Konteineru ceļš iet cauri Latvijai
Vakar Rīgas brīvostā pa dzelzceļu no Ķīnas tika atvests un pa jūru uz Roterdamu aizvests 41 konteiners ar pārtikas piedevām.
Pārvadājumu speciālisti apgalvoja, ka Rīgā uz brītiņu bija atgriezušies tieši tie paši konteineri, kuri šovasar te jau bija pa ceļam uz Ķīnu. Nomainījies bija konteineru saturs, jo turp tika vestas iekārtas tekstilrūpniecībai, bet atpakaļ - izejvielas pārtikas produktu ražošanai. Līdz ar to būtu ļoti nepareizi teikt, ka Latvija apkalpo Ķīnas eksportu uz Rietumeiropu, jo preču plūsma uz Ķīnu vismaz konteineru skaita izteiksmē ir tāda pati. No dzelzceļnieku viedokļa galvenais ir tas, ka tādā gadījumā nav jāpārvadā tukši konteineri jeb gaiss smagos dzelžu apvalkos pāri pusei no Eirāzijas, kas ļoti sadārdzina preču pārvadājumu kopējās izmaksas.
KOPĀ DARBU PADARĪJUŠI. Vakar Rīgas ostā uz konteinervilcienu no Ķīnas lūkojās Latvijas satiksmes ministrs Uldis Augulis (otrais no kreisās) un uzņēmuma Latvijas dzelzceļš prezidents Edvīns Bērziņš (no labās) kopā ar triju ārvalstu vēstniekiem Latvijā: Krievijas vēstnieku Latvijā Jevgeņiju Lukjanovu, Ķīnas vēstnieku Huanu Junu un Kazahstānas vēstnieku Bauržanu Muhamedžanovu / F64
Šajā reizē vilciens pienāca no sešus tūkstošus kilometru attālās Ķīnas ziemeļrietumu pilsētas Urumči. Šī Ķīnas nomale ir Siņdzjanas uiguru autonomā rajona administratīvais centrs ar aptuveni 2,1 miljonu iedzīvotāju. Ķīna cenšas šo nomali attīstīt, lai nebūtu tā, ka visa eksportspējīgā ražošana notiktu tikai Klusā okeāna piekrastē, no kurienes Ķīnas eksportpreces tiek izvadātas pa pasauli ar kuģiem. Pagājušā gada novembrī vairāk nekā 11 tūkstošus kilometru līdz Latvijai veica konteinervilciens no Ķīnas Klusā okeāna piekrastes rūpniecības zonai piederošās Ivu (Yiwu) pilsētas, bet tieša turpinājuma tādam reisam līdz šim nav. Izrādījās iespējams noorganizēt reisu pa pavisam citu, divreiz īsāku maršrutu. Ķīniešu ziņā paliek tas, cik lielā mērā preču sūtīšanu no Uramči uz Eiropu finansiāli atviegloja valsts dotācijas savu nomaļu attīstīšanai un cik ilgi šādas dotācijas tiks veiktas. Līdzīgi var domāt par Kazahstānu, kas ļoti grib iesaistīties gan no Ķīnas, gan uz Ķīnu sūtīto dzelzceļa tranzītkravu apkalpošanā. Krievija ne tikai neliek šķēršļus tanzītkravām uz ostām ārpus Krievijas, jo šāda kravu kustība nav pretrunā ar lozungu virzīt Krievijas kravas uz Krievijas ostām, bet šādus pārvadājumus veicina. Konkrētā pārvadājuma organizēšanā aktīvi iesaistījās Krievijas uzņēmums TransContainer. Latvija cenšas piesaistīt tranzītkravas tāpēc, ka tās dod ieņēmumus ne vien valsts uzņēmumam Latvijas dzelzceļš (LDz), bet arī Latvijas ostām gan privātuzņēmēju, gan ostu pārvalžu personā. Visu šo interešu sakritība konstatēta šovasar Kazahstānas galvaspilsētā Astanā notikušajā pasaules izstādē, kad to jūlija sākumā apmeklēja Latvijas Valsts prezidents Raimonds Vējonis. Pēc tam jau nosaukto valstu iestādes un uzņēmumi ļoti ātri nokārtoja jaunā konteinervilcienu maršruta atklāšanu. Atliek gādāt par to, lai šo maršrutu turpmāk izmantotu patiešām vilcieni, nevis tikai viens - pirmais un pēdējais - vilciens.
Aizvien jaunu izmēģinājuma vilcienu maršrutu starp Ķīnu un Eiropu apkalpošana Latvijā kļūst iespējama tāpēc, ka konteinerkravu apjoms starp Eiropu un Āziju katru gadu dubultojas, bet nav ne finansiāli, ne tehniski iespējams dubultot caurlaides spējas tiem sliežu ceļiem, kuri pirmie saņēma pasūtījumus preču pārvadāšanai galvenokārt no Ķīnas vai uz Ķīnu. Tātad atliek meklēt jau esošas sliedes, kas ved apmēram tajos pašos virzienos. Šādas sliedes var piedāvāt arī Latvija, kur sliežu ceļu caurlaides spēju jaudas atbrīvojas līdz ar Krievijas kravu daudzuma samazināšanu. Tas viss izklausās pašsaprotami, bet kravas Latvijai jāizcīna ļoti sīvā konkurencē. Arī uz Lietuvas un Somijas ostām ved tāda paša platuma sliežu ceļi kā uz Rīgu, kas tomēr pratusi izcīnīt handikapu attiecībā pret citām pilsētām Baltijas jūras austrumu krastā. Handikaps gan nav garantija, ka to nevarētu izniekot.
Pārtikas izejvielu ceļš no Rīgas ved uz Nīderlandes ostu Roterdamu, no kurienes tās iespējams vai nu sadalīt starp pārtikas rūpniecības uzņēmumiem Rietumeiropā, vai nosūtīt vēl tālāk pa jūrām un okeāniem. Konteineru pārkraušanu no dzelzceļa platformām kuģī veica SIA Rīgas universālais termināls. Konteineriem nebija jāpaliek šajā terminālī tik ilgi, līdz tieši tur savāksies kuģa kravai pietiekams konteineru skaits. Kravu īpašnieki un pircēji prasa preču piegādes ātrumu, ko pārvadātāji nodrošina tādējādi, ka konteinerkuģi no Rīgas atiet katru dienu un konteinerkravu termināļi pasūta tajos vietu, saskaņojot konteineru nonākšanu ostā ar kuģu aiziešanu uz vajadzīgo ostu.
LDz prezidents Edvīns Bērziņš vakar neņēmās nosaukt pienākšanas vai atiešanas laikus nākamajiem vilcieniem no Ķīnas vai uz Ķīnu, bet apliecināja darbu gan pie pārvadājumu regularitātes, gan pie nākamo vilcienu maršrutu veidošanas. Visticamāk, tagad Baltkrievijai būs papildu stimuls atrast sev vietu dzelzceļa kravu maršrutos uz Rīgu. «Tas ir smags darbs, ko iespaido daudzi apstākļi, līdz ar to arī regulāru pārvadājumu uzsākšanas laiku nenosaukšu, tomēr esmu pārliecināts, ka vienā brīdī varēsim paziņot par regulāru pārvadājumu uzsākšanu,» sacīja E. Bērziņš.