Ne sen zināmi fakti un pat ne svinīgi parakstītais Tieslietu un Iekšlietu ministrijas sadarbības memorands, bet gan žurnālistu veikts pētījums par kontrabandas cigarešu tirdzniecību Rīgas Centrāltirgū un tieslietu ministra Jāņa Bordāna nespēja vai nevēlēšanās atbildēt uz Latvijas Televīzijas žurnālistes jautājumiem par nelikumīgās preces tirgotājiem piemērojamo sodu regulējumu abas ministrijas beidzot piespiedusi pievērsties šai problēmai. Panākta konceptuāla vienošanās pastiprināt kriminālatbildību nelegālo cigarešu tirgotājiem.
Atgādinot Jaunās konservatīvās partijas un KPV LV priekšvēlēšanu solījumus par ministriju skaita samazināšanu, kā arī apvienojot un apņemoties uzlabot starpministriju sadarbību, 2. aprīlī tieslietu ministrs J. Bordāns (JKP) un iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens parakstīja sadarbības memorandu.
Cita starpā abi ministri apņēmās «attīstīt administratīvo sodu sistēmu, paredzot administratīvā soda apmēru atbilstību izdarītajam pārkāpumam, [..] nodrošinot ātrāku, efektīvāku administratīvo sodu procesu un soda neizbēgamības principa īstenošanu».
LTV raidījums Aizliegtais paņēmiens visai sabiedrībai atklāja policijas darbiniekiem jau sen zināmu faktu, proti, pateicoties vairākus gadus senām izmaiņām administratīvo pārkāpumu likumā, pat desmitiem reižu nelegālo cigarešu tirdzniecībā pieķertajiem likumsargi var piemērot tikai administratīvo sodu - naudas sodu. Pēc protokola parakstīšanas tirgonis jau atkal var atgriezties savā darba vietā un soda kvīti nolikt blakus pārējām iepriekš izrakstītajām, nedomājot par soda nomaksāšanu.
Savukārt LTV raidījums Panorāma atklāja, ka jau nākamajā mēnesī pēc sadarbības memoranda parakstīšanas iekšlietu ministrs vērsies pie sadarbības partnera ar aicinājumu atrisināt šo problēmu, lai kontrabandas tirgotājiem sods patiešām būtu neizbēgams. S. Ģirģena piedāvātā risinājuma nepiemērotības dēļ Tieslietu ministrija to
noraidīja, bet arī alternatīvu risinājumu nepiedāvāja. Tā vietā tieslietu ministrs Jānis Bordāns pat uz Aizliegtā paņēmiena radītās ažiotāžas fona augstprātīgi izvairījās no atbildēšanas uz leģitīmu Panorāmas žurnālistes jautājumu, kāpēc viņa vadītā ministrija S. Ģirģena piedāvājumu noraidījusi.
Tomēr process ir sācies, un pēc neveiklās J. Bordāna izgāšanās televīzijas kameras priekšā abu ministriju amatpersonas aizvadītajā piektdienā sēdās pie sarunu galda un vienojās pastiprināt kriminālatbildību nelegālajiem cigarešu tirgotājiem un divu nedēļu laikā sagatavot atbilstošus grozījumus likumā.
Tikšanās laikā abu ministriju amatpersonas secinājušas, ka pastāv jomas, kur administratīvā atbildība darbojas, taču ir jomas, kur nepieciešama atgriešanās pie kriminālatbildības.
Saskaņā ar Valsts policijas priekšnieka Inta Ķuža Saeimas atbildīgajā komisijā teikto, lai sauktu personu pie kriminālatbildības, policijai pie tās vienlaikus jāatrod 50 000 cigarešu - 2500 paciņas jeb 250 cigarešu blokus. Piektdien ministrijas vienojās, ka šis apjoms tiks samazināts, taču konkrētāk par to runās darba grupā.
Patlaban amatpersonas plašāk nekomentē, kāda veida sodi pārkāpējiem tiks pastiprināti. I. Ķuzis uzskata, ka naudas sods ir ļoti efektīvs līdzeklis, ja līdzās pastāv efektīvs mehānisms tā piedziņai. Saskaņā ar likumu naudas soda nesamaksāšanas gadījumā personai ir jādodas uz cietumu. Tomēr administratīvajā atbildībā šādas kārtības nepastāv un nelegālie cigarešu tirgotāji administratīvos naudas sodus nemaksā.
Policijas priekšnieka ieskatā mazumtirdzniecības gadījumā pie pirmās pārkāpuma reizes gan brīvības atņemšana nebūtu samērīgs sods.
Atgādinot, ka kriminālatbildība sākas no 50 000 cigarešu, Valsts policijas priekšnieks vērsa uzmanību, ka šāds cigarešu daudzums ir diezgan liels, kuru fiziski vienam cilvēkam ir grūti pārvietot.
«Jānodala divas daļa - vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība. Ja šodien liekam akcentu uz vairumtirdzniecību un regulāri aizturam kontrabandistus, tad šāda rīcība nenes augļus attiecībā uz mazumtirdzniecību. Pie mazumtirdzniecības apjomiem policija izmanto vienīgi administratīvā pārkāpuma protokolus, un rezultātā nonākam pie tā, ka soda mērķis netiek sasniegts,» I. Ķuža teikto atreferē LETA.
Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs Dimitrijs Trofimovs savukārt uzsvēra, ka centrāltirgus gadījums apliecinājis, ka administratīvo sodu sistēma nestrādā, lai gan policija, robežsardze un muita atbilstoši saviem resursiem visus spēkus velta liela apmēra kontrabandas apkarošanai. «Pašlaik Valsts ieņēmumu dienesta vadībā notiek intensīvs darbs pie akcīzes preču nelegālās apkarošanas plāna īstenošanas un visi dienesti uzrāda pietiekami nozīmīgus rezultātus, bet ir skaidrs, ka cigarešu tirgošana tiek saistīta ar pastāvīgu pieprasījumu, tāpēc kopumā problēma ir skatāma divās daļās, līdz ar to sadaļā par cigarešu realizāciju ceram uz efektīvu risinājumu,» klāsta D. Trofimovs.
