Dīvaini, ka par iedzīvotāju izglītošanu drošības jautājumos rūpējas Saeimas Pieprasījumu komisija, nevis tās, kurām pieklātos to darīt pēc specializācijas – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija, kā arī Nacionālās drošības komisija. Dīvaini arī tas, ka izdales materiālus par karu gatavo Iekšlietu ministrija un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD), kaut gan Latvijā eksistē specializēta institūcija kara gadījumam – Aizsardzības ministrija. Vakar Pieprasījumu komisijas sēdē tika skatīti izdales materiālu projekti iedzīvotājiem.
Šobrīd par publicēšanas tiesībām konkurē divi materiāli. Nē, detalizācijas un informācijas bagātības ziņā tie nav ne tuvu līdzīgi Lietuvā izdotajai 100 lappušu biezajai grāmatai Kas mums jāzina par gatavību ārkārtas situācijām un karam.
Galvenais nebāzt degunu
Saturisks uzmetums uztaisīts vienam lielākam un vienam mazākam bukletiņam. Lielākajam – trīs A4 lapās sīkā drukā ietilpinātajam – autors ir Iekšlietu ministrija: Kā rīkoties bruņota konflikta vai kara gadījumā. Tajā kara situācija aprakstīta gana reālistiskos un drūmos toņos: «Sākoties karadarbībai, jau pirmajās dienās pilsētā iespējami elektrības, ūdens, gāzes, siltuma padeves traucējumi, mobilo telefonu tīkla, interneta, vietējās televīzijas un radio darbības traucējumi vai arī no iepriekšminētā nebūs pieejams nekas. Var nestrādāt arī veikali, degvielas uzpildes stacijas, sabiedriskais transports, turklāt nevar izslēgt vardarbības pieauguma iespējamību.» Tālāk aprakstīts, kā notiek iedzīvotāju brīdināšana, kā – evakuācija un kas jāņem līdzi. Kas jāliek «ārkārtas gadījumu somā». Kā karam sagatavojams mājoklis. Kādas rezerves sarūpējamas. Kā jārīkojas vēl pirms kara sākšanās, un kā jāuzvedas, atrodoties karadarbības zonā. Atšķirībā no lietuviešiem latviešu aizsardzības speciālisti nemāca, ka jācenšas atrast vai nozagt ieroci pašaizsardzībai. Palielināt izdzīvošanas izredzes var, slēpjoties un nebāžot degunu militāristu darīšanās.
Neomulīgi un riebīgi!
Iekšlietu ministrijas sacerēto tekstu izlasīja daži VUGD darbinieki, kas atbildīgi par civilo aizsardzību, un konstatēja, ka no visa tā kara paliek «neomulīgi un riebīgi». Rezultātā ir tapis alternatīvs bukletiņš, kurā karš tikpat kā nav pieminēts, turklāt lielākā drukā un viss satilpināms uz vienas A4 lapas. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieka vietnieks pulkvedis Kristaps Eklons gan ir pārliecināts, ka tad, ja iedzīvotāji zinās un mācēs pielietot praksē 95% no šajā bukletā atrodamās informācijas, ar to pietiks, lai viņi sevi pasargātu: «Ja šo pratīsiet, tad izdzīvosiet arī karā, bet vārdu «karš» mēs apzināti nelietojam,» skaidro pulkvedis. VUGD sagatavotajā bukleta versijā Kā rīkoties ārkārtas situācijā? tiek runāts par civilo aizsardzību. Rekomendēts ieskatīties savu pašvaldību civilās aizsardzības plānos. «Zinošs cilvēks ir pasargāts! Sekojiet līdzi institūciju sniegtajai informācijai par iespējamajiem apdraudējumiem un pareizu rīcību plašsaziņas līdzekļos, sociālajos medijos un mājaslapās.» Ir arī praktiskākas dabas ieteikumi – īsi par rezervju veidošanu – sērkociņi, baterijas, pārtika, skaidra nauda utt. Arī par to, kas jāņem līdzi evakuējoties un nedaudz par to, kā rīkoties ugunsgrēka, ķīmiskas avārijas, plūdu un vētras gadījumos. Bet ne tieši par karu. Ja metiens ir virs 10 000 eksemplāru, tādu bukletiņu uz laba papīra un ar kādu fona bildīti varētu uzdrukāt par trim eirocentiem gabalā.
Informēs par pieprasījumu
Pieprasījumu komisijas deputāti vakar konceptuāli vienojās, ka pēc būtības šāds materiāls ir nepieciešams. Tomēr vēl nepieciešams vienoties par saturu – runāt par karu kā pirmajā bukletā, vai runāt riņķī un apkārt, lai nevienu nesabiedētu. Iespējams, abus vajag apvienot un vēl pieslēgt šim darbam Aizsardzības ministriju. Kā klausītājs vakardienas sēdē bija ieradies Krīzes vadības departamenta Civilmilitārās sadarbības nodaļas vadītājs Edgars Svarenieks, taču neko lietderīgu attiecībā uz topošo izdales materiālu viņš nemācēja pateikt.
VUGD Aizsardzības ministrijas pasivitāti iedzīvotāju apziņošanas iecerē vērtē kritiski – sadarbība patiešām nav pietiekama. Vienīgais mierinājums, ka, krīzes situācijai iestājoties, vienmēr būs zināma laika rezerve, lai pagūtu cilvēkus informēt par briesmām. Savukārt amatpersonām pietiks laika pieņemt lēmumus un pastāstīt par tiem visai tautai televizorā.
Te gan jāuzsver, ka visi šie plāni, rīcības algoritmi un bukleti piemēroti situācijai, kad valstī vēl ir palicis kāds lemtspējīgais. Arī evakuēties no briesmu vietas tiek ieteikts, pagaidot organizētu evakuāciju. Taču īstās nepatikšanas un haoss sāktos, ja atbildīgie dienesti un valdība klusētu. Tad iedzīvotājiem patiešām būtu jāizdzīvo pašiem, ņemot talkā tās pamācības, ko valdība laikus sagatavojusi. Saeimas Pieprasījumu komisijas vadītājs Augusts Brigmanis apņēmies oficiālā vēstulē informēt Ministru prezidenti, Iekšlietu un Aizsardzības ministrijas, kā arī par drošības jautājumiem atbildīgās Saeimas komisijas, ka sabiedrībā izveidojies akūts pieprasījums pēc šādām pamācībām.