Latvija turpina būvēt aizsardzības līniju uz savas austrumu robežas. Piecu gadu laikā tam paredzēts vairāk nekā trīssimt miljoni eiro. Darbs sākts jau pirms gada. Cik daudz šobrīd paveikts robežas stiprināšanā un kādi ir tuvākie plāni? Lai to noskaidrotu, uz Zilupi devās "360 Ziņas".
Zilupē, vien piecus kilometrus no Krievijas robežas, ir viena no pagaidu novietnēm, kur glabājas prettanku metāla “eži”, kurus nepieciešamības gadījumā varēs izmantot, lai apturētu ienaidnieku.
Aizsardzības ministrs Andris Sprūds skaidro: “Paralēli tiek veidota infrastruktūra, gan ceļi tiek pārrakti, gan arī veidojam pastāvīgās novietnes. Nākamie soļi ir nocietinātas novietnes mīnām, munīcijai, arī mobilie šelteri.”
Tāpat turpinās sadarbība ar Valsts robežsardzi - pastiprinātā patrulēšanā un žoga izbūvē. Šobrīd kopumā ir 26 pagaidu novietnes un daudzi no tur esošajiem prettanku šķēršļiem jau ir aizvesti un novietoti dabā.
Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālmajors Kaspars Pudāns stāsta: “Mēs pielāgojam apvidu. Tajos rajonos, kur mēs esam izvērtējuši kā iespējamo potenciālo apdraudējumu, lai pretinieku var nofiksēt un principā sagatavot viņu iznīcināšanai tur, kur mēs to gribam.”
Šodienas Aizsardzības ministrijas paziņojums nāk kā slikta ziņa daudziem pierobežā esošo zemju īpašniekiem. Identificēti jau vairāki desmiti teritoriju, kuras, iespējams, nāksies atsavināt, lai tās izmantotu armijas vajadzībām.
Kaspars Pudāns informē: “Likums paredzēs, ka mums būs ļauts šādas teritorijas identificēt 30 km dziļumā no robežas. Izvietot šķēršļus, varbūt ierobežot mežizstrādi.”
Pērn pierobežas stiprināšanā ieguldīti 25 miljoni eiro. Lielākā daļa no tiem bija dažādu šķēršļu iegādei. Šogad plāno tērēt 45 miljonus eiro, uzsvaru liekot uz mīnu un sensoru iegādi. Darāmo darbu saraksts ir garš, un tos pabeigt plānots vien 2029. gadā. Līdzās ārējai sauszemes robežai stiprina arī ārējo robežu gaisā, iegādājoties vadāmās raķetes, pārtvērējdronus un citas aizsardzībai būtiskas lietas.