Dīvainās peripetijas ap Burkāna kantora jaunās priekšnieces neiecelšanu amatā radījušas iespaidu, ka Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) paslepus no biedrības pārtapusi operatīvās darbības subjektā ar tiesībām izmeklēt ekonomiskos noziegumus. Tomēr tā gluži nav.
FICIL pārstāve Ilze Znotiņa, kas pašlaik nekādi nevar izšķirties, pieņemt Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta vadītāja amatu vai atteikties, ir advokāte, arī sabiedriska darbiniece, ja jau biedrības interesēs darbojas, bet ne izmeklētāja. Un arī FICIL nav saņēmusi pilnvarojumu sākt asistēt valsts drošības iestādēm ekonomisko noziegumu izmeklēšanā. Padomus šī biedrība mēdz dāsni dāļāt visās jomās, kas interesē Latvijā strādājošos ārzemju uzņēmējus. Piemēram, šī biedrība aktīvi lobē pāreju uz divvalodību valsts pārvaldē, lai ārzemniekiem nebūtu jāapgrūtina sevi ar dokumentu sagatavošanu valsts valodā un tērēšanos tulku pakalpojumiem. Arī negodīga rīcība un noziedzība apgrūtina biznesa darbību, tāpēc šī tematika ir biedrības uzmanības lokā, un ar to strādā tieši Ilze Znotiņa.
Kā informē FICIL izpilddirektore Marta Jaksona: «Ilze Znotiņa vada Ārvalstu investoru padomes Latvijā Maksātnespējas jautājumu darba grupu jau kopš 2012. gada. Viņas vadībā arī tapa 2016. gadā publicētais FICIL un Deloitte pētījums par ļaunprātīgas maksātnespējas procesa izmantošanas ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību, kas būtībā bija par pamatu pārmaiņām un aktīvai rīcībai no valdības puses šīs jomas sakārtošanai. Šobrīd Ilze Znotiņa ir FICIL Ekonomisko un finanšu noziegumu darba grupas vadītāja, un viņas vadībā jau 2017. gada maijā sniedzām detalizētus ieteikumus par to, kas tieši būtu darāms, lai nodrošinātu reālu un efektīvu ekonomisko noziegumu izmeklēšanu, novēršanu un prevenciju. Līdz ar to gribu teikt, ka Ilze Znotiņa ar savu darbību FICIL ir apliecinājusi savu kompetenci un profesionalitāti šajā jomā.»
Identisku vēsti Marta Jaksona nosūtīja arī ziņu aģentūrai LETA, kas no tās atvasināja skandalozu virsrakstu - ĀIPL: Znotiņa ar savu darbību ĀIPL ir apliecinājusi kompetenci ekonomisko noziegumu izmeklēšanā (aģentūra latviskojusi biedrības abreviatūru). Taču Marta Jaksona apgalvo, ka tā ir tikai interpretācija. Tātad biedrība neizmeklē noziegumus.
Ja Ilze Znotiņa kļūs par Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta priekšnieci, viņas pienākumos arī turpmāk ietilps noziedzības pētīšana. Atklāts ir jautājums vienīgi par šīs pētniecības apjomu. Valdības kuluāros vēsta, ka ambiciozā konkursa uzvarētāja atsauca savu jāvārdu pēc sarunas ar ģenerālprokuroru Ēriku Kalnmeieru, bet atkal apsolījās padomāt pēc valdības mājas iejaukšanās. Ģenerālprokuratūrā viņai tapa paskaidroti darba pienākumi - nevis revolūcija noziedzības apkarošanā jātaisa, bet likumā noteiktajā kārtībā jāšķiro banku ziņojumi. Un iepriekšējais dienesta vadītājs Viesturs Burkāns jāņem par vietnieku, kam citastarp viņš jau publiskos izteikumos piekritis. Šādi noteikumi Ilzi Znotiņu tā sabiedējuši, ka viņa norāva stopkrānu. Atteicās arī piedalīties iepazīšanās preses konferencē un pieprasīja tikšanos ar premjeru Māri Kučinski un citiem valsts finanšu noteicējiem, lai pārrunātu konkrēti darāmus darba uzdevumus. Premjers to arī tuvākajā laikā apsolījis, tādējādi apliecinot, ka vēlas tieši šo personu redzēt dienesta vadībā. Savukārt iestādes pakļautība, visticamākais, tiks mainīta. Pašlaik šī izpildvaras iestāde pakļauta tiesu varai Ģenerālprokuratūras personā, un tas nav loģiski.
