Ukrainas kara 427. diena. Jaunākā informācija [papildināts 22:42]

Teksta tiešraide - īsi un kodolīgi par svarīgāko Ukrainas karā 26. aprīlī. Ukraina jau veselu gadu varonīgi aizstāv savu zemi pret agresora iebrukumu.

22:42. Trešdien Hersonas apgabalā, Ukrainas dienvidos, gaisa pavēlniecības mobilo ugunsdzēsēju grupu karavīri, iznīcināja sešus Krievijas bezpilota lidaparātus: piecus Lancet uzbrukuma bezpilota lidaparātus un vienu Merlin-BP bezpilota lidaparātu, vēsta pravda.com.ua.

21:32. Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins sarunā ar Zelenski atklāja savu redzējumu, kas ir jādara, lai izbeigtu karu Ukrainā. Dzjiņpins uzsvēra, ka savstarpēja cieņa pret suverenitāti un teritoriālo integritāti, ir divpusējo attiecību politiskais pamats. Viņš atkārtoti uzsvēra, ka kodoljautājumā visām attiecīgajām pusēm "jābūt mierīgām un jāievēro savaldība". Tāpat Ķīnas prezidents arī sacīja, ka turpinās sūtīt humāno palīdzību Ukrainai, ziņo pravda.com.ua.

20:30. Ukrainas austrumos nošauts Itālijas laikraksta "Repubblica" vietējais korespondents, bet viņa itāļu kolēģis ticis ievainots, trešdien paziņojis laikraksts. "Mūsu korespondents Korado Zunino un viņa kolēģis Bogdans Bitiks šodien Hersonas piepilsētās kļuva par krievu snaiperu uzbrukuma upuriem," paziņoja "Repubblica". "Bitiks diemžēl neizdzīvoja un nomira, atstājot sievu un dēlu. Korado, kurš tika ievainots plecā, atrodas slimnīcā Hersonā," vēstīja laikraksts. Abiem žurnālistiem mugurā bija bruņuvestes ar uzrakstu "prese". "Mums trāpīja. Es redzēju Bogdanu uz zemes, viņš nekustējās. Es rāpoju, līdz izkļuvu no ugunslīnijas. Skrēju līdz civilajai automašīnai. Biju noklāts ar asinīm, mani aizveda uz slimnīcu Hersonā," telefona intervijā ar kolēģim "Repubblica" sacīja Zunino.

20:05. Mūsdienīgas ieroču sistēmas stiprina noturību pret apdraudējumiem, tomēr galvenais un izšķirošais aspekts ir un paliek cilvēku apņēmība rīkoties un aizstāvēt savu valsti, trešdien Rīgā NATO Noturības simpozija "Noturība satricinājumu laikmetā" laikā atzina aizsardzības ministre Ināra Mūrniece (NA). Sabiedrības noturība pret dažāda veida draudiem sākotnēji rodas cilvēku prātos un sirdīs un tikai pēc tam seko aktīva rīcība, uzsvēra ministre. Pēc viņas teiktā, Ukrainas bruņotie spēki un Ukrainas iedzīvotāji ir piemērs tam, cik būtiska ir psiholoģiskā noturība - ticība saviem spēkiem un vienotam mērķim aizstāvēt savu valsti. "Mums ir jāmācās no Ukrainas un jāturpina stiprināt mūsu nacionālās un kolektīvās noturības spējas," teica Mūrniece.

18:58. ASV Federālais izmeklēšanas birojs (FIB) un vairāki amerikāņu uzņēmumi palīdz Ukrainai vākt pierādījumus par krievu pastrādātajiem kara noziegumiem, atsaucoties uz avotiem Vašingtonā, vēsta aģentūra "Reuters". Pamatā runa esot par digitālajiem datiem, piemēram, pārtvertiem tālruņa zvaniem, ģeolokāciju, informāciju no mobilajiem tālruņiem un par to īpašniekiem. FIB faktiski pat neslēpj, ka palīdz ukraiņiem. "Informācijas vākšana, tās analīze un tālākā pielietošana ir tas, kur FIB ir liela pieredze," norādījis FIB īpašais aģents Alekss Kobzanecs. Tiek veikta arī krievu noslepkavoto militārpersonu un civilistu DNK analīze.

18:05. Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba paziņojis, ka NATO trūkst politiskās gribas, lai Ukrainu ātri uzņemtu aliansē. "Tik ilgi, kamēr Ukraina paliks ārpus NATO, pastāvēs atkārtotas Krievijas agresijas draudi pret Ukrainu," uzsvēris ministrs. Žurnālā "Foreign Affairs" publicētā rakstā Kuleba aicinājis alianses dalībvalstis "pārtraukt atrunāšanos un sākt procesu".

17:35. Krievijas, Baltkrievijas un Ķīnas izlūkošanas dienesti pērn vairākas reizes mēģināja rekrutēt cilvēkus Lietuvā, tomēr panākumus neguva, ikgadējā ziņojumā informēja Lietuvas Valsts drošības departaments. Lietuvas Valsts drošības departaments informēja, ka pērn no Lietuvas izraidīti pieci Krievijas izlūkošanas dienestu virsnieki, kas strādāja diplomātiskā aizsegā. Dienesta vērtējumā Krievijas izlūkošanas aktivitāte Lietuvā joprojām ir augsta.

16:51. Krievija trešdien paziņojusi, ka izraida desmit Norvēģijas diplomātus, tādējādi reaģējot uz Oslo lēmumu izraidīt 15 krievu diplomātus.

16:16. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis trešdien paziņojis, ka viņam bijusi gara un jēgpila telefonsaruna ar Ķīnas prezidentu Sji Dzjiņpinu. "Es uzskatu, ka šis zvans, kā arī Ukrainas vēstnieka iecelšana Ķīnā dos spēcīgu impulsu mūsu divpusējo attiecību attīstībai," sacīja Zelenskis. Ķīnas raidorganizācija CCTV ziņo, ka Sji norādījis Zelenskim, ka sarunas ir vienīgais veids, kā izbeigt karu. Pekina februārī, Krievijas iebrukuma gadadienā, publicēja savu 12 punktu plānu miera panākšanai. Plānā galvenokārt izklāstītas jau sen zināmas Ķīnas pozīcijas un tas nepiedāvā reālistisku risinājumu kara izbeigšanai.

15:20. Ukrainas ekonomika šogad palielināsies par 1,6%, salīdzinot ar 29,1% kritumu pērn, teikts trešdien publiskotajā Vīnes Starptautiskā ekonomikas institūta (WIIW) paziņojumā. Ņemot vērā Krievijas pilna apmēra kara nodarītos postījumus Ukrainā un iedzīvotāju masveidīgu bēgšanu no valsts, Ukrainas ekonomika demonstrējusi noturību, vēstī WIIW.

14:16. Ar Latvijas atbalstu Ukrainā tiek veidota multidisciplināra rehabilitācijas sistēma pacientiem ar kara traumām, aģentūru LETA informēja Ārlietu ministrijā (ĀM). 17 mediķi no vairākām Ukrainas medicīnas iestādēm uzturas Latvijā un iepazīstas ar pieredzi pacientu rehabilitācijā pēc ekstremitāšu amputācijām. Šī ir jau otrā vizīte, kas tiek īstenota no ĀM piešķirtā finansējuma attīstības sadarbības projektiem.

12.49. Nākotne ar Krieviju nav iespējama līdz kara noziedznieki ir tiesāti, šodien Saeimā uzrunājot deputātus, sacīja Igaunijas prezidents Alars Kariss. Kariss savā runā uzsvēra Krievijas izraisītā kara nežēlību, norādot, ka patlaban svaru kausos ir ne tikai Ukrainas liktenis, bet arī tas, kādā pasaulē turpmāk dzīvosim.

12.00. Krievijā Jekaterinburgā tiesa trešdien sāka izskatīt krimināllietu par "armijas diskreditāciju", kas ierosināta pret opozicionāru un bijušo Jekaterinburgas mēru Jevgēņiju Roizmanu.

Krimināllietas ierosināšanas pamats bija "YouTube" 2022.gada 1.jūlijā publicētais video, kurā Roizmans izteicās par karu Ukrainā. Viņam draud pieci gadi cietumā.

11.21. Scenāriji, pie kuriem Krievija varētu izšķirties par lēmumu pielietot kodolieročus, ir, ja tiek apdraudēta Vladimira Putina režīma pastāvēšana vai tiek pārkāptas būtiskas Krievijas "sarkanās līnijas", piemēram, Ukraina īsteno pretuzbrukumu Krimas atbrīvošanai, savā jaunākajā informatīvi analītiskajā rakstā atzinis Satversmes aizsardzības birojs.

11.12. Eiropas Savienības (ES) Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sanāksmē Luksemburgā zemkopības ministrs Didzis Šmits (AS) uzsvēra, ka ES ir jāturpina atbalstīt Ukrainas ekonomiku un jāmeklē visi iespējamie ES līmeņa tehniskie un strukturālie risinājumi, lai turpinātu nodrošināt Ukrainas lauksaimniecības produktu importu un tranzītu, ar mērķi risināt globālā pārtikas nodrošinājuma problēmas.

10.35. Krievijas karaspēks naktī uz 26. aprīli veica 67 uzbrukumus Zaparožijas apgabalam. Netiek ziņots par cietušajiem, vēsta pravda.com.ua.

09.11. Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz trešdienas rītam sasnieguši 188 410 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs. Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 640 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma pagājušā gada 24.februārī krievi zaudējuši 3692 tankus, 7162 bruņutransportierus, 2877 lielgabalus, 539 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 292 zenītartilērijas iekārtas, 308 lidmašīnas, 294 helikopterus, 2440 bezpilota lidaparātus, 911 spārnotās raķetes, 5792 automobiļus un autocisternas, 18 kuģus un ātrlaivas, kā arī 352 specializētās tehnikas vienības.

08.36. Pēdējās diennakts laikā krievu karaspēks veicis 70 uzbrukumus četrām Sumu apgabala apdzīvotajām teritorijām, izraisot plašus postījumus, vēsta pravda.com.ua.

07.11. Krievijas algotņu grupējuma "Vagner" karotāji Bahmutā virzās rietumu daļā, teikts ASV Kara studiju institūta (ISW) jaunākajā ziņojumā.

Ukrainas spēku kontrolē atrodas pilsētas rietumu daļa divu kilometru garumā austrumu-rietumu virzienā. Kopējais Bahmutas garums austrumu-rietumu virzienā ir septiņi kilometri.

00.10. Ķīnai nevar uzticēties kā starpniecei miera nodibināšanā starp Krieviju un Ukrainu, jo Pekinai ir izdevīgi turpināt karu, laikrakstam Politico norāda Čehijas prezidents Petrs Pāvels.