Latvijā internetu lieto maksājumiem un izklaidei

 
©pixabay

Internetu avīžu, žurnālu un ziņu lasīšanai tiešsaistē izmanto 78,5 procenti iedzīvotāju, kuri lietojuši globālo tīmekli pēdējo trīs mēnešu laikā. Lielākoties tie ir bijusi vīrieši no 25 līdz 45 gadu vecumam.

Internets šogad ir pieejams 85,4 procentiem Latvijas mājsaimniecību, un katru gadu šis īpatsvars pieaug. Piemēram, 2010. gadā internets bija 52,5 procentos mājsaimniecību, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) ikgadējā iedzīvotāju aptauja par informācijas un komunikāciju tehnoloģiju lietošanu.

2019. gadā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu par 4,5 procentiem pieaudzis mājsaimniecību īpatsvars, kuras lieto platjoslas internetu. Ja 2018. gadā platjoslas internetu lietoja 78,8 procenti mājsaimniecību, tad 2019. gadā - jau 83,3 procenti. Visvairāk platjoslas internetu izmanto Rīgas reģionā, bet vismazāk Latgalē. Platjoslas internetu biežāk izmanto pilsētās, kur to lieto 85,5 procenti mājsaimniecību, bet laukos šis rādītājs ir zemāks - 77,9 procenti.

2019. gadā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu par 2,5 procentiem pieauga regulāro interneta lietotāju (lieto internetu vismaz reizi nedēļā) skaits. 2018. gadā internetu regulāri lietoja 81,2%, 2019. gadā - 83,7% iedzīvotāju. Salīdzinot ar 2010. gadu, šis rādītājs pieaudzis par 21,2 procentiem.

Visaktīvāk internetu regulāri lieto Rīgā un Zemgales reģionā - 87% iedzīvotāju, bet viszemākais interneta lietotāju īpatsvars ir Latgalē, kur to regulāri lieto 76,5% iedzīvotāju. Savukārt vecuma grupās gandrīz visi (99,8%)

16-24 gadus veci jaunieši internetu lieto vismaz reizi nedēļā, 25-54 gadu vecumā to dara 94,1 procents, 55-74 gadu vecumā 61,1 procents iedzīvotāju.

2019. gadā vispopulārākā ierīce, lai piekļūtu internetam ārpus mājām vai darba, ir mobilais telefons, kuru lieto 75,5% iedzīvotāju. 14,4 procenti norādīja, ka izmanto portatīvo datoru, bet 9,1 procents - planšetdatoru.

Iedzīvotāji internetu izmanto dažādām aktivitātēm. Populārākās no tām ir elektroniskā pasta un internetbankas lietošana - to dara 83 procenti iedzīvotāju. Sievietes biežāk nekā vīrieši iesaistās sociālajos tīklos (attiecīgi 79,5% un 70,2%), bet vīrieši - biežāk nekā sievietes klausās mūziku internetā (attiecīgi - 52,7% un 49,4%). Jauniešu populārākās aktivitātes ir sociālo tīklu lietošana, ziņu sūtīšana ziņapmaiņas lietotnēs un elektroniskā pasta lietošana.

Populārs interneta izmantošanas mērķis ir arī dokumentu, attēlu, mūzikas, video vai citu datņu glabāšana datu glabātavās internetā (mākoņos), un to izmanto 36,5% interneta lietotāju. Savukārt 42,5% no visiem iedzīvotājiem izmanto datu glabātavas internetā, zibatmiņas, ārējos cietos diskus un citas datu uzglabāšanas ierīces dažādu datņu - dokumentu, attēlu, mūzikas, video u.c. - rezerves kopiju veidošanai.

Nedaudz vairāk nekā puse no visiem iedzīvotājiem, kuri internetu lietojuši pēdējo 12 mēnešu laikā, to izmanto, lai iegādātos dažādas preces un pakalpojumus. Tomēr joprojām 46,2% iedzīvotāju norāda, ka pēdējā gada laikā nav veikuši pirkumus internetā, kā iemeslu minot pieradumu iepirkties klātienē. 13,2% norādīja, ka preces vai pakalpojumus internetā viņiem palīdzēja pirkt cita persona, bet 11,3% no preču vai pakalpojumu pirkšanas internetā atturēja bažas par maksājumu drošību un privātumu.

14,3 procentos mājsaimniecību internets netiek izmantots. No tām lielākā daļa norāda, ka internets nav bijis nepieciešams. Tāpat pie iemesliem tiek minēti iemaņu trūkums, pārāk augstās iekārtu izmaksas, kā arī tas, ka vietā, kur atrodas mājsaimniecība, nav pieejams platjoslas internets.

 

Abonē