Finanšu un kapitāla tirgus komisija (KTK) apliecina, ka Latvijas komercbankas esot pabeigušas bankās atvērto kontu tīrīšanu no riskantajiem čaulu veidojumiem.
Par čaulu uzņēmumu kontiem Latvijas komercbankās plašāka Latvijas sabiedrība uzzināja tikai pēc šā gada 13. februāra, kad ASV Finanšu ministrijas departamenta līmeņa iestāde Finanšu noziegumu apkarošanas tīkls (Financial Crimes Enforcement Network - FinCEN) publicēja brīdinājumu, ka divus mēnešus apdomās, vai neaizliegt vienai no tobrīd lielākajām Latvijas komercbankām ABLV Bank apkalpot norēķinus ar ASV dolāriem. Ar to vien pietika zibenīgai norādītās bankas likvidēšanai un visu atlikušo banku darbības pārveidošanai. Latvijas banku uzraudzīšanai izveidotās FKTK vadītājiem un citām valsts amatpersonām nācās atzīt, ka pārsteigums tām bijis FinCEN paziņojums, bet ne prasības, lai Latvijas komercbankas atsakās no lielas daļas savu klientu. Tas gadiem ilgi prasīts, solīts un it kā pat palēnām darīts. FinCEN paziņojuma rezultātā sešos mēnešos tika izdarīts tas, kas bez paziņojumu būtu vai varbūt būtu izdarīts sešos gados. FKTK to publiski apliecināt Latvijas sabiedrībai uzdrošinājās 1. augustā. Jāpieņem, ka šāds apliecinājums ir saskaņots ar FinCEN, kas publiski nav paudis neko. Iestādes mājaslapā Latvijas vārds nav atrodams kopš 16. februāra, ar kuru datēts detalizētāks izklāsts 13. februāra paziņojumam par ABLV Bank. Protams, ka amerikāņiem bija pilnīgi lieki lemt par aizliegumu apkalpot ASV dolāru pārskaitījumus jau likvidācijas procesā esošajai ABLV Bank.
Tūlīt pēc FinCEN paziņojuma FKTK, Latvijas finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola, Ministru prezidents Māris Kučinskis un vēl citas amatpersonas uzsāka sacensības, kurš skaļāk apsolīs ASV prasību izpildi, lai gan šo prasību saturs nav viennozīmīgi skaidrs. Šai neskaidrībai ir divi aspekti. Pirmais - kas, lūdzu, ir čaula vispār, un vai tas ir tas pats, kas čaulu veidojums un riskants čaulu veidojums? Otrais - ko nozīmē prasība samazināt nerezidentu noguldījumu vai varbūt nerezidentu kontu skaita īpatsvaru līdz 5% no Latvijas komercbanku apkalpotās naudas masas?
Čaulas uzņēmumu apkarošana nav nekāds jaunums no terminoloģijas viedokļa.
Jau 2008. gada jūnijā Saeima Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā ierakstīja aizliegumu čaulas banku darbībai, kurā uzskaitītas šādas bankas pazīmes, kas neprasa, lai finanšu darījumus kārtojošais uzņēmums obligāti sauktu sevi par banku. Tomēr nekāda publiski zināma darbība šā likuma izpildei nesekoja. Vārds «čaula» Latvijas likumā tika uztverts kā veids, ar kādu Latvija atskaitās FinCEN un citiem pasaules naudas plūsmu uzraugiem saprotamā valodā par viņu prasību izpildi. Kamēr viņi Latvijai ticēja, par šā vārda nozīmi interesēties bija lieki. Viss mainījās šā gada 13. februārī pēc FinCEN paziņojuma. Bankām nācās padzīt daudzus no saviem klientiem, bet kā tie tika atlasīti?
Šā gada maijā stājās spēkā grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā, kas prasīja finanšu sektora tirgus dalībniekiem Latvijā 60 dienu laikā pārtraukt sadarbību ar uzņēmumiem, kuri vienlaikus atbilst divām čaulas veidojumu pazīmēm - tiem nav faktiskas saimnieciskās darbības un ekonomiskās vērtības, kā arī reģistrācijas valstī nav prasību sagatavot finanšu pārskatus. Tikai no loģikas viedokļa likuma teksts ir absurds, jo kā gan iespējams noliegt saimniecisku darbību uzņēmumiem, kuru kontos apgrozās miljardiem dolāru vai eiro? Kas vispār ir saimnieciska darbība, ja ne šīs naudas apsaimniekošana? Tomēr bankām nācās šādu likumu vai nu pildīt, vai sekot ABLV Bank pašlikvidācijas piemēram. Bankas izvēlējās likumu pildīt, nevis apspriest. Precīzāk sakot, bankas un FKTK ir paziņojušas par likuma prasību izpildi.
Par izpildītu tiek pasludināta arī otrā prasība samazināt nerezidentu kontu skaitu un tajos esošās naudas daudzumu līdz 5% no Latvijas komercbankās glabātās naudas. Sākotnējā formulējumā, kas publiski izskanēja martā, tika prasīts samazināt līdz 5% riskanto noguldījumu apjomu vai noguldītāju skaitu, bet ko uzskatīt par riskantu klientu? Stingri ņemot, tie ir jebkuri ārzemju klienti, kuru darbībai Latvijas komercbankām izsekot grūtāk nekā vietējiem klientiem. Nākamajā versijā par riskantiem tika pasludināti pilnīgi visi klienti no bijušās Padomju Savienības teritorijas, ja atskaita Eiropas Savienībā uzņemtās Baltijas valstis. Tagadējā versijā par pieņemamu tiek dēvēts šādu klientu skaits līdz 5% no kopskaita. Iespējams, ka tādā limitā spēs iekļauties tie austrumu puses uzņēmumi, kuriem konts Latvijā vajadzīgs tāpēc, ka viņiem tieši šeit ir vai tiek plānoti meitas uzņēmumi, pārstāvniecības vai vismaz regulāras sadarbības partneri. Tāpat pieļāvuma formā jāsaka, ka Latvija pelnījusi, lai FinCEN to kādu laiku liek mierā.
