Tautas partijas dibinātājs Andris Šķēle atzīst ka ir bijis Gērnsijas kompānijas "The Yew Tree Trust" dibinātājs.
Kā šodien žurnālistiem norādīja Šķēle, trasts kā tāds nav uzņēmums un nevar būt iesaistīts lietā. "Trasti ir uzticības darījumi Eiropas telpā," sacīja Šķēle un uzsvēra: "Man nav jāpaskaidro detaļas, kas skar manu personību. Trasts netika dibināts ar mērķi vai saistībā ar "Kempmayer"." "Man ir tiesības darīt, kā es vēlos," sacīja Šķēle.
Šķēle atzina, ka viņš pazīst Maiklu Neiglu kā cienījamu cilvēku.
Šķēle norādīja, ka nevēlas sniegt nekādus sīkākus komentārus, jo prokuratūrai visi materiāli ir bijuši jau no 2007.gada, bet tagad visi dokumenti tiekot izvilkti laikā, kad ir sākusies priekšvēlēšanu kampaņa. "Es nedomāju, ka ir godīgi šai laikā izvilkt dokumentus. Es neesmu neko slēpis, man nav jāpaskaidro detaļas, kas skar manu personību," sacīja Šķēle un uzsvēra, ka var brīvi izvietot savus naudas līdzekļus jebkurā vietā.
Kā liecina kriminālprocesa materiāli, daudzmiljonu pasūtījumu par digitālās televīzijas ieviešanu savulaik saņēmušajā ārzonas kompānijā "Kempmayer Media Limited" ("Kempmayer") daļēja patiesā labuma guvēja pastarpināti bija Šķēles ģimene - meitas un šķirtā sieva.
LETA jau ziņoja, ka prokurors Edvīns Piliksers tā dēvēto digitālās televīzijas krimināllietu izskatīšanai tiesā nodeva 2007.gadā. Tomēr pirms tam viņš atsevišķā lietvedībā izdalīja jaunu kriminālprocesu par krāpšanu un naudas atmazgāšanu, jo prokuratūras rīcībā nonāca ziņas par "Kempmayer" līdzīpašnieces - firmas "Ratcliff Limited" ("Ratcliff") - labuma guvējiem. Pēc prokuratūras sniegtajām ziņām, "Ratcliff" tieši piederēja 25%, bet pastarpināti - vēl 12,5% "Kempmayer" pamatkapitāla.
Šie labuma guvēji ir Šķēles ģimene - tas izriet no Gērnsijas salas uzņēmumu administrēšanas kompānijas "Guernsey International Trustees" pārstāvja Maikla Neigla rakstītā tikšanās protokola (meeting notes) un viņa liecībām izmeklētājiem.
"Ratcliff" īpašniece bijusi Šķēles dibināta kompānija jeb trasts "The Yew Tree Trust" (TYTT), kurā patiesā labuma guvējas bija viņa bijusī sieva un meitas, kā arī, iespējams, daži tuvāko līdzgaitnieku radinieki, piemēram, nu jau digitālās televīzijas krimināllietā apsūdzētā finansista Harija Krongorna brālis Leonīds Krongorns, liecina minētais dokuments.
Kā ziņots, arī patlaban bijušā Latvijas premjera ģimene izvēlējusies līdzīgu īpašumtiesību sadalījumu. SIA "Sabiedrība privātajiem ieguldījumiem", kas pārvalda investīcijas dažādos projektos, pieder Šķēles pašreizējai dzīvesbiedrei Kristiānai Lībanei-Šķēlei (30%), meitām Madarai Dobrājai (25%) un Anetei Šķēlei-Pētersonei (25%), kā arī ar viņu cieši saistītajam Edgaram Šķenderim (10%) un Krongorna dzīvesbiedrei Ivetai Smilgai-Krongornei (10%).
Protokolā minēts, ka sākotnējais un turpmākais finansējums TYTT nāca no "Abacus" Džersijā kā citas Šķēles iepriekš izveidotas struktūras "pilnvarotajiem īpašniekiem/administratoriem". Kā ziņots, kompānijai "Abacus (C.I.) Ltd" savulaik ar trasta līgumu turējumā tika nodotas pārtikas koncerna "Ave Lat grupas" akcijas, par ko Šķēle ieguva 29 miljonu ASV dolāru vērtu vekseli.
Protokolā arī minēts, ka kopš TYTT dibināšanas Neigls vairākas reizes ticies ar advokātu Jāni Lozi, lai apspriestu investīciju projektus - "nekustamā īpašuma, kuģniecības, vēja enerģijas, kā arī digitālās televīzijas projektus". Protokolā rakstīts, ka "šie projekti sava vēriena dēļ iesaista arī citus investorus" un TYTT parasti ir tikai mazākuma akcionārs.
Kā LETA jau ziņoja, pēc prokuratūras sniegtās informācijas, "Ratcliff" lietu kārtošanā piedalījies digitālās televīzijas krimināllietā jau apsūdzētais advokāts Jānis Loze.
Sākotnēji Ģenerālprokuratūra dokumenta kopiju saņēma ar daļēji aizklātu tekstu, bet pēc atkārtota lūguma par šādas nepilnības novēršanu vēlāk tika saņemts pilna teksta apjoms.
Iepriekš aizklātajā dokumenta daļā norādītas ziņas, ka "Ratcliff" labuma guvēji pastarpināti caur kādu trastu ir vairākas Latvijā dzīvojošas personas. Šo personu nav apsūdzēto vidū un tās nav arī citādi bijušas iesaistītas šajā kriminālprocesā, 2007.gadā informēja Ģenerālprokuratūrā.
Lai pārbaudītu jaunās ziņas un apstākļus, kas uz tām attiecas, tostarp iespējamo līdzdalībnieku darbības šāda statusa radīšanā šīm personām, būs nepieciešams apjomīgs izmeklēšanas darbs, arī papildu lūgumi par procesuālo darbību veikšanu ārvalstīs, toreiz norādīja prokuratūra.
Kā ziņots, lieta saistīta ar DLRTC un "Kempmayer" meitasfirmas "Kempmayer Media Latvia" vienošanos, kas paredzēja vairākos posmos ieviest digitālo televīziju un Latvijā nogādāt dažādu specifisku aparatūru digitālajai apraidei. Projekta kopējās izmaksas iepriekš lēstas daudzos desmitos miljonu latu.
Saistībā ar minētā projekta izpildi apsūdzības šajā lietā jau uzrādītas pēc Krimināllikuma (KL) 317.panta par dienesta pilnvaru pārsniegšanu, pēc KL 319.panta par valsts amatpersonas bezdarbību, pēc KL 177.panta par krāpšanu un pēc KL 195.panta par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu jeb naudas atmazgāšanu.