Andora izvirza jaunu prasību ārzemniekiem, kuri tur vēlas apmesties uz dzīvi

Nelielā Pireneju valsts Andora ceturtdien pieņēma likumu, kas nosaka valstī dzīvojošajiem ārzemniekiem prasību zināt katalāņu valodu vismaz minimālā līmenī.

Katalāņu valoda ir oficiālā valoda 468 kvadrātkilometrus lielajā Andorā, kas atrodas starp Franciju un Spānijas Katalonijas reģionu, bet tās lietojums pēdējos gados ir samazinājies. Likuma mērķis ir atbalstīt šīs valodas statusu.

No 80 tūkstošiem Andoras iedzīvotāju apmēram puse ir šīs valsts pilsoņi. Valstī dzīvo arī 25 000 Spānijas pilsoņu un daudz viesstrādnieku no Latīņamerikas, un spāņu valoda kļūst par ikdienas valodu daudziem Andoras iedzīvotājiem.

Apmēram 3000 cilvēkiem, kam 2024.gadā jāatjauno uzturēšanās atļauja, būs jānokārto katalāņu valodas zināšanu pārbaudījums. Tiem, kam neizdosies to nokārtot, būs jāapmeklē 30 stundu katalāņu valodas mācību kurss valdības izveidotā centrā.

Jaunais likums arī ļauj noteikt naudassodus dažos gadījumos, kad kādā uzņēmumā vai iestādē netiek lietota katalāņu valoda.

"[Šī likuma] jēga ir aizsargāt mūsu valodu, kas ir identitātes un suverenitātes pazīme," sacīja Andoras kultūras ministre Monika Bonela.

Likums tika pieņemts parlamentā ar 25 balsīm par un trim pret. Pret to balsoja nelielā labējā partija "Andorra Endavant" ("Andora uz priekšu").

"Mēs nepiekrītam šiem ekstrēmistiskajiem naudassodiem katalāņu valodas nerunāšanas gadījumā. Es domāju, ka mēs slīdam totalitāras valsts virzienā," sacīja šīs partijas līdere Karīne Montanera.