Satiksmes ministrija (SM) sākusi diskusijas par jaunu regulējumu, kas paredzētu atvieglotu kārtību īpašumu atsavināšanai nacionālas nozīmes projektu īstenošanai, tajā skaitā Eiropas platuma dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" projekta sekmīgai īstenošanai.
Trešdien Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisija uzklausīja Valsts kontroles revīzijā secināto par "Rail Baltica" projekta īstenošanas gaitu, kurā norādīts uz problēmām projekta īstenošanai nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanā.
"Rail Baltica" projekta ieviesēja Latvijā SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas" valdes priekšsēdētājs Kaspars Vingris norādīja, ka Latvijā situācija ar īpašumu atsavināšanu atšķiras no tās, kāda ir Lietuvā un Igaunijā. "Latvijā īpašumus atsavinām paralēli projektēšanai, kas ir riskanti, laikietilpīgi un darbietilpīgi. Tomēr kopumā īpašumu atsavināšana nekavēs projekta būvniecības fāzes sākšanu," uzsvēra Vingris.
Baltijas valstu kopuzņēmuma "RB Rail", kas izveidots projekta īstenošanai, pagaidu izpilddirektors Arnis Driksna arī atzina, ka Latvijā īpašuma atsavināšana projekta vajadzībām bijusi sarežģīta, jo "esam vēsturiski pieķērušies zemes tiesībām", tāpēc Latvija īpašuma atsavināšanu risina ar individuālu pieeju.
"Lietuvā nosprauž ["Rail Baltica"] trasi un vienā piegājienā atsavina visu. Bet Latvija nosaka vienas zemes apjomu un to atsavina. Latvijā aktīvāk īpašumus sāks atsavināt šogad, kad būs zināms precīzs zemes apjoms," stāstīja Driksna, piebilstot, ka, nepareizi atsavinot zemi, piemēram, par maz, projekta īstenošana var ieilgt vēl par pusotru gadu.
Savukārt Tieslietu ministrijas (TM) valsts sekretārs Raivis Kronbergs norādīja, ka gadījumā, ja īpašumu atsavināšana ieilgst, atbildīgajām ministrijām būtu jāpārrunā iespējas mainīt īpašumu atsavināšanas kārtību.
Viņš norādīja, ka "Rail Baltica" īstenošanai nepieciešamo īpašumu atsavināšana sākās Rīgā, konkrētāk ar īpašumu, kur atrodas Rīgas centrālā stacija, tomēr problēmas radās ar šajā teritorijā esošu īpašumu, kurā atrodas azartspēļu zāle "Fēnikss", ar kuras īpašniekiem patlaban norit tiesvedība.
Deputāte Juta Strīķe (JKP) vēlējās zināt, vai "Rail Baltica" īstenošanai nevajadzētu radīt vienu likumu, kurā būtu minēti visi atsavināmie īpašumi, jo patlaban Latvijas normatīvie akti paredz, ka par katru atsavināmo īpašumu ir jālemj atsevišķi. Kronbergs atzina, ka praksi var mainīt un TM būtu gatava piedalīties diskusijās ar projekta īstenotājiem.
Savukārt SM valsts sekretāra vietnieks Dins Merirands norādīja, ka līdz šim kavēšanās ar nekustamā īpašuma atsavināšanu bijusi tāpēc, ka ticis pielietots "piesardzības princips", proti, atsavinot tos īpašumus, kas nepieciešami projekta īstenošanai konkrētajā brīdī.
Tāpat Merirands informēja, ka, lai mazinātu riskus, kas saistīti ar "Rail Baltica" īstenošanai nepieciešamo īpašumu atsavināšanu, ministrijā atjaunotas diskusijas par jaunu normatīvo aktu, kas paredzētu atvieglotu īpašumu atsavināšanas kārtību, ja īpašums nepieciešams nacionālu interešu projekta īstenošanai.
Jau vēstīts, ka Valsts kontroles revīzijā "Vai Latvijā tiek īstenota efektīva "Rail Baltica" projekta pārvaldība?" secināts, ka Latvijā nav īstenota pietiekami efektīva "Rail Baltica" dzelzceļa projekta pārvaldība, tādējādi pastāv risks, ka var netikt sasniegts Baltijas valstu starpvaldību līgumā noteiktais mērķis - nodrošināt dzelzceļa izveidi un tā funkcionalitāti līdz 2025.gadam.
Valsts kontrole revīzijas ziņojumā norāda, ka var netikt sasniegts Baltijas valstu starpvaldību līgumā noteiktais mērķis vairāku faktoru dēļ, tostarp līdz šim ir izlietoti vien 24,2% no piecos gados "Rail Baltica" projekta īstenošanai paredzētā un piešķirtā finansējuma, kas liecina, ka aktivitātes līdz šim nav īstenotas sākotnēji plānotajā apmērā un termiņos, kā arī lielākajā daļā "Rail Baltica" projekta aktivitāšu īstenošanā Latvijā konstatēti iespējamie kavējumi, kas ir robežās no viena līdz četriem gadiem.
Valsts kontrole tostarp atzīmē, ka, piemēram, nekustamo īpašumu atsavināšanas pirmais posms bija jāpabeidz līdz 2019.gada 31.decembrim, tomēr līdz šim nav atsavināts neviens nekustamais īpašums un aktivitāti plānots pabeigt tikai līdz 2022.gada 31.decembrim, proti, trīs gadus vēlāk, kā arī trīs būvniecības aktivitātes, kuras bija jāsāk 2018.gadā un jāpabeidz līdz 2020.gada 31.decembrim, paredzēts pabeigt divus līdz četrus gadus vēlāk.
"Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā. Paredzēts, ka "Rail Baltica" izmaksas sasniegs 5,8 miljardus eiro un daļa izmaksu tiks segtas no Eiropas Savienības līdzekļiem.
Pašreiz projektā sākti pamattrases projektēšanas darbi 411 kilometru garumā, un norit iepirkums projektēšanas darbiem nākamajiem 233 kilometriem. Paralēli, nacionālais projekta ieviesējs Latvijā, SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas" īsteno projektēšanas darbus Rīgas centrālajā stacijā un starptautiskajā lidostā "Rīga". Pamattrases būvniecību paredzēts sākt 2022.gadā.
