Ir stāsti, ko stāsta tikai dzimtā – no paaudzes paaudzē, iespējams, uzskatot, ka vienas ģimenes vai dzimtas varonis nav pelnījis kļūt zināms plašāk. Projekts Latvijas varonis – no senatnes tagadnē tiek realizēts, lai, sagaidot valsts simto dzimšanas dienu, atcerētos un pieminētu tos, kuri ļāvuši piepildīties idejai par neatkarīgas Latvijas valsts izveidi. Tie nav cilvēki, kuru uzvārdi tiek publiski daudzināti. Tie ir nezināmie varoņi. Līdz šim nezināmi.
Tagad šiem cilvēkiem ir gan vārds un uzvārds, gan fotogrāfijas, gan atmiņu stāsti. Arī dzeja. Par viņiem varēs izlasīt ikviens, kurš ielūkosies tīmekļa vietnē www.mansvaronis.lv. Pirmie atmiņu stāsti un fotogrāfijas jau saņemti. Atmiņu stāstus var uzklausīt, ierakstīt, nofilmēt ikviens.
Zem kājām lūza tulpes…
Siguldieties Jānis Brikmanis, kura tēvs piedalījies Pirmajā pasaules karā un kurš pats intervējis Brīvības cīņu dalībniekus, atceras 8. strēlnieku pulka žēlsirdīgās māsas Elzas Mengeles stāstīto: «Nesām ievainotos gan divatā, gan viena. Biežāk tā - vienatnē. Vieglāk ievainotie nāca paši vai rāpus atstāja karalauku - cīņu vietas. Citu vajadzēja pieturēt… Pavasarī stepē ziedēja tulpes. Nesot ievainotos cīnītājus, nācās uzkāpt tulpēm. Kātiņš lūza kraukšķēdams. Tas gāja caur sirdi cauri…»
J. Brikmanis izstāstījis strēlnieka Andreja Šireikas biogrāfiju un uzklausījis viņa atmiņas par kaujām Latvijā un Krievijā.
Rīgas pieminekļu aģentūras projektu vadītāja Daina Pērkone saka - pagaidām mājaslapā www.mansvaronis.lv ir ievietoti apraksti no plaši pieejamiem resursiem, bet cilvēku uzrakstītie un iesūtītie stāsti tiek apkopoti. Drīzumā mājaslapā tiks ievietota plašāka informācija par Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri baltvācieti Konrādu Dekertu, dzimušu Iršu pagastā. Projekta veidotājas saka paldies Iršu pagasta bibliotēkas vadītājai Dacei Grelei, kura izcēlusi saulītē šā cilvēka dzīvesstāstu.
Lāčplēša Kara ordeņa kavaliera pulkveža Anša Zeltiņa dēls Namejs atceras, ka tēvs prata sešas valodas, tostarp ķīniešu. Daudz kustējies - dienā nogājis 20 kilometru. Pulkveža mājā ar vienlīdz lielu cieņu tika uzņemts Valsts prezidents Kārlis Ulmanis, rakstnieks Aleksandrs Grīns un kaimiņi. Tēvs Namejam iemācījis, ka cilvēki ir jāciena un pašam jābūt atbildīgam.
Kāda kundze atsūtījusi savam tēvam, Brīvības cīņu dalībniekam, veltītus dzejoļus.
Piedalīties var ikviens
Jebkas, ko cilvēki grib pateikt, ir nozīmīgs šim varoņu stāstam. Netiek gaidītas safrizētas, pareizas atmiņas. Ir nozīmīgs tas, ko kara dalībnieks vēlējies pateikt, kas viņam bijis nozīmīgs. Varbūt ir saglabājušies pieraksti, dienasgrāmatas? Varbūt vecas fotogrāfijas ir noliktas kaut kur bēniņos vai pagultē, jo «kuram gan tās interesē»? Interesē. Projekts Latvijas varonis - no senatnes tagadnē ir beztermiņa, tas nav saistīts tikai ar Latvijas simtgades svinēšanu. Materiālus var iesūtīt visu laiku, informācija tiks papildināta nepārtraukti.
Akcijas Mans varonis mērķis ir uzrunāt Latvijas sabiedrību, aicināt izzināt savas dzimtas vai novada vēsturi, uzmeklēt informāciju par savas dzimtas vai novada varoni, kurš ir piedalījies Pirmā pasaules kara kaujās un vēlākajās Brīvības cīņās par Latvijas valsts izveidi.
Iesaistoties akcijā Mans varonis, Iršu bibliotēkas vadītāja Dace Grele ir pierādījusi, ka novada vēsturi var atdzīvināt. Iespējams piedalīties arī citām bibliotēkām, jo tur strādājošie zina vietējo iedzīvotāju dzīvesstāstus un radurakstus. Skolēni var izmantot projektu nedēļas, lai uzrunātu un uzklausītu cilvēkus, kuri var pastāstīt savas dzimtas vēsturi, saistītu ar Pirmo pasaules karu un Latvijas atbrīvošanas cīņām.
Būs izstāde un stāstu krājums
Pašlaik interneta vietnē, bet vēlāk drukātā izdevumā tiks apkopoti stāsti par Pirmā pasaules kara un Brīvības cīņu karavīriem. Tas būs paliekošs devums Latvijas simtgadei - viens no nedaudzajiem taustāmajiem rezultātiem.
17. novembrī Pēterbaznīcā atvērs izstādi Latvijas varonis - no senatnes tagadnē. Tā nebūs muzejiska, ar eksponātiem pārpilna, drīzāk emocionāla. Skatītājs izies cauri šineļos ģērbtu karavīru ierindai un nevarēs iekļūt telpā, neizlasot uz goda vārtiem uzrakstītos faktus. Viņš dzirdēs monotoni skanam Lielajos kapos apbedīto varoņu vārdus. Interaktīvajā ekspozīcijā būs gan atdzīvojušies arhīvu materiāli, gan sarunas ar mūslaiku cilvēkiem, kuri saista pagātni ar šodienu. Viena no viņiem ir domubiedru grupas Lielo kapu draugi aktīviste Anta Lapsiņa, kura kopj tur apbedīto zināmo, slaveno un mazāk pazīstamo cilvēku kapavietas.
Savukārt atmiņu krājumu paredzēts prezentēt nākamgad 5. janvārī, Ziemassvētku kauju atceres 101. gadadienā.
***
• Stāstus par varoņiem (radu, kaimiņu, paziņu dzīvesstāstus) un citus materiālus var iesūtīt elektroniski, sūtot uz e-pastu mansvaronis@riga.lv, vai pa pastu: Gaujas iela 19A, Rīga, LV-1026.
• Projekta Mans varonis ietvaros var iesūtīt fotogrāfijas, kas ir uzņemtas Rīgas Brāļu kapos no 1915. gada līdz pat mūsdienām. Var sūtīt sadzīviskas fotogrāfijas, jo projekta īstenotājus interesē Brāļu kapos fotografētās liecības, jo īpaši padomju laikā. Pateicoties šīm fotogrāfijām, tiks izveidoti visiem pieejami vizuālie materiāli.
http://news.lv/Neatkariga_Rita_Avize_Latvijai/2018/10/26/nezinamie-varoni-par-viniem-ir-jaruna
