Pirms 28 gadiem 13. janvārī Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Dainis Īvāns radio latviešu un krievu valodā aicināja cilvēkus doties sargāt Latvijai stratēģiski svarīgos objektus, lai pasargātu tos no iespējamām militārām akcijām. Cilvēki sāka veidot barikādes. Šonedēļ visā Latvijā pieminēsim 1991. gada barikāžu notikumus.
«Latvijas valsts atdzimšana un tās tautas atmoda ir apdraudēta,» teikts 1991. gada 12. janvāra uzrunā Latvijas tautai, «(..) šobrīd ikvienam skaidri jāapzinās sava rīcība. Neviena sabiedriska organizācija, neviens valsts institūts nav tik spēcīgs, lai pretotos bruņotam pārspēkam. To spēj tikai vienota Latvijas tauta.» Latvijas Valsts arhīva publicētie dokumenti ataino 1991. gada janvāra notikumus Rīgā un visā Latvijā. Tautu uzrunāja Latvijas Republikas Augstākā padome: «Naktī uz 13. janvāri PSKP un militāristi pastrādājuši kārtējo asiņaino noziegumu - izdarījuši agresiju pret Lietuvas tautu, tās Augstāko Padomi un likumīgo valdību. Zem Padomju Armijas tanku kāpurķēdēm un no desantnieku automātu lodēm gājuši bijā Lietuvas miermīlīgie iedzīvotāji.» Augstākā padome norādīja, ka militārie apvērsumi plānoti arī pārējās Baltijas valstīs. 13. janvārī Daugavmalā notika Latvijas Tautas frontes organizēta Vislatvijas manifestācija, kurā vairāk nekā 500 000 cilvēku izteica atbalstu Augstākajai padomei un Ministru padomei, kā arī protestēja pret bruņotajām akcijām Lietuvā.
Barikāžu dienas noritēja no 13. līdz 27. janvārim, tūkstošiem cilvēku pulcējās un cēla barikādes apkārt Augstākajai padomei, Ministru padomei, pie televīzijas, radio un citiem stratēģiski svarīgiem objektiem Rīgā, arī Ulbrokā, Siguldā, Liepājā, Kuldīgā un citur. Jau pirms tam, 1991. gada 2. janvārī, pēc Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās komitejas rīkojuma OMON vienības bija pārņēmušas Preses namu. Latvijas Komunistiskās partijas X plēnums pieprasīja varas nodošanu Vislatvijas sabiedrības glābšanas komitejai. 15. janvārī OMON iebruka Rīgas policijas skolā, Interfronte rīkoja savu mītiņu, bet Vislatvijas sabiedrības glābšanas komiteja paziņoja, ka uzņemoties Latvijas teritorijā likumdošanas un izpildvaras funkcijas un ka Padomju Latvijai jāpaliek PSRS sastāvā. 20. janvārī pēc deviņiem vakarā sākās uzbrukums Iekšlietu ministrijas ēkai. Gāja bojā četri cilvēki - miliči Sergejs Konoņenko un Vladimirs Gomonovičs, skolnieks Edijs Riekstiņš un kinooperators Andris Slapiņš, bet februāra sākumā no gūtajiem ievainojumiem nomira kinooperators Gvido Zvaigzne.
Šonedēļ, 28 gadus pēc barikādēm, Latvijas iedzīvotāji pulcējas pie ugunskuriem, kas kā barikāžu dienu simbols palicis atmiņā visiem 1991. gada janvāra notikumu aculieciniekiem, pat bērniem.
Svētdienas vakarā Zaķusalā tika iedegts pirmais šā gada atceres ugunskurs, sildot ikvienu atnācēju un atmiņās atjaunojot 1991. gada sajūtas, kad cilvēki bija apņēmības pilni nosargāt savu zemi. Atceres brīdis noritēs arī 16. janvārī Mārupes kapos pie pieminekļa brīvības cīnītājiem, bet pulksten 16 notiks atceres brīdis pie Vecmīlgrāvja tilta. 20. janvārī Rīgā, Meža kapos, pie Brīvības pieminekļa un kritušo piemiņas vietās Bastejkalnā, notiks ziedu nolikšana. No pulksten 11 līdz 18 Doma laukumā būs iedegta piemiņas uguns, bet vēlāk tā tiks iedegta pie Saeimas. Ikvienu gaidīs arī Barikāžu muzejs.
Piemiņas pasākumi noritēs arī reģionos - daudzviet tiks iedegti ugunskuri un cilvēki aicināti uz kopā būšanu, atmiņām, siltu tēju un sirsnīgu gaisotni.
