Pensiju 3. līmenis krājējiem kļūs neizdevīgs
 
©Ekrānšāviņš no avīzes

Aptuveni 280 000 Latvijas iedzīvotāju jeb 28 procenti no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem cerības par saulainākām vecumdienām saista ar privātiem pensiju fondiem, kuros iemaksā lielākas vai mazākas summas, lai tās kalpotu kā papildinājums valsts garantētajai pensijai. Sākot ar nākamo gadu, iesaistīšanās 3. pensiju līmenī vai uzkrājošā dzīvības apdrošināšanā kļūs mazāk pievilcīga.

Trešais pensiju līmenis Latvijā tika ieviests 1998. gada jūlijā. Atšķirībā no pirmā un otrā pensiju līmeņa trešajā pensiju līmenī tā dalībnieki veic papildu iemaksas līdztekus sociālajām obligātās apdrošināšanas iemaksām un dalība tajā ir brīvprātīga. Pensiju 3. līmenis ļauj saņemt uzkrāto kapitālu pirms valsts garantētās pensijas - jau 55 gadu vecumā. Turklāt, veicot iemaksas pensiju 3. līmenī, ir iespējams saņemt atpakaļ iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) daļu. Respektīvi, ieguldot 100 eiro, šogad no valsts var atgūt 23 eiro. Tiesa, šim nodokļu atvieglojumam ir limits - 10% no algas.

Ekrānšāviņš no avīzes

Saskaņā ar izmaiņām nodokļu politikā par nākamā gada ieguldījumiem varēs atgūt vien 20%. Tātad no katriem ieguldītiem 100 eiro - tikai 20 eiro. Vienlaikus jārēķinās, ka turpmāk iemaksām privātajos pensiju fondos un uzkrājošās dzīvības apdrošināšanas maksājumiem tiek noteikts kopīgs ierobežojums - 10% no gada ienākumiem un ne vairāk kā 4000 eiro gadā. (Iepriekš summāri ierobežojumi iemaksām netika noteikti, kā arī katram no šiem uzkrājumu veidiem atsevišķi tika noteikts ierobežojums 10% no ienākumiem. Tātad kopā tie varēja sasniegt 20% no apliekamajiem ienākumiem.) Tāpat, sākot ar nākamo gadu, par gūto peļņu būs jāmaksā 20% liels nodoklis pašreizējo 10% vietā.

Izmaiņas skars arī uzkrājošo dzīvības apdrošināšanu. Tas ir jau pieminētais kopējais iemaksu limits ar pensiju 3. līmeni, tāpat arī mazāka IIN atgūstamā daļa un dubultliels peļņas nodoklis. Turklāt ar likuma grozījumiem pagarināts minimālais līguma periods no pieciem uz desmit gadiem, lai saņemtu likumā noteiktos IIN atvieglojumus. Tas nozīmē, ka uzkrātos līdzekļus nedrīkstēs izņemt agrāk kā pēc desmit gadiem no līguma noslēgšanas brīža, citādi iepriekš atgūtās IIN pārmaksas par šīm iemaksām būs jāatmaksā atpakaļ.

Līdz šim uzkrājošo dzīvības apdrošināšanu iedzīvotāji nereti izmatoja kā termiņnoguldījumu, kurā peļņu guva no IIN atmaksas un uzkrātos līdzekļus izņēma, tiklīdz beidzās piecu gadu termiņš. Stājoties spēkā likuma izmaiņām, šis uzkrājuma veids, tāpat kā ieguldījumi 3. pensiju līmenī, kļūs mazāk pievilcīgs. Ja līdz šim, piemēram, strādājošais ar 1000 eiro algu uz papīra ieguldījumu plānā ar 5% ienesīgumu ik mēnesi iemaksāja 25 eiro, tad viņš kopumā nopelnīja 412,50 eiro (ieskaitot IIN atmaksu), liecina Neatkarīgās aprēķini. Savukārt, stājoties spēkā likuma izmaiņām un rīkojoties identiski, ieguvums būtu vien 60 eiro, jo, pārtraucot līgumu agrāk nekā desmit gadu periodā, vairs nevarēs pretendēt uz IIN atmaksu. To varēs saņemt vien tad, ja uzkrājošās dzīvības apdrošināšanas līgums darbosies desmit gadu.

«Būtiski, ka šobrīd spēkā esošajiem un līdz gada beigām noslēgtajiem līgumiem 2018. gadā tiks piemērots 2017. gada regulējums ar IIN atmaksu 23% apmērā no veiktajām iemaksām,» uzsver Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents Jānis Abāšins. Tāpat arī uzkrājošās apdrošināšanas līgumiem, kuri ir atvērti līdz 2017. gada beigām, minimālais IIN atmaksas saņemšanas termiņš joprojām ir pieci gadi.

«Šobrīd spēkā ir 10% limits no gada bruto algas bez faktiskā iemaksu apjoma ierobežojuma. Tas ļāvis izmantot lielus līdzekļus, atgūstot 23% no iemaksātās summas, ko paredz IIN atvieglojumi. Jaunais ierobežojums lielāko daļu klientu neietekmēs, jo vairāk par 4000 eiro gadā uzkrājošajā dzīvības apdrošināšanā iegulda aptuveni 1% no visiem šā apdrošināšanas veida klientiem,» prognozē J. Abāšins.