Latvijas Institūts (LI), kas ar četriem darbiniekiem ir mazākā valsts iestāde, nākamā gada budžetā lūdzis piešķirt papildu 69 000 eiro, šorīt intervijā Latvijas Radio pastāstīja LI vadītāja Vita Timermane-Moora.
Iestādes gada pamatbudžets ir 93 000 eiro, līdz ar to papildu prasītā summa veido apmēram trīs ceturtdaļas no pašreizējā budžeta. Ja Saeima atbalstīs papildu līdzekļu piešķiršanu LI, tad šī nauda "jāiegulda cilvēkos", uzsvēra Timermane-Moora.
Viņa pauda pārsteigumu par to, ka LI budžets visu laiku bijis "ar iekodētu deficītu", jo tajā neesot bijuši paredzēti ne komunālie maksājumi, ne arī darbinieku apdrošināšana. "Lai arī tā ir neliela summa, bet tā nav bijusi paredzēta. Un tāpat ir paredzēts [budžeta finansējums] tikai par mājaslapas uzturēšanu, bet nevis par attīstīšanu, kas īstenībā ir mūsu galvenais darba lauks, jo LI ir mārketinga institūcija," skaidroja iestādes vadītāja.
Jautāta par LI turpmāko attīstību, Timermane-Moora atzina, ka nākotnē saredz to kā veiksmīgu nodibinājumu. "Tikai jāatceras, ka jebkuram nodibinājumam ir vajadzīgi dibinātāji," atgādināja diplomāte, paužot viedokli, ka pamatā tie varētu būt Ekonomikas ministrija, Ārlietu ministrija (ĀM) un Kultūras ministrija, taču iesaistīties varētu arī ikviena cita ministrija, piemēram, Satiksmes, Zemkopības vai Izglītības un zinātnes ministrija. "Es teiktu, ka ikviena ministrija ir ieinteresēta saskaņota valsts tēla esamību, un pie tā mēs arī strādājam," norādīja LI vadītāja.
Kā ziņots, karjeras diplomāte Timermane-Moora LI vadītājas amatā stājās 1.jūlijā. Lēmumu par viņas iecelšanu šajā amatā pieņēma ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV).
Ārlietu ministra pārraudzībā esošās iestādes vadība uzticēta ilggadējai diplomātei, lai nodrošinātu pārmaiņu vadību un sagatavotu LI pārveidošanu par publisku nodibinājumu. LI statusa maiņa ļaus nostiprināt organizācijas autonomiju, paātrināt lēmumu pieņemšanu un efektīvi piesaistīt finansējumu, norādīja ĀM.
Kā vēstīts, pašlaik LI ir mazākā valsts iestāde, kurā ir četras pastāvīgās štata vietas. LI 1998.gadā nodibināja valdība ar mērķi veicināt pozitīvu Latvijas starptautisko atpazīstamību.
15.aprīlī Ministru kabineta komitejā bija paredzēts lemt par LI statusa maiņu, tomēr komiteja lēma, ka LI likteni izlems kontekstā ar jautājumu par vienotu valsts tēlu.
Rinkēvičs valdības komitejas sēdē pauda, ka LI būtu pārveidojams par nodibinājumu, kas nodrošinātu iestādes neatkarību un ļautu piesaistīt finansējumu. Tādējādi LI saglabātu savu unikālo funkciju strādāt ar ārvalstu medijiem un organizācijām, darboties līdzīgi kā tāda pati institūcija Igaunijā.
Savukārt ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV) pauda pārliecību, ka LI būtu pievienojams viņa vadītās ministrijas paspārnē esošajai Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai (LIAA). Nemiro norādīja, ka viens no LIAA uzdevumiem būtu darbs ar valsts tēla veidošanu, lai valsts tēls būtu viens, nevis kā patlaban - seši.
"Ar valsts atpazīstamību ir jānodarbojas vienai ministrijai, sadarbojoties ar citām ministrijām, pašvaldībām u.c. institūcijām. LI pievienojot LIAA, jautājums par valsts tēlu būtu koordinētāks," uzsvēra ekonomikas ministrs.
Tomēr Rinkēvičs pauda bažas, ka diez vai LIAA kā vienīgā ar valsts tēlu strādājošā institūcija ārvalstniekiem skaidros vēstures jautājumus. Viņš ir pārliecināts, ka LIAA galvenais uzdevums ir vēstīt par Latviju kā investīcijām pievilcīgu zemi. "Es būtu gatavs LI pievienot LIAA, tomēr neuzskatu, ka valsts ārējais tēls būtu jāskata tikai no ekonomikas izpratnes," sacīja ārlietu ministrs.
Noslēdzot debates, Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) pauda, ka ministru vidū nevalda vienprātība, kā arī nav skaidrības par to, kādi būtu ieguvumi no LI pievienošanas LIAA. Tāpēc premjers rosināja minēto jautājumu vēlreiz pārspriest politiskā līmenī sadarbības sanāksmē.
