Saeima aizliegusi Latvijas komercbankām apkalpot juridisko personu kontus, ja to īpašniekus iespējams nosaukt par čaulas veidojumiem.
Valdības mudinātā Saeima ir galīgajā lasījumā grozījusi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumu. Tagad Latvija steidzas atskaitīties par to prasību izpildi, kādas izriet no ASV Finanšu ministrijas šā gada 13. februāra paziņojuma par Latvijas valsts amatpersonu saistību ar noziedzīgiem mērķiem veiktiem naudas pārskaitījumiem starp banku kontiem, kurus apkalpo Latvijā reģistrētās komercbankas. Tomēr ASV nav publiski izpaudušas ne Latvijas komercbanku vai vismaz vienas ABLV Bank nelikumīgās darbības saturu, ne arī prasības, kas jāievēro Latvijas valstij, lai šādas darbības vairs neveiktu pēc ABLV Bank likvidācijas atlikušās bankas. Valdošo koalīciju pārstāvošajiem Saeimas deputātiem atlika balsot par likuma grozīšanu pēc būtības tādā veidā, kādu noteica valdība ar pamatojumu, ka Finanšu ministrijas un Ārlietu ministrijas darbinieki ASV prasības esot uzzinājuši un likuma grozījumi esot tādi, kādi tiekot prasīti.
Tomēr arī no likuma grozījumiem nav iespējams saprast, ko no Latvijas prasa un ko Latvija pildīs. Proti, nav iespējams saprast likuma 21. pantu ar nosaukumu Aizliegums sadarboties ar čaulas veidojumiem. Situāciju neglābj likuma 1. panta sniegtā definīcija, ka čaulas veidojums ir «juridiskā persona, kurai raksturīga viena vai vairākas šādas pazīmes: a) nav juridiskās personas saistības ar faktisku saimniecisko darbību un juridiskās personas darbība veido mazu vai neveido nekādu ekonomisko vērtību un likuma subjekta rīcībā nav dokumentāras informācijas, kas pierāda pretējo, b) valstī, kurā juridiskā persona reģistrēta, normatīvie akti neparedz pienākumu sagatavot un iesniegt attiecīgās valsts pārraudzības institūcijām finanšu pārskatus, tai skaitā gada finanšu pārskatus, par savu darbību, c) valstī, kurā juridiskā persona reģistrēta, juridiskajai personai nav saimnieciskās darbības veikšanas vietas (telpas)». Pēc šādiem kritērijiem praktiski jebkuru uzņēmumu iespējams tikpat labi apvainot par čaulas veidojuma sastāvdaļu kā atzīt par pilnīgi nevainojamu.
Palūkosimies nekur citur kā 2. maija Neatkarīgās 4. lpp. ar ziņu, ka kārtējā valsts simtgadei veltītā koncerta tāmē 41% no 626 tūkstošiem valsts finansējuma apmaksāšot koncerta «satura māksliniecisko izveidi». Kāda, lūdzu, ir pasākuma satura vai satura izveides «ekonomiskā vērtība»? Tādas nav no nodokļu maksātāju viedokļa, bet tā ir milzīga tiem cilvēkiem, kuri naudu savāks, turklāt savāks savos bankas kontos. Ja bankai būs vajadzīga «dokumentāra informācija, kas pierāda pretējo» aizdomām par fiktīvu rēķinu apmaksu, tad noteikti atradīsies arī Kultūras ministrijas izsniegts apliecinājums jebkam, kas vien naudas pārskaitījumu veikšanai būs vajadzīgs. Kā banka lai noskaidro, ir vai nav ministrijas ierēdņi starp koncerta satura sacerētājiem? Diez vai bankai tiks rādīts dokuments, kurā Jānis B. apliecina «ekonomisko vērtību» tam, ka tas pats Jānis B. saņem naudu no tā paša Jāņa B. Ar šādu piemēru pietiek, lai parādītu, cik grūti būtu tikt skaidrībā par naudas pārskaitījumu pamatojumu starp dažu Rīgas centra kvartālu attālumā esošām iestādēm un cilvēkiem, kuri tepat vien grozās.
Nupat izmantotais piemērs izskaidro arī nākamo ideju Latvijas komercbankām praktiski aizliegt ārzemju klientu apkalpošanu, ierobežojot viņu naudas līdzekļus Latvijā ar 5% no visas Latvijas komercbanku apkalpotās naudas plūsmas. Tikai ar šādu nosacījumu kaut cik reāla kļūst Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma izpilde tā tagadējā redakcijā. Tomēr nav saprotams, ko nelegālās naudas aprites novēršanai dos tas, ka Latvijas bankās apkalpos tikai Latvijas fiziskās un juridiskās personas, ja nekas nav dzirdēts par vispārēju kārtību, ka visās valstīs - kaut vai tikai visās Eiropas Savienības valstīs - bankas drīkstēs apkalpot klientus tikai katra no savas valsts.
