Tiesībsargs: Ar 430 eiro mēnesī ģimeni uzturēt nevar
 
©F64

Tiesībaizsardzības institūcijām ir daudz aktīvāk un efektīvāk jāstrādā bērnu tiesību aizsardzības jomā, bet valdībai jāturpina domāt par valsts pārvaldes kapacitātes efektivizāciju, kā arī sociālās atstumtības un nevienlīdzības mazināšanu, kas ietver arī tiesības uz taisnīgu atalgojumu, otrdien Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē norādīja tiesībsargs Juris Jansons.

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija šodien uzklausīja tiesībsarga 2017.gada ziņojumu. Komisijas loceklis Artuss Kaimiņš (KPV LV) Jansonam lūdza nosaukt trīs lietas, ko viņš sava ziņojuma apjoma samazināšanai izdarītu, ja viņam būtu piešķirta atbilstoša vara.

Tiesībsargs atbildēja, ka, pirmkārt, tā būtu valsts pārvaldes kapacitātes efektivizācija. "Tas nozīmē labu pārvaldību. To var izdarīt, ja ir pieejama e-pārvalde. Patlaban e-pārvalde ir mūžīgā attīstības posmā. Jo pieejamāka e-pārvalde, jo mazāk mums būs nepieciešams ierēdņu," norādīja Jansons.

Tiesībsargs šajā sakarā minēja arī e-veselības sistēmu, kura, viņaprāt, joprojām nedarbojas efektīvi. "Izcils koncepts, taču viņa nedarbojas efektīvi. Tas arī liecina, ka nav bijusi pietiekama valstiskā griba vai ierēdņu kompetences, lai ieviestu sākotnēji paredzēto konceptu. Tā nav parlamenta neizdarība, bet izpildvaras jautājums," norādīja tiesībsargs.

Otrkārt, Jansons noteikti prasītu tiesībaizsardzības institūcijām daudz aktīvāk un efektīvāk strādāt bērnu tiesību aizsardzības jomā. "Mēs redzam, ka pārāk daudz ir atteikumu sākt kriminālprocesu un administratīvo lietvedību. Kapacitātes trūkums nevar attaisnot cilvēktiesību pārkāpumus. Tas nozīmē, ka ir jāvērtē, vai tas ir kompetences trūkums vai nevēlēšanās," uzsvēra Jansons.

Tiesībsargs vērsa uzmanību, ka bieži vien ekspertīžu trūkums vai nepietiekamība kavē izmeklētāju darbu. "Ļoti ilgi ir pirmstiesas izmeklēšanas vai tiesas procesi šo ekspertīžu dēļ. Personas ir tiesiskās nenoteiktības robežās un cietušais nevar saņemt kompensējošos elementus. Faktiski mēs varam runāt par tiesiskumu kā tādu abstrakciju," pauda Jansons.

Tiesībsargs arī minēja, ka svarīga cilvēktiesību jomas sastāvdaļa ir tiesības uz taisnīgu tiesu. Lai rastos pievilcīgāka investīciju vide, ir jābūt raitiem civilprocesa termiņiem un tiesām jābūt pieejamām, viņš piebilda.

Treškārt, Jansons censtos mazināt sociālo atstumtību un nevienlīdzību, kas ietver tiesības uz taisnīgu atalgojumu. "Mēs zaudējam savu potenciālu no ekonomikas nākotnes viedokļa, proti, aptuveni 300 000 ekonomiski aktīvie cilvēki aizbraukuši uz ārzemēm, taču mēs diskutējam par to, kur ņemt trūkstošo darba spēku. Nu mīlīši, mēs jau vairāk nekā desmit gadus esam Eiropas Savienībā, kur ir virkne kopējo principu par sociālās netaisnības un nevienlīdzības samazināšanu. Valdība paaugstināja minimālo algu līdz 430 eiro, bet uzskatu, ka jebkurā gadījumā tas nemainīs sociālās atstumtības situāciju. Kāpēc? Ar 430 eiro, atņemot nodokļus, nesanāk uzturēt ģimeni," teica Jansons.