Poikāns: Esmu Neo
Valsts Ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmas datu noplūdes lietā aizturētais Latvijas Universitātes (LU) Matemātikas un informātikas institūta Mākslīgā intelekta laboratorijas pētnieks Ilmārs Poikāns izmeklētājiem atzinies, ka ir tā pati persona, kura sabiedrībā plašāk pazīstama ar segvārdu Neo.
Policijas sāktajā kriminālprocesā Poikānu aizstāvēs bijušais Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieks zvērināts advokāts Aleksejs Loskutovs.
Kā aģentūrai LETA pastāstīja Loskutovs, Poikāns atzīst savas faktiskās darbības saistībā ar datu iegūšanu, bet viņš uzsver, ka tas, vai šīs darbības bijušas prettiesiskas, vēl ir diskutējams jautājums.
Poikāns sadarbojoties ar izmeklētājiem. VID rīcībā esošos datus viņš ieguvis, jo uzskatījis, ka sabiedrībai ir tiesības zināt, kāds atalgojums krīzes apstākļos tiek maksāts valsts un pašvaldības iestādēs strādājošajiem, pastāstīja Loskutovs.
Datu noplūdes kriminālprocesa izmeklēšanas laikā ir veiktas dažādas kratīšanas aptuveni sešās vietās, tostarp izņemts arī Poikāna dators.
Pagaidām vēl nav zināms, vai izmeklētāji Poikānam kā drošības līdzekli pieprasīs apcietinājumu, aģentūrai LETA sacīja Loskutovs.
Kā ziņots, VP priekšnieks ģenerālis Valdis Voins Latvijas Televīzijas raidījumā "100.pants" teica, ka par drošības līdzekli Neo ceturtdien lems tiesa. Kriminālprocesa likums paredz, ka tiesa lemj par drošības līdzekli, kas ir saistīts ar brīvības atņemšanu. Ar brīvības atņemšanu nesaistītu drošības līdzekli varētu piemērot bez tiesas lēmuma.
Krimināltiesību eksperte, advokāte Guna Kaminska, lūgta skaidrot, vai Poikāna atzīšanās savās faktiskajās darbībās varētu būt par pamatu, lai viņam nevajadzētu piemērot ar brīvības atņemšanu saistītu drošības līdzekli, norādīja, ka, nosakot drošības līdzekli, šis apstāklis neapšaubāmi ir jāvērtē, taču ir vēl arī vairākas citas vērā ņemamas lietas.
"Protams, izmeklētājam ir jāvērtē personas sadarbošanās ar izmeklēšanu, [..] tai pašā laikā risināt jautājumu par apcietinājumu kā drošības līdzekli pieļauj jau pants, kur ir šī sankcija brīvības atņemšanas veidā," pastāstīja Kaminska.
Advokātes pieredze liecina, ka personas profesionālās prasmes, konkrētajā gadījumā Poikāna plašās zināšanas datortehnoloģiju jomā, var būt par apstākli, kas liedz piemērot ar brīvības atņemšanu nesaistītu drošības līdzekli. "Tā tas varētu būt, bet tas ir tiesas kompetencē. Man vienkārši ir praksē nācies redzēt, ka profesionālo pienākumu prasmes tiek norādītas kā apstāklis, kas pamato apcietinājuma piemērošanu."
Tāpat, nosakot drošības līdzekli, jāņem vērā arī personas iepriekšējā uzvedība sabiedrībā, ģimenes un veselības stāvoklis, kā arī citi apstākļi, piemēram, personas iespējami prettiesiskās rīcības mērķis un motivācija.
Kā ziņots, šodien Rīgā notiek vairākas protesta akcijas pret Poikāna aizturēšanu.
Par Neo un "Ceturtās atmodas tautas armijas" (4ATA) aktivitātēm publiski kļuva zināms 14.februārī, kad Latvijas Televīzijas raidījums "De facto" paziņoja, ka no VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmas noplūduši 7,4 miljoni dokumentu.
Ekonomikas policijas pārvaldē (EPP) kriminālprocess sākts šā gada 11.februārī pēc Krimināllikuma 244.panta 2.daļas - par tādas ierīces (arī datorprogrammas) neatļautu izgatavošanu, pielāgošanu izmantošanai, realizēšanu, izplatīšanu vai glabāšanu, kura paredzēta automatizētas datu apstrādes sistēmas resursu ietekmēšanai nolūkā izdarīt noziedzīgu nodarījumu, ja šīs darbības izraisījušas smagas sekas. Minētais likuma pants kā sodu paredz brīvības atņemšanu uz laiku līdz desmit gadiem vai naudas sodu līdz 200 minimālajām mēnešalgām.
Tāpat process sākts pēc Krimināllikuma 145.panta - par sveša personiska noslēpuma tīšu izpaušanu, ja to izdarījusi persona, kam pēc sava amata vai nodarbošanās jāglabā slepenībā tai uzticētās vai zināmas kļuvušas ziņas. Šis likuma pants paredz soda sankciju - arestu vai piespiedu darbu, vai naudas sodu līdz 20 minimālajām mēnešalgām.