Ziemele: Rimšēviča lietā EST prioritāte bija nodrošināt ECB darbības neatkarību

Vērtējot lietu par kukuļošanā aizdomās turētajam Latvijas Bankas prezidentam Ilmāram Rimšēvičam piemēroto liegumu ieņemt minēto amatu, Eiropas Savienības tiesa (EST) ir ņēmusi vērā faktu, ka viņš ir ne tikai Latvijas Bankas, bet arī Eiropas Centrālās bankas Padomes amatpersona, komentēja starptautisko tiesību eksperte, Satversmes tiesas (ST) priekšsēdētāja Ineta Ziemele.

Viņa vairākkārt izcēla sprieduma 91. punktu, kurā norādīts, ka EST nav jāaizstāj valstu tiesas, kuru kompetencē ir lemt par Rimšēviča kriminālatbildību. Tāpat EST nav jāiejaucas izmeklēšanā, ko attiecībā uz Rimšēviču veic tiesībsargājošās vai tiesu iestādes. "Šādas izmeklēšanas vajadzībām, tostarp lai nepieļautu, ka attiecīgais vadītājs liek tai šķēršļus, varētu būt nepieciešams pieņemt lēmumu par šī vadītāja pagaidu atstādināšanu no viņa amata," rakstīts spriedumā.

Attiecīgi Ziemele skaidroja, ka EST kompetence neparedz jaukšanos valstu kriminālprocesuālajās darbībās, jo tā ir valstu iekšējā kompetence, taču Rimšēviča gadījumā tas, ka viņš ir ECB amatpersona, padara to arī par EST kompetences jautājumu, radot zināmu tiesību normu sadursmi. Viņa izcēla, ka EST pieņemtais lēmums ir kvalitatīvs un pamatots, kā piemēru minot spriedumu no laika, kad viņa bija tiesnese Eiropas Cilvēktiesību tiesā, kurā bijusi līdzīga situācija, kad dalībvalsts nespēja rast iespēju savā komunikācijā ar tiesu sniegt pietiekamus pierādījumus.

ST priekšsēdētāja arī norādīja, ka EST spriedumam nevajadzētu kalpot kā pamatam, lai veiktu izmaiņas Kriminālprocesa likumā, skaidrojot, ka minētais spriedums var palīdzēt precīzāk interpretēt Kriminālprocesa likuma normas. Viņa arī norādīja, ka pret dažāda ranga Eiropas Savienības (ES) amatpersonām šis spriedums būs jāinterpretē citādi, taču pret ECB amatpersonām tā interpretācija ir salīdzinoši strikta, lai izvairītos no iespējamības, kad citu eirozonas dalībvalstu centrālo banku prezidentus varētu censties ietekmēt attiecīgo valstu tiesībsargājošās iestādes pat bez spēcīgas pierādījumu bāzes.

Viņa piebilda, ka EST spriedumā redzams, ka Tiesa uztraucas par to, ka lēmumā par drošības līdzekļa - liegums ieņemt noteiktu amatu - nav noteikts laika posms, proti, uz cik ilgu laiku Rimšēvičam šāds liegums tiktu piemērots.

Kā ziņots, EST otrdien paziņoja, ka ir atcēlusi lēmumu, ar kuru Rimšēvičs atstādināts no amata. Ņemot vērā EST spriedumu, Rimšēvičs varēja atsākt darbu LB un jau trešdien ieradās savā darba vietā.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pērn 18.jūnijā nosūtīja prokuratūrai kriminālvajāšanas sākšanai krimināllietas materiālus pret Rimšēviču un uzņēmēju Māri Martinsonu. Neilgi pēc tam prokuratūra šajā lietā Rimšēvičam uzrādīja apsūdzību par kukuļņemšanu, bet Martinsonam - par kukuļņemšanas atbalstīšanu. Par to var sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz 11 gadiem.

Rimšēvičs iepriekš preses konferencē apgalvoja, ka nav vainīgs un tāpēc pats neatkāpsies no Latvijas Bankas prezidenta amata. Viņam inkriminētos noziegumus Rimšēvičs uzskata par atsevišķu baņķieru interesēs veiktu nomelnošanu. Laikā, kamēr Rimšēvičs nevarēja pildīt Latvijas Bankas prezidenta pienākumus, viņu aizstāja Latvijas Bankas prezidenta vietniece Zoja Razmusa.

KNAB Rimšēviču aizturēja pirms gada - 2018. gada februārī.

Lietas uzraugošā prokurore Viorika Jirgena 2018. gada vasarā pastāstīja, ka KNAB šo lietu sācis pēc divu šobrīd likvidējamās "Trasta komercbankas" akcionāru iesnieguma. Abi akcionāri lietā figurējot kā kukuļdevēji, taču esot atbrīvoti no kriminālatbildības, jo viņi labprātīgi vērsušies tiesībsargājošajās iestādēs ar informāciju par šo notikumu.

Jirgena stāstīja, ka viens no akcionāriem vērsies pie Rimšēviča 2010.gadā ar lūgumu palīdzēt jautājumos saistībā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK), apmaiņā piedāvājot Rimšēvičam apmaksātu atpūtas braucienu uz Kamčatku. Savukārt 2012. gadā šis akcionārs kopā ar vēl citu atkārtoti vērsies pie Rimšēviča, lūdzot palīdzēt citos jautājumos saistībā ar FKTK. Kā samaksu Rimšēvičs pieprasījis 500 000 eiro, kas tiktu samaksāta divās daļās - viena pirms un viena pēc FKTK lēmuma.

Prokurore uzsvēra, ka pēc 2010. gada vienošanās Rimšēvičs vairākkārtīgi sniedzis konsultācijas "Trasta komercbankas" akcionāram, tādējādi cenšoties ietekmēt FKTK lēmumus. Šāda veida konsultācijas tikušas sniegtas arī pēc 2012.gada vienošanās, taču, lai gan Rimšēvičam izdevies ietekmēt FKTK pieņemt lēmumus, kas šķietami bijuši labvēlīgi "Trasta komercbankai", vienlaicīgi ar tiem pieņemti arī lēmumi, kas bijuši nelabvēlīgi. Kā vienu no palīdzības veidiem, ko Rimšēvičs sniedzis, prokurore minēja palīdzību atbilžu sagatavošanā uz FKTK uzdotajiem jautājumiem saistībā ar bankas likviditātes un nerezidentu jautājumiem.

Jirgena arī skaidroja, ka Rimšēvičam neizdevās pilnībā paveikt no viņa prasīto, tādēļ tika samaksāta tikai pirmā daļa jeb 250 000 eiro. No prokurores skaidrotā izriet, ka Martinsonam šajā noziedzīgajā nodarījumā bijusi starpnieka loma - viņš saņēmis 10% no kopējās kukuļa summas. Prokurore piebilda, ka kukuļošana veikta skaidrā naudā.