Līdz ar banku sektora nedienām Latvijas tēlam uzklupušas milzu nepatikšanas, bet vienīgā iestāde, kuras tiešajos pienākumos ietilpst tēla aprūpe – Latvijas institūts – no ļoti mazas ir pārtapusi mikroskopiskā, un proporcionāli sarukusi arī varēšana. Tomēr juridiski iestāde joprojām pastāv. Nelietderīgo valsts iestāžu likvidācijas plāns valdības daudzo darbu gūzmā palicis otrajā plānā.
Latvijas institūts jau ilgāku laiku ir tāds brošūriņu drukāšanas kantoris, taču kopš jaunā gada tam pat vairs nav vadības. Štatā palikusi tikai lietvede, sabiedrisko attiecību darbiniece un projektu koordinators - trīs cilvēki.
Bija zeme, kas dzied
Inerces pēc Latvijas institūts turpina izplatīt vēsti, ka Latvija ir zeme, kas dzied, attīsta zaļās inovācijas, ir lēni baudāma, sēņo, bet ne vārda par to, ka Latvija ir valsts, kas sekmīgi cīnās ar ēnu ekonomiku un kosmiskā ātrumā atveseļo savu banku sistēmu. Saskaņā ar nolikumu Latvijas institūts «piedalās Latvijas tēla politikas veidošanā un koordinē tās īstenošanu». Praksē tas jau sen neko vairs nekoordinē, nemaz nerunājot par pašreizējo finanšu nozares krīzes komunikāciju. Neatkarīgā aprunājās par šo tematu gan ar premjera Krišjāņa Kariņa padomniekiem, gan sabiedrisko attiecību cilvēkiem un konstatēja, ka šobrīd valdībai vienota krīzes komunikācijas plāna valsts tēla glābšanai nemaz nav. Viedokļu un vēstījumu saskaņošana gan notiekot premjera vadītajā Finanšu sektora attīstības padomē. Taču sekmes liek apšaubīt Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta publiskā strīdēšanās ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju.
Tagad - zeme, kas atmazgā
Problēma nav tikai ar komunikāciju finanšu nozarē, bet valsts tēlu kopumā. To atzīst arī pats premjers - Latvijai par sevi trūkst vienota vēstījuma, un topošajā valdības rīcības plānā tā radīšanai būs atvēlēta nozīmīga vieta.
Šobrīd Latvijas institūts par Latviju stāsta vienu, Investīciju un attīstības aģentūra kaut ko citu, bet atnāk finanšu nozare un uzliek pavisam citu akcentu. No zemes, kas dzied, sēņo un ir magnetic, esam pārtapuši par zemi, kas atmazgā naudu.
Šis piemērs uzrāda arī citu problēmu - ministriju padotībā ir iestādes, kas savas funkcijas nav spējīgas pildīt, un tātad eksistē tikai eksistēšanas pēc. Latvijas institūta neizveidotais valsts tēls ir visuzskatāmākais piemērs šādai nespējai, taču ir vēl vesela rinda iestāžu, kuras jau vakar vajadzēja slēgt, piemēram, iekļaujot citās institūcijās.
Mazām iestādēm nesanāk
Valsts kontrole 2017. gadā veica izvērtējumu par 17 ļoti mazo un mazo valsts tiešās pārvaldes iestāžu darbību, konstatējot, ka to pastāvēšanai kā atsevišķām patstāvīgām struktūrvienībām nav saimnieciska attaisnojuma. Lielākā daļa šo iestāžu darbojas bez spēkā esošas darbības stratēģijas. Daudzos gadījumos nav saprotami ne darbības mērķi, ne rādītāji, pēc kādiem novērtēt darbības rezultātus. Juridiski nebūtu šķēršļu šīs iestādes iekļaut kādās lielākās institūcijās. Piemēram, pārveidot par ministriju departamentiem vai nodaļām. Vai varbūt slēgt pavisam. Jau iepriekšējā valdība skatīja versijas par mazo iestāžu reorganizācijas iespējām, taču sastapās ar izmisīgu iestāžu vēlmi dzīvot. Atsevišķai iestādei vajag telpas, grāmatvedi, priekšnieku, vietniekus. Priekšniekiem savukārt gribas dienesta mašīnas un prēmijas. Kariņa valdībai pie šī neatrisinātā jautājuma nāksies atgriezties. Kā ziņo preses dienests, Valsts kanceleja aprīlī plāno sarunas ar ministriju administratīvo vadību, kas informēs par padarīto saistībā ar «Valsts pārvaldes reformu plānu 2020» 2018. gadā, kā arī par mazajām un ļoti mazajām iestādēm, to darbību efektivitāti un arī par radniecīgo iestāžu un funkciju apvienošanas iespējām. Pēc tam taps apkopojums un notiks diskusijas par labākajiem risinājumiem.
Pagaidām vienīgā valsts iestāde, kas labprātīgi piekritusi reorganizācijai, ir tas pats Latvijas institūts. Vai nu to pārveidos par nodibinājumu, kā to vēlas Ārlietu ministrija. Vai arī iekļaus Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā. Katrā ziņā pašreizējā kondīcijā šī iestāde Latvijas tēlam neko labu nav spējīga dot, un atlikušie trīs darbinieki pie tā nekādi nav vainojami.
