Nekustamā īpašuma parādus piedzen bez žēlastības; valstī vairāk nekā 100 000 parādnieku

Vairāk nekā 100 tūkstoši nekustamo īpašumu īpašnieku Latvijas deviņās lielākajās pilsētās nav varējuši norēķināties par nekustamā īpašuma nodokli. Kopumā viņi pašvaldībai ir palikuši parādā vairāk nekā 26 miljonus eiro.

Pašvaldība parādus par nekustamā īpašuma nodokli (NĪN) cenšas piedzīt, bet pati parādniekus no dzīvokļa laukā neliek. Taču to var izdarīt zvērināti tiesu izpildītāji, kuriem ir tiesības vērst nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu bezstrīda kārtībā uz nodokļu maksātāja mantu - kustamo un nekustamo īpašumu. Neskatoties uz to, daļu NĪN parādu pašvaldības tā arī neatgūst.

Situācija uzlabojas lēni

Rīgā, Jelgavā, Rēzeknē, Ventspilī, Jūrmalā un Jēkabpilī kopējais parāds par NĪN pēdējo gadu laiku kaut vai lēnām, tomēr samazinās.

Ekrānšāviņš no avīzes

Rīgas domes Pašvaldības ieņēmumu pārvalde secinājusi, ka 2016. gada beigās NĪN parāds ir bijis 3,9% apmērā no taksācijas gadā aprēķinātā, un tas ir bijis zemākais rādītājs kopš 2006. gada, kad pārvalde sākusi apkopot šos datus. «Parādu apjomi parasti tiek apkopoti taksācijas gada beigās, jo prakse rāda, ka nodokļa maksātāji savas saistības bieži nokārto tieši gada beigās, tāpēc šobrīd vēl pāragri būtu vērtēt šā gada parādus. Tomēr, salīdzinot parādu rādītājus 2016. gada 1. jūnijā un 2017. gada 1. jūnijā, jāsecina, ka saglabājas tendence parāda samazinājumam, un tas ir par 2,28% mazāks nekā iepriekšējā gadā šajā laikā. Tāpat arī parādnieku skaits 2016. gadā ir samazinājies par 13,36%,» Neatkarīgajai uzsver Rīgas domes Pašvaldības ieņēmumu pārvaldes priekšnieks Ilmārs Ziedonis.

Savukārt Valmierā pēdējo piecu gadu laikā parādu summai esot tendence pieaugt. Valmieras pilsētas pašvaldības sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Zane Bulmeistare Neatkarīgajai pieļauj, ka parāda palielināšanai būtisks iemesls ir ilgstošs piedziņas process par lielākām summām, tajā skaitā par nodotām lietām Latvijas zvērinātu tiesu izpildītājiem. «Arvien biežāk parādās gan uzņēmumu, gan arī fizisku personu maksātnespējas lietas, kurās parādu summas ir lielas, citi īpašumi (ne kustamie, ne nekustamie) juridiski nepieder, naudas līdzekļu oficiāli nav vai arī īpašums, par ko ir parāds, ir tik sliktā stāvoklī, ka nav iespējams to pārdot. Bieži tiek ierosināti tiesiskās aizsardzības procesi, kā arī uzņēmumi tiek likvidēti un piedziņas ir neiespējamas,» skaidro Z. Bulmeistare.

Cenšas piedzīt

Visās pašvaldībās NĪN parāda piedziņa notiek līdzīgi un saskaņā ar spēkā esošā likuma normām. Likums Par nodokļiem un nodevām paredz, ka nodokļu maksājumus, kuri nav samaksāti likumā noteiktajā termiņā, un ar tiem saistīto nokavējuma naudu, kā arī izdevumus par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu nodokļu administrācija piedzen bezstrīda kārtībā. Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 361. panta pirmo daļu par piespiedu izpildi parādnieku vispirms brīdina. Ja parāds netiek maksāts, tad parādniekam tiek nosūtīts brīdinājums ar aicinājumu labprātīgi nomaksāt parādu. Ja NĪN parāds līdz brīdinājumā noteiktajam termiņam netiek nomaksāts labprātīgi, tiek sākta nokavēto NĪN maksājumu piedziņa bezstrīda kārtībā, nosūtot šo lietu zvērinātam tiesu izpildītājam izpildei. Visas pašvaldības gan aicina parādniekus sadarboties, lai lieta nenonāktu tik tālu.

Ventspils pilsētas domes finanšu nodaļas vadītāja vietniece, budžeta ieņēmumu daļas vadītāja Ilze Kaktiņa Neatkarīgajai norāda, ka parādnieks var vērsties pašvaldībā un risināt jautājumu par parādu nomaksu pēc grafika vai atliekot kavētos maksājumus uz noteiktu laiku.

«Atbilstoši likuma Par nodokļiem un nodevām 26. panta ceturtajai daļai nokavēto NĪN maksājumu piedziņa bezstrīda kārtībā vispirms tiek vērsta uz parādnieka naudas līdzekļiem; piedziņa uz nekustamo īpašumu tiek vērsta tikai tad, ja parādniekam nav kustamās mantas vai ar pārdodamo kustamo mantu nevar segt visu nokavēto nodokļa maksājumu. Nokavēto nodokļu maksājumu piedziņa uz nekustamo īpašumu tiek vērsta Civilprocesa likuma E daļā noteiktajā kārtībā - zvērināts tiesu izpildītājs rīko nekustamā īpašuma izsoli. Nekustamais īpašums paliek tam, kas izsolē solījis augstāku cenu nekā citi,» piedziņas procesu Neatkarīgajai ieskicē Rēzeknes pilsētas domes finanšu pārvaldes nodokļu nodaļas vadītāja juriste Ilona Žavoronkova.

«Tā kā saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 364. panta pirmo daļu un likuma Par nodokļiem un nodevām 26. panta pirmo daļu nokavēto nodokļu maksājumu piedziņas izdevumus sedz nodokļu maksātājs, tad nodokļa savlaicīgas nesamaksāšanas gadījumā parādniekam jārēķinās ne vien ar to, ka kavējuma periodā tiek aprēķināta nokavējuma nauda - 0,05 procenti no laikā nenomaksātā pamatparāda, bet var rasties arī citas nelabvēlīgās sekas, tai skaitā iespējami apgrūtinājumi nekustamā īpašuma lietošanai, turklāt papildus nodoklim un nokavējuma naudai var būt jāatlīdzina piedziņas izdevumi,» brīdina I. Ziedonis.

Jūrmalas dome gan secinājusi, ka nodokļa maksātāji cenšas izpildīt savas saistības, pirms procesā tiek iesaistīts zvērināts tiesu izpildītājs, teic Jūrmalas domes sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Zane Leite.

Īpašumu var arī zaudēt

Jēkabpilī nodokļa parādu dēļ nekustamā īpašuma atsavināšanas gadījumi nav bijuši, Neatkarīgajai apliecināja Jēkabpils pilsētas pašvaldības speciālisti. I. Kaktiņa atklāja, ka normatīvie akti nemaz neparedz pašvaldībai iespēju pašai atsavināt nekustamo īpašumu. Pašvaldība pieņem lēmumu par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu bezstrīda kārtībā un to nodod izpildei zvērinātiem tiesu izpildītājiem. Normatīvie akti nosaka, ka vispirms piedziņa jāvērš uz parādnieka naudas līdzekļiem, tad uz tam piederošo kustamo mantu un tikai kā galējais līdzeklis ir piedziņas vēršana pret nekustamo mantu.

Rīgas domes Pašvaldības ieņēmumu pārvalde nav uzskaitījusi gadījumus, kad nekustamais īpašums bijis atsavināts tikai saistībā ar NĪN parādu, tomēr tā vērš uzmanību uz to, ka arī tad, kad izpildu dokuments ir iesniegts izpildei zvērinātam tiesu izpildītājam pēc pārvaldes iniciatīvas, parādnieks var vienoties ar nodokļu administrāciju par NĪN parāda nomaksas grafiku uz laiku līdz trim gadiem, vienlaikus iesniedzot apliecinājumu, ka ir samaksāti zvērināta tiesu izpildītāja izpildes izdevumi. «Turklāt varam apgalvot, ka neviens mājoklis, par kura parādu nomaksu nodokļa maksātājs centies jautājumu risināt ar nodokļu administrāciju, nav ticis atsavināts pēc pārvaldes iniciatīvas. Nekustamo īpašumu pārdošana izsolēs parasti notiek tieši pēc hipotekāro kreditoru, nevis pašvaldības iniciatīvas,» uzsver I. Ziedonis.

Arī Jelgavas pilsētas pašvaldība pati nekad nevienu īpašumu nav atsavinājusi. Tā lēmumu par nekustamā īpašuma nodokļa parāda piedziņu nodod izpildei zvērinātam tiesu izpildītājam.

Liepājas pilsētas pašvaldības administrācijas sabiedrisko attiecību speciāliste Evita Eņģele Neatkarīgajai skaidro, ka arī Liepājā izsoles rīko zvērināts tiesu izpildītājs. «Liepājā NĪN parādu summas nav tik ievērojamas, lai tikai par NĪN parādu atmaksātos rīkot izsoli. Mēs parasti pievienojamies citiem kreditoriem, piemēram, bankām vai citiem aizdevējiem, apsaimniekotājiem vai citiem pakalpojumu sniedzējiem,» teic E. Eņģele.

Arī Z. Bulmeistare uzsver, ka Valmieras pilsētas pašvaldībā nav prakse atsavināt nekustamo īpašumu par NĪN nemaksāšanu. Pašvaldībā ir bijis viens gadījums, kad atsavināts nekustamais īpašums par NĪN nemaksāšanu un pēc īpašnieces rakstiska iesnieguma tas tika pārdots.

Daugavpils pilsētas domes Īpašuma pārvaldīšanas departamenta vadītāja Ivonna Funte Neatkarīgajai atzīst, ka ir bijuši gadījumi, kad nekustamais īpašums tiek atsavināts par NĪN nemaksāšanu. «Nekustamie īpašumi tika pārdoti izsolē. Jaunie īpašnieki reģistrēti pašvaldības nodokļa maksātāju sarakstā. Ņemot vērā to, ka nodokļu maksātājiem ir grūtības veikt kārtējos nodokļu maksājumus, ir nepieciešams rast risinājumus tiesiskajā regulējumā, kas dotu iespēju nodokļu maksātājiem noteiktā periodā segt savas nodokļu saistības (samaksāt nodokļu parādu) un attiecīgi turpināt saimniecisko darbību. Ļoti atzinīgi vērtējam nodokļu atbalsta pasākumu, kas bija īstenots, pamatojoties uz Nodokļu atbalsta pasākuma likumu 2012. gadā, un deva iespēju vienlaikus palielināt pašvaldību (un valsts) budžeta ieņēmumus un arī atvieglot nodokļu maksātājiem radušos nodokļu parādu slogu,» piebilst I. Funte.

Jūrmalā pēdējo gadu laikā ir bijis viens gadījums, kad izsolē ir pārdots personai piederošais īpašums, un pašvaldība bija vienīgais kreditors. Šajā gadījumā parāds bija uzkrājies no 2009. gada, parādnieks vairākus gadus neiesaistījās nekādā komunikācijā ar pašvaldību, nereaģēja uz Jūrmalas pilsētas domes daudzkārtējiem brīdinājumiem, kā arī izvairījās no komunikācijas ar zvērinātu tiesu izpildītāju. «Pašvaldība dara visu likumā atļauto, lai līdz šādām situācijām nenonāktu. Visi Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā deklarētie iedzīvotāji, kas ir Eiropas Savienības dalībvalstu, Eiropas Ekonomiskās zonas valstu, Šveices Konfederācijas pilsoņi vai Latvijas nepilsoņi, saņem 70% atvieglojumus NĪN par zemi, atsevišķām kategorijām atlaide ir pat 90% apmērā,» Neatkarīgajai atklāj Z. Leite.