Komercbankām grūti laiki
Bankas nāk klajā ar saviem provizoriskajiem peļņas rādītājiem, kas neliecina neko labu par 2017. gadu.
Bankas atzīst peļņas samazināšanos vai pat nonākšanu no peļņas 2016. gadā līdz zaudējumiem 2017. gadā. Pagaidām ne visas bankas ir atklājušas savus pērnā gada rādītājus, tomēr kopējās tendences apliecināšanai pietiek ar to, kas jau publiskots. Vēl viena atruna ir tāda, ka provizoriskie rādītāji šomēnes jāpārvērš par auditētajiem rādītājiem. Tātad auditori pārbaudīs banku atskaites, bet līdz šim tā nav bijis, ka auditori bankas dokumentu blāķos atrod bankām ienākumus, ko pašas bankas nav pamanījušas. Standartsituācija ir tieši pretēja, ka auditori liek samazināt bankas aktīvu vērtību, atrēķinot šo samazinājumu no banku peļņas.
Banku peļņas samazināšanās skaitliski apliecina jautājumu, vai Latvijas komercbankām turpmāk ļaus sniegt vairāk banku pakalpojumu nekā tikai apkalpot algu kontu piepildīšanu un pēc tam iztukšošanu ar elektroniskajiem maksājumiem par šo kontu īpašnieku pirktajām precēm un pakalpojumiem. Pa vidu paliek kontu atlikumu glabāšana kā vēl viens maksas pakalpojums. Nu jau tālā vēsturē ir laiks, kad bankas maksāja procentus, lai pievilinātu bankām naudu. Tagad maksā tie, kuru naudu banka glabā. Nevar noliegt loģiku šādam pienākumu un atlīdzības sadalījumam. Citiem vārdiem sakot, bankas pelna nevis no saviem aktīviem, bet ar pasīviem. Tad loģiski, ka arī pelnīšana kļūst pasīva.
Vienas atsevišķas bankas gada peļņu pāri 100 miljonu eiro robežlīnijai piesaka tikai Swedbank. Šo sasniegumu izskaidro atrāviens, ar kādu Swedbank dominē pēc apkalpoto kontu skaita. Pērnā gada vidū bankā bijuši 956 tūkstoši kontu, tai skaitā 884 tūkstoši kontu privātpersonām jeb pusei no pieaugušajiem cilvēkiem valstī. Pēc šā rādītāja otrajā vietā esošā SEB banka apkalpojusi 439 tūkstošus kontu, tai skaitā 408 tūkstošus privātpersonu kontu. Bankas uzrādītā 38,2 miljonu peļņa pietiekami samērīgi seko apkalpoto kontu skaita samazinājumam. Vēl uz pusi mazāk kontu un divreiz mazāka peļņa ir bankai Citadele, lai gan šī banka piebilst, ka 2017. gada iegrāmatoto peļņu zem faktiskās pelnītspējas līmeņa nogremdējušas izmaiņas Latvijas nodokļu likumos.
Ļoti likumsakarīgi ir Norvik bankas 10,5 miljonu eiro zaudējumi, jo banka uzrāda tikai 78 tūkstošus apkalpojamo kontu, kuru īpašnieki tiek gaidīti 63 apkalpošanas vietās. Tas ir ļoti dārgs prieks. Swedbank taču savu vairāk nekā desmit reizes lielāko klientu skaitu iemanījusies apkalpot 48 vietās, Citadele - 34 vietās, SEB banka - 31 vietā. Varētu domāt pat tā, ka banka kļuvusi par figuranti pēdējo nedēļu banku skandālos tāpēc, lai būtu iespējams ar ko izskaidrot savus zaudējumus, ko rada nespēja kļūt ne par masu, ne par ekskluzīvo klientu apkalpotāju. Pusei no Latvijas komercbankām klientu apkalpošanai pietiek ar vienu biroju katrai.
Ar vienu vietu savu klientu apkalpošanai bija iemanījušās iztikt ABLV Bank (ABLV) un Rietumu banka, kas 2016. gadā uguņoja ar peļņām 80 miljonu eiro līmenī. Šo rādītāju sarukums līdz 51,2 miljoniem ABLV un līdz 35 miljoniem Rietumu bankai liecina, ka abas bankas mēģinājušas izpildīt prasības darījumu bremzēšanai. Cerēsim, ka Rietumu banka šo prasību izpildē iekļāvusies, bet ABLV jau ir piespiesta beigt savu darbību.
Ar peļņas sarukumu līdz pat pārejai zaudējumos savas pastāvēšanas tiesības, šķiet, nopirkušas vairākas nelielās Latvijas komercbankas. Jāatgādina, ka iepriekš grēkāži par darījumiem ar nelegālas izcelsmes vai noziedzīgiem mērķiem paredzētu naudu tika atrasti Latvijas nelielo banku vidū, kā tas notika ar Trasta komercbanku. Tagad saistībā ar Latvijas komercbankām pieminētais ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas tīkls (FinCEN) Latvijai sevi pirmo reizi pieteica 2005. gada aprīlī ar vēršanos pret VEF banku un Multibanku. Saistībā ar Trasta komercbanku FinCEN sevi neeksponēja, bet pērnā gada vidū Latvijas Finanšu un kapitāla tirgus komisija atsaucās uz FinCEN, uzliekot naudas sodus Reģionālajai investīciju bankai, Baltikums Bank un Privatbank. Iestājās klusums pirms vērtas, kas 2018. gada 13. februārī sasniedza Latviju ar taifūna spēku. Tā nodarīto postījumu apmēru skaitliski parādīs Latvijas komercbanku 2018. gada darba rezultāti.