Dzīvojot mājās, kurām piemīt tādi trūkumi kā pelējums, nepietiekama dienasgaisma, pārmērīgs troksnis un aukstums, rada augstu risku bērniem iegūt veselības problēmas. Veselīgo māju barometrs 2019 - piektais ikgadējais VELUX Group veiktais pētījums - liecina, ka vairāk nekā 35 % Latvijas bērnu dzīvo neveselīgās mājās jeb mājās, kuru iekštelpu klimats negatīvi ietekmē veselību. Eiropā kopumā 26 miljoni jeb katrs trešais bērns dzīvo šādās mājās. Ja bērnu ietekmē visi četri faktori, pastāv četrreiz lielāka iespēja, ka pasliktināsies bērna veselība un pavājināsies sekmes skolā.
Veselīgo māju barometrā 2019 Latvija ierindojās 19. vietā
Ēkām un mājām būtu jābūt drošai un veselīgai vietai, kur bērniem augt, bet pētījums atklāj, ka 26 miljoni no 79 miljoniem Eiropas bērnu vecumā līdz 15 gadiem jeb kopumā 33 % dzīvo kritiskos apstākļos. Eiropas Savienības (ES) valstu vidū pēdējā vietā ierindojas Portugāle ar 50 % apdraudētu bērnu, 26. vietā ar vairāk nekā 45 % ir Lietuva, bet Latvija - 19. vietā (35%). Viszemākais risks pastāv Somijā, Horvātijā un Igaunijā. Eiropieši 90 % sava laika pavada iekštelpās . Cilvēki, kas aizvien lielāku laiku pavada iekštelpās, tiek dēvēti par iekštelpu paaudzi.
Neveselīgo māju upuri - 26 miljoni bērnu
Lielākais vairums bērnu Eiropā ir labā vai ļoti labā veselības stāvoklī. Taču viņu veselību var apdraudēt mājsaimniecībās bieži sastopamās problēmas - tekošs jumts, mitrums, pelējums, dienasgaismas trūkums, slikta izolācija. Prognozes liecina, ka mazāks mitrums un troksnis, kā arī vairāk dienas gaismas iekštelpās varētu Eiropas Savienībā uzlabot veselības stāvokli 1,2 miljoniem bērnu vecumā līdz 15 gadiem.
26 miljoni jeb kopumā 33 % bērnu sadzīvo vismaz ar vienu iepriekš minēto būvniecības trūkumu, daudzi no viņiem dzīvo mājās, kurās ir novērojami vairāki trūkumi. Vidēji 11,5 miljoni bērnu dzīvo mājsaimniecībās, kurās ir tekoši jumti, mitras sienas un pelējumi uz logu rāmjiem vai grīdām. Aptuveni 4,2 miljoni bērnu dzīvo mājās, kur trūkst dienas gaismas, gandrīz 6 miljoni - mājās, kurās nav pietiekami silti, savukārt vairāk nekā 13 miljoniem traucē kaimiņu vai satiksmes radītais troksnis.
Latvijā tādiem ēku trūkumiem, kas iekštelpās rada sliktu klimatu, ir pakļauti vairāk nekā 35 % bērnu. Visvairāk bērnus Latvijā ietekmē mitrums un pelējums (vairāk nekā 40 %), nepiemērota gaisa temperatūra (vairāk nekā 20%), kā arī pārmērīgs troksnis un nepietiekama dienasgaisma (mazāk nekā 10 %).
Bērni, kas dzīvo neveselīgā iekštelpu vidē, ievērojami biežāk sūdzas par ekzēmu, klepu, sēkšanu, astmu, alerģiju vai sliktu elpceļu veselību. Tās ir veselības problēmas, kas bērniem bieži vien saglabājas arī pieaugot.
Kavējumu skaits skolās palielinās, Latvijā kopumā kavētas 6 078 dienas
Bērni zaudē ne tikai veselīgas dzīves gadus - dzīvojot neveselīgās mājās palielinās arī skolas kavējumu skaits, kas ietekmē izglītību un sekmes. Kopumā Eiropā apstākļi, kas saistīti ar dzīvi neveselīgās mājās, vainojami pie aptuveni 1,7 miljoniem kavētu dienu skolās, bet Latvijā šis skaits sasniedz 6 078 dienas.
Bērni Eiropā elpceļu slimību dēļ kavē vairāk nekā 250 000 mācību dienas, aptuveni 365 000 dienas viņi zaudē astmas dēļ un gandrīz 1 100 000 dienas tādu problēmu dēļ, kas saistītas ar ekzēmu. Vidēji gadā tās ir aptuveni 2,5 kavētas dienas skolā uz vienu slimu bērnu. Salīdzinājumam: pieaugušie Eiropā slimības dēļ vidēji kavē mazāk par 12 dienām gadā .
Skolu iekštelpu klimats - neveselīgs. Svaigs gaiss kā viena no prioritātēm koncentrēšanās spēju uzlabošanai
Viens no bērnu veselības traucējumu iemesliem ir arī neveselīgas skolas. Ik gadu bērni vidēji 170-190 dienas pavada skolā. Lielākā daļa no laika (70 %) tiek pavadīta iekštelpās - klasē. Dati liecina, ka galvenā problēma skolās ir gaisa kvalitāte. Gaisa kvalitāte ietekmē ne tikai kopējo veselības stāvokli, bet arī skolēnu sekmes. Prognozes liecina, ka uzlabojot gaisa kvalitāti un ventilāciju skolās, par 15% uzlabotos skolēnu sekmes, uzmanība un koncentrēšanās spējas.
Neveselīga māju vide rada apgrūtinājumu ekonomikai
Laba gaisa kvalitāte, pietiekami daudz dienas gaismas un pareiza ventilācija ir svarīga, lai radītu veselīgu iekštelpu vidi jebkurā mājā. Šo apstākļu sekundārais efekts ir vairāk kavējumu skolā, darba zaudējums pieaugušajiem un veselīgu dzīves gadu skaita samazinājums. Kopumā neveselīgu māju un ar tām saistītu slimību dēļ bērni Eiropā ir zaudējuši vairāk nekā 37 000 dzīves gadus bez slimībām, bet Latvijā - 182 gadus. Piemēram, ventilācijas uzlabošana skolās un mitruma vai pelējuma samazināšana mājās ne tikai veicinātu bērnu veselību, bet arī kumulatīvi par vairāk nekā 300 miljardiem eiro līdz 2060. gadam palielinātu Eiropas ekonomiku. Mazāks troksnis, vairāk dienasgaismas un temperatūras uzlabošana iekštelpās var dot arī papildu priekšrocības ekonomikā.
Veselīgo māju barometrs 2019 analizē ne tikai datus iekštelpām un mājokļiem, bet arī par vietām, kur bērni pavada lielu daļu sava laika - skolas. Pētījums rāda, cik svarīgi ir uzlabot klimatu iekštelpās, klasēs, lai nodrošinātu, ka bērni no savas izglītošanās gūst pēc iespējas vairāk labuma. Veselīgo mājas barometrs ir pētījumu sērija, ko veic visā Eiropā, lai izpētītu saikni starp mājām un to ietekmi uz veselību. Pirmais Veselīgo māju barometrs izdevums tika publicēts 2015. gadā.
