Nebūtu loģiski, ja premjera pārstāvis vadītu Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) padomi, pēc tikšanās ar Valsts prezidentu sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
"Kā saprotu, Parādnieks pats ir teicis, ka nepretendē uz SIF padomes priekšsēdētāja amatu," teica Kariņš. Viņš arī sprieda, ka savā ziņā viņa pretendēšana uz to nebūtu loģiska, jo fonds ir premjera pārraudzībā. "Ja mans pārstāvis vadītu SIF, tas nozīmētu, ka es pats pārraugu savu darbību. Tas ir neloģiski," uzsvēra Kariņš.
Tāpat Ministru prezidents teica, ka visiem SIF padomes locekļiem jāizvēlas vadītājs no sava vidus.
Jaunā SIF padome pirmo reizi sanāks kopā 16.augustā plkst.13, aģentūru LETA informēja SIF pārstāve Dace Zariņa - Zviedre. Viņa uzsvēra, ka padomes sēdes uzdevumi ir fundamentāli nozīmīgi, jo tie noteiks SIF tālāko darbību.
Sēdē plānots lemt par SIF padomes priekšsēdētāja ievēlēšanu, SIF sekretariāta direktora amata konkursu un SIF budžeta pieprasījumu 2020.gadam.
Kā ziņots, iepriekš vairākas SIF padomē pārstāvētās nevalstiskās organizācijas (NVO) izteica pretenzijas par parādnieka kandidatūru uz SIF fonda vadītāja amatu. Turklāt NVO esot arī savi potenciālie kandidāti šim amatam.
Parādnieks iepriekš aģentūrai LETA sacīja, ka pretendēs uz padomes vadītāja amatu un fonda darbu iecerējis padarīt efektīvāku un caurspīdīgāku. Tomēr pēc izskanējušās kritikas vēlāk atzina, ka sevi nevirzīs SIF padomes vadītāja amatam, tomēr uzsvēra, ka lēmumu par fonda padomes vadītāju pieņems SIF padome.
Tāpat NVO lūdza premjeram skaidrot, kādēļ par viņa pārstāvi padomē izvēlēts tieši Parādnieks. 12.augustā pēc valdības koalīcijas sadarbības padomes sēdes Kariņš skaidroja, ka viņš Parādnieku virzījis darbam SIF padomē kā premjera pārstāvi, jo to paredz nesen spēkā stājušās izmaiņas SIF likumā.
Vienlaikus Ministru prezidents uzsvēra, ka viņam nekad nav bijis uzstādījums, ka Parādniekam būtu jākļūst par SIF padomes vadītāju.
SIF likuma grozījumos, kas stājās spēkā šā gada 23.jūlijā, noteikts, ka padomes sastāvā vairs nav plānošanas reģionu pārstāvju, un tas nozīmē, ka padome palikusi arī bez priekšsēdētāja, jo iepriekš šo amatu ieņēma Zemgales plānošanas reģiona attīstības padomes pārstāvis, Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš (ZZS).
Tāpat grozījumi noteica, ka padomē premjera vietā strādās viņa pārstāvis, nevis pats Ministru prezidents.
Padomes sastāvā ir pieci ministri, premjera pārstāvis un pieci nevalstisko organizāciju pārstāvji. Lēmumi tiek pieņemti ar vismaz septiņām balsīm no 11.
