Sertifikāti spēj pārvērsties lielā naudā
Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens atklāj, ka daži cilvēki riskējuši ieguldīt naudu privatizācijas sertifikātos kā līdzeklī, ar kuru izdabūt no Latvijas valsts 100 miljonus eiro.
Var gadīties, ka valstij atveras izdevumu pozīcija apmēram simt miljonu eiro apmērā atbilstoši apgrozībā palikušo privatizācijas sertifikātu nominālvērtībai
2 542 000 x 39,84 = 101 273 280 eiro. Divarpus miljoni šajā formulā ir valsts izsniegto privatizācijas sertifikātu pārpalikums šā gada sākumā un 39,84 - viena sertifikāta cena eiro atbilstoši Privatizācijas aģentūras (PA) norādītajam pārrēķinam no 28 latiem, ar kādu sertifikāti savulaik tika laisti apgrozībā. Šo sertifikātu atpirkšanu par naudu varētu izdekorēt ar Satversmes tiesas spriedumu, protams, pilnīgi bez kādas saistības ar to, cik tūkstoši sertifikātu aizķērušies viena otra tiesneša sievasmātes sertifikātu kontā.
Par sīkām un milzīgām cerībām
Joprojām neizmantotus sertifikātus glabājošu kontu skaits sniedzas gandrīz līdz 400 tūkstošiem. No tiem vairāk nekā 60% kontu ir līdz vienam sertifikātam un vēl 26% kontu - no viena līdz desmit sertifikātiem. Vienu vai pat vienu nepilnu sertifikātu glabājošie konti nav nejaušība, pārpratums vai muļķība, bet veids, kā Latvijas iedzīvotājiem nācās pielāgoties valsts un pašvaldību virzītajam uzņēmumu un nekustamo īpašumu privatizācijas procesam. Šā procesa noteikumi tika nemitīgi grozīti. Uzskatāmai liecībai par šādiem grozījumiem der apsolītā un pēc tam atceltā valsts uzņēmuma Latvenergo privatizācija arī par sertifikātiem, bet tieši tas pats varēja notikt ar jebkuru privatizācijai apsolītu dzīvokli kopā vai atsevišķi ar tam pienākošos zemi. Ik uz soļa varēja gadīties, ka viena instance apsola dzīvokli ar vai bez dzīvoklim piekritīgās zemes tam, kurš tur dzīvo, bet otra instance - tam, kurš prasa dzīvokli denacionalizēt. Kamēr šīs personas un instances tiesājās, uz privatizāciju cerošajiem vajadzēja turēt gatavībā ne sertifikātus, ko vajadzības gadījumā varēja nopirkt, bet sertifikātu kontu, ar kura palīdzību aši noformēt privatizācijas darījumu, tiklīdz tāda iespēja rastos. Lielākā daļa no šādām privatizācijas kaislībām jau sen guldītas vēstures mēslainē. Paldies A. Ašeradenam par atklāsmi, ka tomēr dzīvo Latvijā arī daži tādi cilvēki, kuriem sertifikāti ir joprojām aktuāls rīks, kā iekļūt jeb - ticamāk - nostiprināties ne vienkāršu miljonāru, bet multimiljonāru rangā: no 100 miljonu eiro kukuļa taču sanāktu ne viena vien bieza šķēle.
Izveidots kontu slēgšanas mehānisms
Lielākajai daļai sertifikātu īpašnieku, protams, nesanāks nekas vairāk kā izvairīšanās no rūpēm un nepatikšanām, kad PA apmaksās viņu kontu slēgšanas izdevumus ar kontā esošo sertifikātu nominālvērtību. Daudzus gadus sertifikātu kontu, t.i., elektronisko ierakstu sistēma tika uzturēta vienkārši tāpat. Šā gada jaunievedums bija konta uzturēšanas maksa 0,02% apmērā no kontā esošo privatizācijas sertifikātu nominālvērtības gada sākumā, bet ne mazāk par 24 eiro gadā.
Kontu īpašniekiem šis gads dots, lai viņi savus kontus likvidētu paši. Praktiski tas nozīmē sertifikātu pārdošanu. Neatkarīgā daudzus gadus dienu pēc dienas drukā pārskatus par privatizācijas sertifikātu pārdošanas cenu un tirdzniecības apjomu tieši tāpēc, lai šos datus uzzinātu tie, kuri nav profesionāli spekulanti. Šodien drukātajā pārskatā par 10. jūlija darījumiem redzam, ka neviena fiziska persona nevienu sertifikātu nav pārdevusi, tāpēc nekādu cenu sertifikātiem norādīt nav iespējams. Vakar publicētie dati uzrādīja 2,6 sertifikātu pārdošanu par 15 eiro gabalā. Cena neizskatās zema, bet sertifikātu pārdevējam jāsedz 0,2% valsts nodeva un 10 eiro liela komisijas maksa par sertifikātu paņemšanu no viņa konta, tāpēc 2,6 sertifikātu pārdošana nav pamanāmu naudas summu sološs pasākums. Šodien publicētais 10. jūlija darījumu pārskats rāda, ka ar sertifikātiem tirgojas šā tirgus starpnieki, kuri zina vai domā, ka zina kaut ko tādu, ko citi nezina.
Ašeradens izsakās mīklaini
Sertifikātu vērtība šobrīd būtu tuvu nullei, ja par spēkā esošu tiktu uzskatīts ar 2005. gada 17. janvāri datētais Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Dzintara Zaķa skaidrojums par ministrijas sagatavoto likumprojektu privatizācijas pabeigšanai Latvijā. «Likumprojektā nav paredzēts neizmantotos sertifikātus kompensēt ar valsts obligācijām vai ar naudu,» viņa teikto atreferēja aģentūra LETA.
Likums tika pieņemts, bet netika pildīts. 2010. gada 23. februārī valdība pieņēma zināšanai Ekonomikas ministrijas skaidrojumu, ka privatizācijas pabeigšanas likums gan noteicis valsts un pašvaldību iestādēm izskatīt visus privatizācijas ierosinājumus līdz 2009. gada 30. decembrim, taču nav šo termiņu ievērojušas «objektīvu iemeslu dēļ» un attiecībā uz sertifikātiem tas nozīmējot, ka to izmantošana gala termiņš vairs nav paredzams, bet būšot ne mazāks kā vēl desmit gadi, t.i., līdz 2020. gadam.
Par tik tālu nākotni kā 2020. gads šodien varētu galvu vēl nelauzīt, bet pāris turpmākajos gados gan nebūtu neiespējami sadalīt 100 miljonus eiro privatizācijas sertifikātu turētājiem, ja tie gadījuma pēc ir draudzīgi pašlaik valdošajiem grupējumiem. A. Ašeradens noteikti izvairījās atkārtot Dz. Zaķa solījumu, ka tādas naudas dalīšanas nebūšot. «Pašlaik nevajadzētu spekulēt ar potenciālajiem risinājumiem,» ministru vakar citēja LETA. Tomēr nodokļu maksātājiem tik un tā vajadzētu interesēties, kam valdība varētu atdot 100 miljonus eiro no valsts budžetā apsaimniekotas naudas.