Rimšēvičs: Pārāk daudz naudas iztērējam bezmērķīgi un bez rezultāta

 
©Oksana Džadana/F64

Kvalitatīva izglītības sistēma ir pamats virzībai uz labklājības valsti, sacīja Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

"Ar klāt piedrukātu lētu naudu vai dzīvojot uz parāda vien, neviena valsts augstāku labklājības līmeni nav sasniegusi. Jābūt skaidriem mērķiem un izmērāmiem šo mērķu sasniegšanas rādītājiem.

Kvalitatīva izglītības sistēma ir tas pamats, bez kuras tālāka virzība uz labklājības valsti nav iespējama. Pārāk daudz naudas iztērējam bezmērķīgi un bez rezultāta," teica Rimšēvičs.

Jautāts, kā kopumā šobrīd starptautiskajā vidē tiek vērta Latvija, Rimšēvičs minēja, ka sākumā ir jākonkretizē, kas un pēc kādiem kritērijiem vērtē.

"Ja raugāmies tikai uz pašreizējiem iekšzemes kopprodukta (IKP), budžeta un kārtējo maksājumu konta deficīta, ārējā parāda rādītājiem, tad skaitļi ir apmierinoši, starptautiskie kredītreitingi - samērā labi. Tomēr, ja runājam par nākotnes vērtējumu un spēju uzturēt stabilus izaugsmes tempus ilgtermiņā, lai nodrošinātu, ka budžetā pietiek līdzekļu daudzajām vajadzībām, tad centrālais aspekts ir mūsu uzņēmumu konkurētspēja. Jāsaka, ka šajā ziņā Latvijas vērtējums ir stipri viduvējs," pauda Rimšēvičs.

Viņš minēja, ka, piemēram, jaunākais Globālās konkurētspējas indekss ierindo Latviju 42.vietā no 140 valstīm. Šis vērtējums balstās uz 12 pozīcijām jeb pīlāriem, kas raksturo uzņēmējdarbības vidi, cilvēkkapitālu, tirgus funkcionēšanu un inovācijas. Pēc šī kompleksā novērtējuma Latvija ir trešā sliktākā eiro zonas valsts.

"Ja vēlamies arī turpmāk veiksmīgi attīstīties un augt, Latvijas konkurētspējai ir jābūt augstākai. Ir vesela virkne uzlabojamu lietu, tomēr es kā absolūto prioritāti gribētu minēt investīcijas cilvēkkapitālā. Ja mums būs izglītoti un veseli cilvēki, Latvijas nākotne būs drošās rokās," teica Latvijas Bankas prezidents.

Tāpat viņš atzīmēja, ka Latvija arī straujas izaugsmes gados diemžēl turpinājusi tērēt vairāk, nekā nopelna, tā arī nespējot izveidot sabalansētu budžetu.

"Latvija ir dzīvojusi ar budžeta deficītu, kas nozīmē papildu aizņemšanos un valdības parāda pieaugumu. Attiecīgi lēnākas izaugsmes gados nāksies atkal aizņemties, un diemžēl šī aizņemšanās būs dārgāka. Papildus tam, iespējams, nāksies samazināt budžeta izdevumus. Latvijai nav izdevies izveidot tā saucamo drošības spilvenu, ko izmantot ekonomikas lejupslīdes gadījumā. Un biežas izmaiņas nodokļu likumdošanā arī neveido investīcijām pievilcīgu vidi," atzina Rimšēvičs.