Lielākajā daļā Latvijas mājsaimniecību nav bērnu
 
©Ekrānšāviņš no avīzes

Lai arī spekulācijas par un ap demogrāfijas tēmu Latvijā ir ļoti iecienītas un «dzimstības paaugstināšanas kārti» pirms vēlēšanām izvilks ne viens vien politiskais spēks, diemžēl dzimušo skaits mūsu valstī samazinās. To apliecina gan 2017. gada dati, gan arī šā gada pirmie seši mēneši, vēsta Statistikas pārvaldes apkopotā informācija. Latviju daudzi vēlas redzēt kā zemi, kur ģimenes ir ar kuplu bērnu pulciņu, taču patiesība ir skaudra – bērni ir tikai ceturtajā daļā Latvijas mājsaimniecību, bet ģimenes, kurās aug trīs un vairāk bērnu, ir tikai 1,8 procenti no visām saimēm.

Lielākajā daļā Latvijas mājsaimniecību nav bērnu, turklāt katra trešā no tām ir vienas personas mājsaimniecība. Ģimeņu īpatsvars, kurās aug bērns, ir neliels - 27,3 procenti no visām Latvijas mājsaimniecībām, šāda ainu iezīmē Statistikas pārvalde. No ģimenēm ar bērniem visvairāk ir tādu ģimeņu, kur pāris audzina vienu bērnu. Ar diviem bērniem ģimeņu ir mazāk, un pavisam maz ģimeņu ir ar trim un vairāk bērniem. Lai arī sociālajos tīklos dalāmies ar stāstiem par jaunajām ģimenēm, kurās piedzimuši trešie un ceturtie mazuļi, diemžēl šādu ģimeņu patiesībā uz kopējā iedzīvotāju fona ir maz, tās var saukt pat par Latvijas retumu, īpaši ģimenes, kurās ir vairāk par pieciem bērniem.

Statistiķi izpētījuši, ka 18,5 procenti Latvijas iedzīvotāju ir bērni līdz 17 gadu vecumam, lielākais īpatsvars bērnu ir Pierīgā.

Diemžēl kopš 2016. gada dzimušo skaits Latvijā atkal samazinās - 2017. gadā piedzima par 1140 bērniem mazāk nekā 2016. gadā. Arī 2018. gada pirmajos sešos mēnešos reģistrēto jaundzimušo skaits (9664 bērni) ir par 664 mazuļiem mazāks nekā 2017. gada pirmajā pusgadā, liecina statistikas pārvaldes provizoriskie dati. Latvijā palielinās arī jaundzimušo mātes vidējais vecums -no 28,5 gadiem 2010. gadā līdz 30,2 gadiem 2017. gadā. Būtiski ir samazinājies jaundzimušo bērnu skaits sievietēm vecumā līdz 19 gadiem, kā arī sievietēm vecumā no 20 līdz 24 gadiem. Arvien vairāk bērnu dzimst sievietēm 30 līdz 39 gadu vecumā.

Latvijas ģimenēm būtiski atšķiras patēriņa izdevumi, un tie ir atkarīgi no bērnu skaita, piemēram, ģimenē bez bērniem vidēji uz vienu ģimenes locekli izdevumi ir 377 eiro mēnesī, bet ģimenēm ar vienu bērnu - 300 eiro, savukārt, ja ģimenē ir divi bērni, izdevumi uz vienu ģimenes locekli jau ir par 100 eiro mazāki nekā ģimenēs bez bērniem - - 277 eiro, ģimenēs ar trim un vairāk bērniem - 213 eiro. Visgrūtāk segt ikdienas izdevumus ir ģimenēm, kurās bērnus audzina viens pieaugušais - 52 procenti šo ģimeņu saskaras ar materiālām grūtībām, tāpat lielas vai mazākas grūtības visu apmaksāt ir arī ģimenēm (pārim) ar trim bērniem - 81,8 procenti šo ģimeņu norādījuši uz šādu faktu. Samērā viegli izdzīvot ir pārim ar vienu bērnu vai pārim bez bērniem, no kuriem lielākā daļa samērā viegli sedz ikdienas izdevumus.

Ģimenes valsts pabalsts atšķiras atkarībā no bērnu skaita ģimenē, taču vidējais ģimenēm izmaksātais ir 20,29 eiro (tas izskaidrojams ar faktu, ka lielākā daļa saņem pabalstu tikai par vienu bērnu), 2018. gadā pabalsta apmērs varētu būt lielāks, jo ģimenes ar vairāk bērniem no šā gada saņem piemaksu. Interesanti ir statistiķu apkopotie dati par bērnu barošanu. Līdz sešiem mēnešiem krūts barošanu saņēma vairāk nekā puse mazuļu, tieši sešus mēnešus Pasaules veselības organizācija iesaka kā obligāto minimumu bērna barošanai ar mammas pienu. Pēdējos gados šādi barotu mazuļu skaits ir nedaudz pieaudzis. Līdz mazuļa gadam ar mātes pienu ēdināti 26 procenti zīdaiņu.