Pagaidām nav plānots atjaunot dīkstāves pabalstus uzņēmumiem un to darbiniekiem

© ZUMAPRESS.com/Scanpix/Leta

Pagaidām nav plānots atjaunot dīkstāves pabalstus uzņēmumiem un to darbiniekiem, secināms no otrdien valdības sēdē paustā.

Veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) skaidroja, ka rudenī, kad sagaidāms Covid-19 izplatības pieaugums, ierobežojumus varētu ieviest attiecībā uz tām vidēm, kurās būs pret Covid-19 nevakcinēti cilvēki, kas darbojas dzeltenajā un sarkanajā drošības režīma.

"Atļaut strādāt tikai zaļajā režīmā un cerēt, ka šāda darbība nebūtu jāpabalsta, laikam būtu diezgan utopiski. Droši vien rudenī mūs sagaida ļoti sarežģīti lēmumi," Pavļuta sacīto komentēja kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA).

Puntulim nepiekrita finanšu ministrs Jānis Reirs (JV). "Mēs esam novirzījuši ļoti lielus līdzekļus pārkvalifikācijai. Cik ilgi valsts var finansēt? Uzņēmējdarbība uztur valsti un pakalpojumus, nevis valsts uztur uzņēmējdarbību," norādīja politiķis.

Viņš uzsvēra, ka Latvijā ir iespējams vakcinēties pret Covid-19. "Jebkura tāda saruna, ka mums kaut kas jādomā, atvirza cilvēkus no vakcinācijas," uzskata politiķis.

"Ja mums ēdināšanā attīstās jauni biznesi ar peļņu, kādas mums ir morālās tiesības atbalstīt tos, kas nestrādā, kas nevar pārkvalificēties?" jautāja ministrs, piebilstot, ka valdība rīkotos noziedzīgi pret uzņēmumiem, kas attīstās, subsidējot tos, kas nespēj pārorientēties.

Arī Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) atgādināja, ka jebkuram valsts iedzīvotājam no 12 gadu vecuma ir iespēja vakcinēties, vajadzīga tikai gribēšana.

"Ja mēs stāstām sabiedrībai, ka mēs gatavojamies jaunai pabalstu sērijai, es domāju, ka šī ir nepareiza ziņa. Faktiski tagad cerēt uz jauniem pabalstiem nav vietā. Ekonomika ir izaugsmes stadijā, ekonomika attīstās. Ja cilvēki neizvēlas vakcinēties, tad, nenoliedzami, šim cilvēkiem būs kaut kādā veidā lielāki apgrūtinājumi," pauda premjers.

Pašlaik nav indikāciju, ka valdībai būtu jāiet dīkstāves pabalsta atjaunošanas virzienā, uzskata Kariņš. "Uzņēmējiem šobrīd paļauties, ka atkal atsāksies šie pabalstu plūdi divu miljardu eiro apmērā, nebūtu pareizais signāls," sacīja valdības vadītājs.

Latvijā

Finanšu nozares asociācijas (FNA) apkopotie dati liecina, ka šī gada pirmajos desmit mēnešos četrām lielākajām bankām Latvijā ir izdevies novērst finanšu krāpšanas mēģinājumus un pasargāt klientu līdzekļus vairāk nekā 10 miljonu eiro apmērā. Tomēr šajā pašā periodā krāpniekiem izdevies izkrāpt vairāk nekā 13 miljonus eiro. Visbiežāk krāpšanas gadījumi ir saistīti ar investīciju krāpniekiem (78% gadījumu novērsti) un telefonkrāpniekiem (51% gadījumu novērsti).

Svarīgākais