Dīkstāves pabalstu varētu saņemt līdz 150 000 darba ņēmēju

© imago stock&people/SCANPIX/LETA

Dīkstāves pabalstu visā jaunā koronavīrusa izraisītas slimības Covid-19 krīzes periodā varētu saņemt līdz 150 000 darba ņēmēju, piektdien raidījumā "Delfi TV ar Jāni Domburu" atzina finanšu ministrs Jānis Reirs (JV).

Ministru kabinets ceturtdien, 19.martā, atbalstīja likumprojektu Covid-19 seku mazināšanai, kurā minēts, ka gadījumā, ja krīzes skarto nozaru darba devējs darbinieku nenodarbina vai arī neveic darbinieka saistības izpildījuma pieņemšanai nepieciešamās darbības, tiek kompensēta darbinieka atlīdzība, kas ir līdz 75% no darbiniekam noteiktās atlīdzības, bet ne vairāk kā 700 eiro apmērā par kalendāro mēnesi.

Šis tiek formulēts kā dīkstāves pabalsts, kas netiks aplikts ar iedzīvotāju ienākuma nodokli un valsts sociālās apdrošināšanas obligātam iemaksām.

Reirs atzina, ka patlaban nevar nosaukt konkrētu darba ņēmēju skaitu, cik saņems dīkstāves pabalstu, bet to apmērs sākotnēji varētu būt daži desmiti tūkstoši darba ņēmēju. Savukārt, paplašinot nozaru loku, kurās strādājošie varēs pretendēt uz dīkstāves pabalstu, kopumā krīzes periodā dīkstāves pabalsta saņēmēju skaits varētu sasniegt 100 000-150 000.

Sākotnēji dīkstāves pabalstu saņems to nozaru darba ņēmēji, kurus vistiešāk skāra Ministru kabineta lēmums valstī ieviest ārkārtējo situāciju, proti, tūrisma, ēdināšanas, starptautisko pārvadājumu, kultūras un izklaides nozares.

Reirs uzsvēra, ka nozaru saraksts regulāri tiks papildināts.

Vienlaikus finanšu ministrs norādīja uz atsevišķiem uzņēmumiem, kuriem nebūs nepieciešams pieteikties darba ņēmēju dīkstāves pabalstam, jo šie uzņēmumi ir uzkrājuši līdzekļus, par kuriem izmaksāt algu darbiniekiem, tomēr šiem uzņēmumiem svarīgāks atbalsta instruments būs nodokļu brīvdienas.

Jau vēstīts, ka līdz 14.aprīlim Latvijā saistībā ar Covid-19 vīrusa izplatību izsludināta ārkārtējā situācija, šajā laikā nosakot virkni ierobežojumu. Tostarp ir atcelti starptautiskie pasažieru pārvadājumi caur lidostām, ostām, ar autobusiem un dzelzceļa transportu, izņemot pasažieru pārvadājumus ar valsts gaisa kuģiem un militāro transportu.

Svarīgākais