem iedzīvotājiem pašvaldībai palīdzēt steidzamības kārtā, lēmuma pieņemšana tika atlikta. Izmaksas aizkavē pieņemtā norma, ka pašvaldības ārkārtas situācijās, kā vētras gadījumā, var palīdzēt vienīgi no sociālā budžeta, katrai cietušajai ģimenei izmaksājot ne vairāk kā divas minimālās algas.