Vērtē jaunu pieeju invaliditātes noteikšanā
Labklājības ministrija sākusi diskusiju par uzlabojumiem invaliditātes un darbspēju noteikšanā. Šo izmaiņu mērķis ir sniegt mērķtiecīgu atbalstu cilvēku ar darbspēju ierobežojumiem nodarbinātībai, pārskatot esošos atbalsta pasākumus.
Invalīdu un viņu draugu apvienības Apeirons vadītājs Ivars Balodis norāda, ka vislielākie jautājumi pašlaik ir par to, kādas izmaiņas tiek plānotas un vai izmaiņas skars katru cilvēku, kuram jau ir invaliditāte, vai reformas attieksies uz personas finanšu līdzekļiem, pabalsta jomu, kā arī - kā mainīsies atbalsta pasākumu joma. Tie ir jautājumi, kas pašlaik nodarbina cilvēkus ar invaliditāti un nevalstiskās organizācijas, kuras pārstāv cilvēkus ar invaliditāti.
Labklājības ministrijas sniegtā informācija apliecina, ka reforma varētu stāties spēkā no 2020. gada un tā skars tikai tās personas, kurām invaliditāti noteiks pirmreizēji vai veselības stāvokli izvērtēs atkārtoti, savukārt tos cilvēkus, kuriem invaliditāte piešķirta uz mūžu, plānotās izmaiņas, visticamāk, neskars. Tāpat reforma neskars invaliditātes noteikšanas kārtību attiecībā uz bērniem ar invaliditāti. Esošās situācijas izvērtējums liecina, ka invaliditātes sistēmā nepieciešamas izmaiņas. Dažādās ekspertu diskusijās un pētījumos secināts, ka nepieciešams vairāk virzīties uz personas atlikušo darbspēju novērtēšanu un mērķtiecīgāku atbalsta pasākumu piešķiršanu. Patlaban spēkā esošā invaliditātes noteikšana balstīta uz cilvēka veselības traucējumu un funkcionālo ierobežojumu pakāpes novērtējumu, kā rezultātā tiek noteikta invaliditātes grupa un tai atbilstošais pensijas un citu atvieglojumu apmērs. Tomēr invaliditāte ne vienmēr nozīmē zaudētas darbspējas, tāpēc nākotnē plānots individualizēti novērtēt katras personas atlikušās darbspējas. Atkarībā no tā, kādā apmērā cilvēka darbspējas ir saglabājušās, cilvēkiem paredzēts sniegt individualizētu pakalpojumu kopumu, lai palīdzētu atrast piemērotu darbu un kļūt ekonomiski patstāvīgiem.
Labklājības ministrijas Sociālās politikas iekļaušanas departamenta direktore Elīna Celmiņa stāsta, ka plānotās izmaiņas invaliditātes noteikšanā ir saistītas ar pārorientēšanos no invaliditātes kā medicīnisku indikāciju kopumu uz darbspēju novērtēšanu. «Galvenā būtība ir koncentrēta uz atbalstu iesaistei darba tirgū, jo darbs un ekonomiskā patstāvība ir stūrakmeņi, lai cilvēks varētu pašrealizēties un sevi uzturēt,» saka E. Celmiņa, «reformas mērķis ir arī skatīties, kāds atbalsts nepieciešams - gar darbā, gan atbalsta sistēmā.» Attiecībā uz nodarbinātību Labklājības ministrijas mērķis ir veidot plašāku atbalsta pasākumu klāstu - ietverot motivēšanu un palīdzību atrast piemērotu darbu, darba vietu pielāgošanu, apmācības un subsidēto nodarbinātību, asistentu un surdotulku darba videi, atbalstu transportam nokļūšanai darbavietā, kā arī starpniecību saziņai ar darba devēju. E. Celmiņa skaidro: lai atteiktos no medicīniskās pieejas invaliditātes sistēmā, tiek apsvērts priekšlikums izstrādāt jaunus kritērijus atlikušo darbspēju noteikšanai, piedāvāts ieviest vērtējumu - pilnas darbspējas (darbspēja nav zudusi), daļējas darbspējas (daļējs zudums), nav darbspēju (pilnīgs darbspēju zudums).
Kopumā var secināt, ka reformas mērķis ir arī ieraudzīt atlikušās darbspējas un secināt, kādi atbalsta pasākumi nepieciešami, lai šīs darbspējas varētu izmantot.
Savukārt I. Balodis uzsver: lai šādas izmaiņas panāktu un tās būtu veiksmīgas, nepieciešams vienots politisks viedoklis, ka šādas reformas ir vajadzīgas, un šim atbalstam jābūt ne tikai no Labklājības ministrijas, bet arī Izglītības un zinātnes ministrijas, Veselības ministrijas, Vides aizsardzības un reģisonālās attīstības ministrijas. Otrkārt, pārmaiņās jābūt iesaistītiem izglītotiem sociālajiem darbiniekiem, atbalsta personām, sociālajiem mentoriem, kas ir jauna profesija. «Reforma varētu izdoties tikai tad, ja šo izmaiņu rezultātā situācija uzlabojas, un cilvēkam ir mazāks birokrātisks slogs, lai sociālā atbalsta sistēmu izmantotu,» saka I. Balodis.
Raksts tapis ar Sabiedrības integrācijas fonda atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem, projekta Trīs ceturdaļas, līguma Nr. 2017.LV/MA/PI/05/01, ietvaros
***
VIEDOKLIS
Elīna CELMIŅA, Labklājības ministrijas eksperte:
- Vēlme ir sniegt lielāku atbalstu tiem, kas, neskatoties uz ierobežojumiem, aktīvi izmanto savas darbspējas un iekļaujas darba tirgū, ieviest nosacījumus tiem, kam ir daļējs darbspēju ierobežojums, bet tomēr viņi nav aktīvi - nemācās, neizmanto pārkvalifikācijas iespējas, nemeklē darbu, kā arī pārskatīt atbalsta pasākumus. Ministrija tiekas ar sabiedriskajām organizācijām, izklāsta izmaiņu priekšlikumus, uzklausa viedokļus, jautājumus, apsvērumus un vēl tikai veido kopējo priekšlikumu dokumentu, kas tiks nodots sabiedriskai apspriešanai. Tādēļ pagaidām ir pāragri secināt, ka jau ir saplānotas konkrētas izmaiņas.