Turpmāk darba sludinājumi bez krievu valodas pieprasīšanas

Par spīti darba devēju un opozīcijas iebildumiem, likumdevējs pirmajā lasījumā apstiprinājis likumprojektu, ar kuru turpmāk iecerēts darba devējiem aizliegt pieprasīt konkrētas svešvalodas prasmi, ja darba pienākumos neietilpst šīs svešvalodas lietošana. Līdz ar šo ieceri Darba likumā iekļauts arī grozījums, kas nosaka, ka valsts un pašvaldību institūcijās un kapitālsabiedrībās strādājošajiem nedrīkstēs prasīt tādu valodu zināšanas, kas nav Eiropas Savienības oficiālā valoda. Paredzēts, ka valdība noteiks to amatu un profesiju sarakstu, uz kurām šī likuma norma neattieksies.

Pēc būtības šis Nacionālās apvienības virzītais priekšlikums vērsts pret krievu valodu, kuras zināšanas darba devēji pieprasa arī tad, ja darba pienākumu pildīšanā tā nav nepieciešama. Par to liecina arī likumprojektā iekļautā norma, ka darbiniekiem, pildot darba pienākumus, būs tiesības saziņā ar Latvijas iedzīvotājiem izmantot tikai valsts valodu. Par šo likumprojektu nobalsoja 55 deputāti, bet pret - 20 Saskaņas pārstāvji.

Nacionālās apvienības pārstāvji, pamatojot šāda likuma nepieciešamību, skaidroja, ka pārlieku bieži darba devēji potenciālajiem darbiniekiem pieprasa krievu valodas zināšanas pat tad, ja tās nemaz nav nepieciešamas.

Deputāts Edvīns Šnore stāstīja, ka viņa pārlasītajos darba sludinājumos krievu valodas zināšanas pieprasa tādos darbos, kuros nav nekādu darīšanu ar svešām zemēm vai svešzemniekiem. Pēc viņa domām, šādas prasības ir pretrunā ar Satversmi, kurā latviešu valoda nostiprināta kā vienīgā valsts valoda.

«Vispirms par to, kādēļ šādi likuma grozījumi ir nepieciešami. Pirmkārt, tādēļ, ka Latvijas darba vidē nedarbojas tas, kas ir rakstīts Latvijas Satversmē, proti, ka Latvijā valsts valoda ir viena - latviešu valoda. Realitātē vēl arvien turpina pastāvēt divvalodība, kas Latvijā ieviesās PSRS okupācijas laikā,» teica deputāts un norādīja, ka, pēc viņa domām, nepamatoti krievu valodas zināšanas prasītas, piemēram, adītājām, agronomiem, alpīnistiem, apkopējiem un citu profesiju pārstāvjiem.

Savukārt viņa partijas biedrs Jānis Dombrava zināja vairākus gadījumus, kad jauni latvieši spiesti pamest valsti, jo ar vairāku Eiropas Savienības valodu zināšanām bieži nepietiek, lai, piemēram, Rīgā iegūtu darbu - tam nepieciešamas krievu valodas zināšanas.

«Vēlētos padalīties savā pieredzē, kas man personīgi lika izlemt par labu ārzemēm (..). Aizbraukšanas iemesls bija tieši tas, ka nevarēju atrast darbu, bet parādu kalni auga, un, lai gan bija visas zināšanas par to, ko vēlējos un varēju darīt, lielākā problēma kā vairumam jauniešu bija krievu valoda. Jebkurā vietā, kur meklēju darbu, bija nepieciešama krievu valoda,» kādas Sintijas Zemzirgas vēstuli no Vācijas citēja politiķis.

Nacionālās apvienības iecerētajam un koalīcijas partiju atbalstītajam likumprojektam iebilda vien Saskaņas deputāti. Piemēram, Ivars Zariņš pauda viedokli, ka Nacionālā apvienība ar saviem ierosinājumiem nevis palīdz latviešu jauniešiem, bet nolemj tos vēl sarežģītākiem darba meklējumiem.

«Godātā Nacionālā apvienība! Kolēģi! Šodien jūs uzvedaties reāli kā klauni! Vai jūs paši saprotat, ko jūs panāksiet ar šo priekšlikumu?! (..) Jūs ar to nevis latviešus esat pasargājuši. Tieši otrādi! Jūs esat izdarījuši to, ka šie uzņēmēji vienkārši latviešu vietā, ja viņi nedrīkstēs prasīt krievu valodas zināšanas, ņems krievus. Viss!» drūmu nākotni prognozēja politiķis.