Par šogad veiktajām un nākamgad gaidāmajām izmaiņām veselības aprūpes, ģimenes ārstu darbā un pacientu aprūpē Neatkarīgā sarunājās ar divu ģimenes ārstu asociāciju vadītājām, kuras abas ar veselības aprūpes politiku vēlas nodarboties arī kā nākamās Saeimas deputātes.
Vienu Saeimas sasaukumu ZZS frakcijā jau darbojusies Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas (LLĢĀA) vadītāja Līga Kozlovska, savukārt uz iekļūšanu Saeimā no Latvijas Reģionu apvienības pirmo reizi pretendēs Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Sarmīte Veide.
- Darba grupa vienojusies līdz 2021. gadam ik gadu mediķu atalgojumu palielināt par 20%. Pie šā gada 30% pielikuma tas būs pieaugums, ar kuru mediķi, tostarp ģimenes ārsti, varētu būt apmierināti?
Līga Kozlovska: - Teikt, ka esam apmierināti, nevar, jo, salīdzinot ar vidējo algu tautsaimniecībā vai citos sektoros, kur nav nepieciešama tik ilga izglītība un mūžizglītība, tas nav pietiekami. Taču tas ir labāk nekā nekas vai ja pateiktu, ka skatīsies, kādas būs budžeta iespējas, kā tas bijis iepriekš, kad mediķi nezināja, vai nākamgad kaut ko iedos vairāk, vai ne. Ar viena miljarda eiro finansējuma sasniegšanu veselības aprūpei ir apturēta akūtā asiņošana veselības aprūpē, un tagad jāsāk tas pacients ārstēt. Mediķu algām jābūt konkurētspējīgām. Igaunijā ārsti saņem 2500-3000 eiro, Latvijas mediķiem nav jājūtas neērti, prasot algu pieaugumu atbilstošu izglītībai un zināšanām.
Sarmīte Veide: - Nevar būt apmierināti. Jau gadiem ārstiem solīts nodrošināt atalgojumu divreiz lielāku par vidējo algu valstī. Vidējā alga šogad prognozēta 1000 eiro. Veselības ministre Anda Čakša runā (pat nesola!) par pieaugumu 20% apmērā nākamos trīs gadus - 2019. gadā ārsta algu piedāvā 1350 eiro, 2020. gadā - 1620 eiro, 2021. gadā - 1944 eiro. Pat pēc trīs gadiem ārstu atalgojumu neplāno divreiz lielāku par vidējo algu valstī! Šobrīd VM piedāvā vien 88% no pirms gada šīs valdības apstiprinātā ārsta darba samaksas apjoma 2021. gadā - 2206 eiro.
- Kādas aktuālas problēmas šis algu kāpums atrisinās, ko tomēr ne?
S.V.: - Mediķu atalgojuma taisnīga palielināšana ir priekšnosacījums, lai veselības aprūpe Latvijā spētu attīstīties. Pie būtiska cilvēkresursu trūkuma medicīnā nevar sagaidīt, ka pakalpojumi varētu būt pieejami savlaicīgi un kvalitatīvi. Tas dos cerību, ka mediķu aiziešana no Latvijas veselības aprūpes sistēmas varētu tikt apturēta, cerību, ka varēs piesaistīt vairāk jauno mediķu.
Protams, gadiem ielaistā valsts pakalpojumu zemā finansējuma sekas un medicīnas speciālistu trūkumu tūlītēji atrisināt nevarēs. Medicīniskās palīdzības nepieejamība laikus un vajadzīgajā apmērā pacientiem saglabāsies arī tuvākajos gados.
- Kur asiņošana ir apturēta?
L.K.: - Kā ģimenes ārsts ar lielu pacientu skaitu varu teikt, ka rindas uz pakalpojumiem tomēr ir samazinājušās, ģimenes ārstu līmenī labi strādā zaļais koridors. Ir arī lielāks atspaids noteiktām sirds slimību grupām medikamentu kompensācijā - no maija valsts 75% apmērā kompensē dārgos preparātus, kas maksāja 60-100 eiro mēnesī. Pacienti ar to tiešām ir apmierināti. Šā gada beigās vai nākamā gada sākumā vēl tiks paplašināts kompensējamo medikamentu klāsts.
Pacienta līdzmaksājumu samazināšana gan ir nākotnes jautājums. Īpaši stacionāros šie līdzmaksājumi varētu būt zemāki, bet ģimenes ārsta vizītes maksu 1,42 eiro gan pacienti var samaksāt, un, ja arī kāds nevar, tāpat tiek pieņemts.
LLĢĀA priekšlikums, ko atbalstīšu arī kā deputāte, ir normatīvajos aktos iekļaut e-konsultācijas un telekonsultācijas, kā tas ir normāli citās valstīs, turklāt pēc darba laika to tarifs ir dubultā. Pašlaik tās reāli notiek, bet nav nedz apmaksātas, nedz likumiskas - mēs staigājam pa naža asmeni. Tas jāiekļauj arī e-veselībā, kuras uzbūvei jābūt daudz elastīgākai, lai pieņemtu jaunās vajadzības.
- Kādā kvalitātē pašlaik ir e-veselība, vai ir atrisinātas problēmas?
S.V.: - LĢĀA panāca, ka VM un Nacionālais veselības dienests (NVD) sāka meklēt «kļūdas» un veikt uzlabojumus. Piekrītu, ka portāla darbība ir stabilizējusies, situācija šobrīd nav kritiska, kas daļēji ir arī tādēļ, ka vasarā ārstu darba apjoms ir mazāks, tomēr rudenī portāla darbības kvalitāte atkal kļūs aktuāla. Joprojām gaidām datus par e-darbnespējas lapas un e-receptes funkcionalitāšu rādītājiem, tajā skaitā, cik vidēji laika tiek patērēts, izrakstot vienu e-darbnespējas lapu un kompensējamo zāļu e-recepti. Neredzam jūtamus uzlabojumus attiecībā uz vienkāršāku, ērtāku e-darbnespējas lapas un e-receptes izrakstīšanu, piemēram, par devām, tablešu skaitu iepakojumā.
L.K.: - Es strādāju lokālajā programmā, dažreiz valsts programmā, ja ir kāds pacients no citas prakses, un varu teikt, ka no 1. jūlija iet ļoti labi, nav bijušas lielas problēmas. Bet labi strādā tikai divas pozīcijas.
Diemžēl jāsaka kritiski vārdi par Veselības ministrijas (VM) jaunajām vadlīnijām attiecībā uz e-nosūtījumiem, kam jāstājas spēkā no decembra. Šo programmu ir izmēģinājušas trīs lielās slimnīcas - Stradiņi, Gaiļezers un Bērnu slimnīca. Plānots, ka uz šīm trim lielajām slimnīcām jau no 1. septembra ģimenes ārstiem obligāti jāraksta e-nosūtījumi, bet uz šo laiku lokālo programmu ražotāji nebūs gatavi saslēgties ar pavisam citu programmu! To varētu izdarīt varbūt no 1. decembra, bet pašlaik darba vide tam nav gatava.
- Ģimenes ārstu prakses ir gatavas no nākamā gada ieviest Veselības aprūpes finansēšanas likuma normas, kas paredz šķirot pacientus, kam pienākas tikai minimālais un kam paplašinātais valsts apmaksātais veselības aprūpes pakalpojumu grozs?
S.V.: - Pēc līdzšinējās informācijas, iedzīvotāju statuss būšot pieejams e-veselībā. Statusa noteikšanai valdība piešķīrusi 1,8 miljonus eiro. Līdzšinējā pieredze liecina, ka datu atjaunošana e-veselībā biedru sapulcē iebilda pret šā likuma ieviešanu, prasot tā apturēšanu.
L.K.: - Protams, vislabākā būtu valsts obligātā veselības apdrošināšanas sistēma, bet, tā kā to nevarēja panākt un naudas trūka, vienojās par kompromisu par papildu 1% no sociālā nodokļa veselības aprūpei. Izdalītā 21 iedzīvotāju grupa, kura no valsts budžeta saņem visus pakalpojumus, lai arī nemaksā nodokli, ir ļoti daudz, salīdzinot ar, piemēram, igauņiem vai lietuviešiem. Es kā deputāte un arī LLĢĀA veicām lielu darbu, lai ģimenes ārstu pakalpojumus ieliktu pamatgrozā, kas nav nevienā citā Eiropas valstī! Jā, tas ir papildu slogs valsts budžetam, kam gan ģimenes ārsta pakalpojumi vienalga ir vislētākie, bet pacientiem tas ir ļoti labi. Pat ja redzam, ka pacients ir tajā nelielajā grupā, kas nesaņem valsts pakalpojumus, ja ģimenes ārstam ir, piemēram, aizdomas uz onkoloģiju, varam viņu sūtīt pa zaļo koridoru uz izmeklējumiem, taisīt kardiogrammu, onkocitoloģiju, analīzes. Es kā ģimenes ārste jaunās sistēmas ietvaros varēšu darīt visu, ko darīju tagad, ieskaitot sirds veselību.
- Vienīgi par kādiem turpmākajiem izmeklējumiem var nākties maksāt?
L.K.: - Pacients saņems valsts apmaksātu aprūpi arī tālāk, ja būs aizdomas par kādām infekcijām vai, piemēram, HIV. Bet ja cilvēks bez apdrošināšanas saka: man vajadzēs gūžas endoprotezēšanu, mums būs jāsaka, ka jāsamaksā naudiņa, lai varētu ielikt valsts rindā. Un naudu jāsāk maksāt jau no šā gada septembra 4,30 eiro par mēnesi reiz 12 par šo gadu, par nākamo gadu 150 eiro un 2020. gadā 250 eiro gadā.
Manā praksē apmēram 10 pacienti ir interesējušies, kā samaksāt par veselības apdrošināšanu. Piemēram, cilvēks strādā Igaunijā, bet ar viņa cukura diabēta diagnozi viņš it kā būtu valsts apdrošināts, bet tik un tā grib nodrošināties, lai droši var aiziet arī pie citiem speciālistiem un izmeklējumiem. Cits gadījums: vīrs strādā, bet sieva ne, bērni jau pusaudži, bet nevar atrast darbu. Tad var stāties bezdarbniekos. Jā, atkal jāreģistrējas, lai arī pabalsts jau izsmelts. Pieļauju, ka reģistrētā bezdarba līmenis līdz ar šo varētu pieaugt un pietuvoties realitātei. Ir vēl mājsaimniecībās strādājošie, kam ir dažas govis, nodod pienu, bet nav reģistrēta zemnieku saimniecība vai pašnodarbinātā statuss. Šiem pacientiem vajadzētu sakārtot statusu - ja esi bezdarbnieks, jāreģistrējas, ja strādā, jāpaskatās, kādi ir ienākumi, varbūt cilvēkam var piemērot trūcīgā vai maznodrošinātā statusu. Jāskatās, vai ir bērni. Ir ogu lasītāji. Cilvēki strādā smagi, tomēr veselība ir pirmajā vietā un tai tie 52 eiro būs jāsakrāj!
S.V.: - Tomēr tiks samazināts valsts apmaksātās medicīniskās palīdzības minimums, kā rezultātā ģimenes ārsti būs ierobežoti veikt profesionālos pienākumus, nespējot pacienta ārstēšanā iesaistīt nepieciešamos speciālistus un izrakstīt kompensējamos medikamentus. Laiks rādīs, vai un kādā apjomā ģimenes ārsti varēs vienoties ar valsti par palīdzības sniegšanas nosacījumiem pacientiem.
- Kā kopumā vērtējat pakalpojumu groza sadalījumu, vai tas ir sociālo nodokļu maksāšanu pietiekami motivējošs un pacientu veselībai nekaitīgs? Un vai es kā nodokļu maksātājs tik un tā neatduršos pret garajām rindām un nebūšu spiests iet maksas ceļu, rezultātā abi grozi daudz neatšķirsies?
S.V.: - LĢĀA iebilst pret līdzšinējā valsts apmaksātā medicīniskās palīdzības minimuma samazināšanu. Neskatoties uz to, ka ģimenes ārstu sniegtie pakalpojumi ir iekļauti minimuma grozā, ģimenes ārstu iespēja pilnvērtīgi palīdzēt pacientiem būs atņemta. Pacienti ar slimībām, kuras ir ārpus minimuma groza, piemēram, reimatoloģiskās, acu, vairogdziedzera slimības, nesaņemot valsts atbalstu izmeklēšanai, operācijām un zālēm, zaudēs darbaspējas, iespējams, kļūs par invalīdiem. Ja viņiem izdosies sasniegt pensijas vecumu, novēlota ārstēšana par valsts līdzekļiem būs daudz dārgāka un mazāk efektīva.
Pasaules veselības organizācija ir norādījusi, ka Latvijai būtu jāsaglabā visaptveroša iedzīvotāju veselības aprūpe, ka nedrīkst izslēgt nemaksājošās iedzīvotāju grupas. Starptautiski nav gūti viennozīmīgi pierādījumi par to, ka veselības pakalpojumu sasaiste ar nodokļu maksāšanu palielinātu vēlmi veikt iemaksas. 1% no sociālā nodokļa ir tikai maza daļa no veselības budžeta, kurš tiek galvenokārt finansēts no pārējiem nodokļiem, kurus maksā visi.
L.K.: - Piekrītu, vienkāršāka un labāka būtu valsts obligātās apdrošināšana sistēma, bet, ja nav tās naudas, ja esam viena no nabadzīgākajām Eiropas valstīm, tad jāsāk soli pa solim. Nodokļa maksātājam pārāk lielas atšķirības pašreiz nav, jo ir sniegts sociālais spilvens, lai arī nelielajai daļai nemaksātāju nebūtu šoks. Nevar salīdzināt ar Igauniju, kur jāmaksā 1500 eiro gadā, ja neesi apdrošināts - mums pirmajā gadā tikai 52 eiro, nākamgad - 150.
- VM plāno no 1. septembra atļaut nosūtījumus uz valsts apmaksātiem veselības aprūpes pakalpojumiem un receptes medikamentiem izrakstīt arī ārsta palīgam. Ārstus atslogojošs un nepieciešams solis vai riskants gan pacientam, gan sistēmai, kura var tikt pārslogota ar nevajadzīgiem izmeklējumiem?
L.K.: - Nē, tas nepārslogo sistēmu! Tas ir mūsu LLĢĀA priekšlikums VM, tikai neprecīzi interpretēts. Piedāvājām ģimenes ārsta palīgam un arī māsai ģimenes ārsta uzraudzībā atļaut izrakstīt kompensējamos medikamentus un e-nosūtījumus atbilstoši viņu kompetencei, kas paredzēts arī viņu apmācībā. Bet atbild par visu ģimenes ārsts. Palīgs nekad nenoteiks pirmreizējo diagnozi, to noteiks tikai ģimenes ārsts. Palīgs var izrakstīt minētos dokumentus hroniskiem pacientiem, bet pēc ģimenes ārsta rekomendācijām!
- Ārsts pasaka: izraksti!, un palīgs tikai tehniski izpilda?
L.K.: - Tieši tā!
- Ārstu nedaudz atslogo no birokrātijas?
L.K.: - Jā!
S.V.: - Martā arī LĢĀA valde ministrijai pauda, ka varētu atļaut ģimenes ārsta praksē strādājošajiem ārstu palīgiem izrakstīt receptes gadījumos, kad ģimenes ārsts palīgam to ir deleģējis. Bet VM sagatavotajā projektā paredzēts arī feldšeriem, kuri strādā pašvaldību feldšerpunktos, atļaut patstāvīgi izrakstīt kompensējamās zāles un nosūtījumus. VM gatavo daļai Latvijas iedzīvotāju nevis ārsta veselības aprūpi, bet feldšera aprūpi, kas pacientam, kuram ir nepieciešama diagnostika un ārstēšana sarežģītos gadījumos, bez ģimenes ārsta iesaistes nav atbalstāma.
Ārsta palīgam ir jāvienojas par izmeklēšanas un ārstēšanas plānu gan ar pacientu, gan ģimenes ārstu. Lai nodrošinātu efektīvu resursu izmantošanu, ierosinājām ārstu palīgus iesaistīt ģimenes ārstu praksēs, lai nodrošinātu pilnvērtīgu un drošu primāro veselības aprūpi pacientiem, nepieciešamības gadījumā nodrošinot piekļūstamību, atvedot pacientus no tālākām vietām uz ģimenes ārsta praksi.
- VM izstrādājusi programmu sirds un asinsvadu slimību agrīnai atklāšanai, profilaksei, kas paredz noteiktus pienākumus ģimenes ārstu praksēm. Kā vērtējat tās izpildes iespējas, lietderību?
S.V.: - Arī līdz šim ģimenes ārstu prakses veic risku izvērtējumu profilaktiskās konsultācijās. Diemžēl kopš 2009. gada jūlija budžeta samazināšanas tika atcelta samaksa par profilaktiskajām apskatēm un tā jau deviņus gadus nav atjaunota. Šis ir solis, ar kuru tiek finansiāli kompensēts ārsta darbs daļā profilakses, tomēr tikai ierobežotos vecumos un vienam riskam.
Nav taisnīgi arī tas, ka veidojas nevienlīdzība starp pacientiem, piemēram, atkarībā no dzimšanas gada kardioloģiskā riska noteikšanai un iekļaušanai prioritārā rindā izmeklējumu, konsultāciju saņemšanai. Tātad tie pacienti, kuriem ir iespējami augsts sirds un asinsvadu saslimšanu risks, bet nav konkrēts vecums - 40, 45, 50, 55, 60 vai 65 gadi, gaidīs rindās parastā kārtībā.
Šobrīd tiek piekopta prakse, ka izvēlētas diagnozes dod priekšrocības, tomēr pacienti, kuriem ir citas «nenovērtētas» diagnozes, nav vienlīdzīgi ar izceltajiem.
L.K.: - Par šo programmu esam nelielā šokā. Preambula ir laba - vecumā no 40 līdz 65 gadiem ik pa pieciem gadiem novērtēt veselības stāvokli, dažādus riska faktorus, ja parādās augstāki riski, seko algoritmi, kas jādara tālāk. Diemžēl tālāk sekojošās tabulas jau ir murgainas un ģimenes ārstam faktiski neizpildāmas. Katrs risks tiek izvērtēts pēc noteiktiem skaitļiem, ik pa laikam jāņem asins analīzes, kas ir maksas pakalpojums, 1-1,5 eiro viens stobriņš. Ja analīzes uzrāda augstu risku, triju mēnešu laikā jātaisa kardiogramma. Iznāk, ka nevaru taisīt pacientiem ekspresdiagnostiku - no pirksta asins analīzēm uzreiz nosakot visas frakcijas, viss jātaisa caur vēnu, daudz konsultāciju, man jāskatās, vai pacients ir atnācis noteiktajos laikos. Turklāt, pamainoties vienam no rādītājiem, pacients vairs var neiekļauties šajā programmā. Ir ļoti liels apgrūtinājums pašam pacientam, tajā skaitā finansiāls.
- Bet ja tas cilvēka veselībai tiešām nozīmīgi, tie neizklausās milzīgi līdzmaksājumi!
L.K.: - Ne jau šie skaitļi uzlabos veselību, bet pirmām kārtām paša pacienta vēlme visam sekot līdzi un ārsta spējas viņam visu paskaidrot. Pietiktu arī ar vadlīnijām. Laba lieta ir aizgājusi neveiksmīgi, lielā mērā tādēļ, ka ģimenes ārstu asociācijas netika iesaistītas dokumenta apspriešanā.
- To vēl var labot?
L.K.: - Domāju, ka var un ir jālabo, lai programma būtu reāli izpildāma.
- Veselības aprūpē netrūkst dāsnu solījumu partiju programmās uz Saeimas vēlēšanām. Kā vērtējat iespēju, piemēram, panākt ārstu algas vismaz 1700 uz rokas vai 2500 eiro, māsiņu algas - vismaz 800 eiro uz rokas vai 1200, pat «divkāršot medicīnas māsu algas»?
S.V.: - Valdības atbalstītais ziņojums jau paredzēja divkāršot māsu algas, samaksu ārstam ap 1600 eiro pēc nodokļu nomaksas un māsai - tuvu pie 1000 eiro četru gadu laikā. Diemžēl šī valdība ir atkāpusies no tā, ko pati iepriekš ir apstiprinājusi.
Iespēja panākt divkāršu algu pret vidējo valstī ārstam (un 60% no tās māsai) ir atkarīga no ievēlēto Saeimas deputātu politiskās gribas.
L.K.: - Tagad ir vienošanās par 20% pieaugumu ik gadu - būsim reāli, nesasolīsim debesmannu, iesim soli pa solim!
- VM zāļu ražotājiem pieprasījusi no septembra par 20% samazināt cenu tiem kompensējamajiem medikamentiem, kas ir dārgāki par valsts kompensējamajiem. Savukārt partijas sola kopumā pat «divreiz» vai par 30% lētākus medikamentus. Reāli?
S.V.: - Es nebūtu tik optimistiska.
L.K.: - Saeimas Veselības apakškomisijā piedāvāju receptēs rakstīt ķīmiskos nosaukumus. Tas nepatīk farmācijas kompānijām, bet pacientam tas ir finansiāli izdevīgi un mazina riskus, ka pacients vispār nelieto zāles, kuras viņam obligāti nepieciešamas. Sarunas par to Saeimā turpināsies.
Kaut ko vienmēr var panākt, bet ir jāskaidro, diskusijās jāpanāk kompromisi. Bet zelta kalnus gan te nesolītu.
- Partiju solījumi 5-7%, pat 8% no IKP veselības aprūpei ir no «zelta kalnu» sērijas?
L.K.: - Jā, tie ir no zelta kalnu sērijas! Sāksim ar 4% 2020. gadā un tālāk pamazām iesim uz 6% - tāpat jau būs vajadzīga atkāpe no Eiropas fiskālajām prasībām, ir daudzas citas vajadzības - nez vai visiem pietikt. Bet nevar ik pa gadam mainīt prioritātes - veselības aprūpei konsekventi jābūt prioritātei, jo tā ir mūsu ekonomikas pamats - vesels cilvēks var ražot, strādāt, aizsargāt valsti.
S.V.: - Te ir jāizšķir, vai tas ir valsts budžeta finansējums, vai kopējais ar pacientu maksājumiem. Pasaules veselības organizācija 2016. gada ziņojumā ieteica paredzēt vismaz 12-14% valsts kopbudžeta veselības aprūpei, sasniedzot tuvu 5% no IKP, neieviešot jaunus nodokļus veselības aprūpes vajadzībām. Esošā valdība šogad spējusi atvēlēt tikai 11% no valsts kopbudžeta vai 4% no IKP.
- Vai mediķi, pacienti kaut ko iegūst no jūsu kā mediķu asociāciju vadītāju iesaistīšanās politikā?
L.K.: - Arī mani pacienti to jautā, un viņiem varu teikt, ka kompensējamo medikamentu saraksta paplašināšana attiecībā uz sirds asinsvadu slimībām ir arī mans nopelns, arī par Veselības finansēšanas likumu svarīgas lietas esmu izskaidrojusi deputātiem. Pārmaiņas var panākt, ja seko līdzi, esi iekšā sistēmā, ja tas tevi interesē un esi pietiekami drosmīgs.
S.V.: - Sabiedrība iegūs godprātīgu, zinošu un drosmīgu veselības nozares attīstības aizstāvi.
