Rosina ar laiku ļaut darbā atgriezties no dienesta atvaļinātiem iekšlietu sistēmas darbiniekiem

© f64

Saeimā ir nonākuši grozījumi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu dienesta gaitas likumā, kas paredzēs iespēju atjaunot darbā reiz atlaistus iekšlietu sistēmas darbiniekus, ja pēc personas atvaļināšanas dienas būs pagājuši vismaz pieci gadi.

Kā aģentūru LETA informēja Latvijas Iekšlietu darbinieku arodbiedrības (LIDA) valdes priekšsēdētājs Armands Augustāns, grozījumi attieksies uz personām, kurām piemērots bargākais disciplinārsods - atvaļināšana no dienesta. Līdz šim likums noteica, ka pēc šī bargā soda personas iekšlietu dienestos vairs strādāt nevar, bet tagad iecerēts ieviest pielaidīgāku attieksmi un pēc piecu gadu termiņa paredzēt iespējas atkārtoti vērtēt personu piemērotību darbam iekšlietu dienestos.

LIDA pozitīvi vērtē, ka ar piedāvātajiem grozījumiem likumdevējs sekojot "jaunākajām Satversmes tiesas atziņām - personai dzīves laikā ir iespēja mainīties", tomēr arodbiedrība vēlētos vēl pielaidīgāku attieksmi, proti, lai netiek noteikts universāls piecu gadu termiņš, bet gan katra darbinieka gadījums tiktu vērtēts atsevišķi, piesaistot psihologu, kas vērtētu, vai pēc soda saņemšanas persona ir labojusies.

"Lai gan šāds [piecu gadu] termiņš sastopams dažu citu valstu praksē, LIDA ieskatā, ir apgrūtinoši noteikt, kādu konkrētu termiņu, kādā "noilgst" disciplinārsods - atvaļināšana no dienesta, jo katrs gadījums ir vērtējams pilnībā individuāli. Ir saprotams, ka izmaiņas personas subjektīvajā attieksmē pret disciplinārpārkāpumu būs atkarīgas no nodarījuma apstākļiem un personas psiholoģiskā stāvokļa, kā arī attieksmi pret dienestu un dzīves vērtībām kopumā," teikts LIDA paziņojumā.

"Nosakot aizliegumu reiz atvaļinātai amatpersonai atkārtoti ieņemt amatu dienestā, likumdevējs vēlējies parādīt, ka amatpersonai jābūt paraugam sabiedrībai, jābūt uzticamai. Kādā lietā Augstākā tiesa skaidro, ka sabiedrības ticība policijai ir cieši saistīta ar sabiedrības ticību valstij, tiesiskumam. Ja sabiedrībā valda viedoklis, ka policijas darbinieki nav godprātīgi, sabiedrības ticība tiesiskumam valstī tiek apšaubīta. LIDA neapšauba godprātīgu amatpersonu nepieciešamību dienestā, kā arī disciplinārsoda - atvaļināšana no dienesta - preventīvo nozīmi pār citu amatpersonu rīcību," uzsvēra Augustāns.

Disciplinārsods - atvaļināšana no dienesta - parasti tiek piemērots par nopietniem pārkāpumiem, kas daļā gadījumu robežojas ar kriminālatbildības iestāšanos, piemēram, par kukuļa pieprasīšanu, automašīnas vadīšanu alkohola reibumā, atrašanos dienesta vietā alkohola reibumā u.tml., taču LIDA ieskatā, tikai pēc izdarītā pārkāpuma rakstura nav korekti noteikt piecu gadu periodu aizliegumam ieņemt amatu dienestā.

Kā uzskata LIDA, pieredze rāda, ka "būs personas, kuras nekavējoties pēc nodarījuma mainīs savu attieksmi pret izdarīto un nožēlos to, kā arī būs personas, kuras nekad neizpratīs sava nodarījuma kaitīgumu", tāpēc arodbiedrība iesaka šo aspektu uzticēt vērtēt psihologiem. "LIDA ieskatā, būtu pārskatāma kārtība, kādā tiek vērtētas disciplināri sodītas - atvaļinātas amatpersonas, pievēršot vairāk uzmanības individualizācijas procesam, atsevišķi, ar komisijas, kuras sastāvā būtu sertificēts psihologs, palīdzību, vērtējot kandidātu."

LIDA uzskata, ka "katrs gadījums būtu izvērtējams atsevišķi - pilnībā individuāli, vērtējot piemērotā disciplinārsoda mijiedarbību ar turpmāk ieņemamā amata pienākumiem, neaprobežojot personas tiesības kandidēt amatam dienestā ar noteiktu termiņu, jo šādu termiņu nav iespējams zinātniski vai kā citādi pamatot".

LIDA mudina, ka būtu ņemama vērā arī citu iestāžu pieredze un normatīvo aktu nosacījumi par personām, kurām piemērots disciplinārsods - atvaļināšana (atlaišana) no dienesta, piemēram, Valsts civildienesta likums nosaka, ka ierēdņa amatu var ieņemt persona, "kurai nav saglabājušās tāda disciplinārsoda darbības sekas, kas uz noteiktu laiku liedz ieņemt ierēdņa amatu". LIDA skatījumā, būtu vēlams veicināt vienlīdzības principa nodrošināšanu starp dažādām valsts institūcijām, pēc iespējas vienādojot regulējumu.

Svarīgākais