Pēc Rimšēviča ienākumu deklarācijas spriežot, dzīve Latvijā jūtami uzlabojas

© F64

Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs pamanījis, ka viņš nemaz nav vienīgais ar pārmērīgi augstiem nodokļiem apliktais cilvēks Latvijā.

Latvijas Banka (LB) izdevusi brošūru, lai izskaidrotu sabiedrībai, cik grūtos apstākļos Latvijā jādzīvo bankas prezidentam Ilmāram Rimšēvičam un vēl vismaz desmit cilvēkiem bankas valdē un padomē, kuriem atlīdzība, piemēram, šā gada maijā ietilpusi starp septiņiem un 24 tūkstošiem eiro. I. Rimšēvičam gods būt LB darbinieku saraksta pirmajā rindā ar tikai 8,7 tūkstošiem, bet ticēsim, ka banka savu prezidentu tādā trūkumā nepametīs. Gan jau līdz gada beigām banka atradīs naudiņu, lai šogad saglabātu viņam ne tikai kopā 150 824,23 eiro, cik viņš uzrādījis 2016. gada ienākumu deklarācijā kā savu atalgojumu bankā, bet arī atalgojuma pieaugumu vismaz par 13 tūkstošiem eiro, kāds tas bijis 2016. gadā attiecībā pret 2015. gadu. Šī pati deklarācija apliecina, cik taisnīgi viņa spējas vērtējusi Neatkarīgā pērnā gada 20. septembra publikācijā Rimšēvičā atklājas mazs, bet ģeniāls uzņēmējs. Tā vēstīja par viņa prasmi ar dzīvokļa izīrēšanu savākt ap 30 tūkstošiem eiro gadā, bet pērn uzradusies Marija Sotņikova ar 40,5 tūkstošiem I. Rimšēvičam, kura deklarācijā šāda naudiņa izpelnījusies apzīmējumu «u.c. ienākumi».

Pēc I. Rimšēviča ienākumu deklarācijas spriežot, dzīve Latvijā jūtami uzlabojas, taču īstenībā nemaz tik labi te nav. Izrādās, ka savu reālo ieņēmumu faktisko pieaugumu viņš un viņam līdzīgie panākuši ar pārcilvēciskām pūlēm, par spīti tam, ka, «ņemot vērā solidaritātes nodokli, Latvijā ir otrais augstākais slogs ES darbiniekiem (57%), atpaliekot vien no Zviedrijas. Tas rada lielu apgrūtinājumu augsti kvalificētu darbinieku piesaistei. Tādējādi secināms, ka darbaspēka nodokļa slogs Latvijā ir pārāk augsts un to nepieciešams mazināt», teikts LB izdotās brošūras Nodokļu stratēģija 20/20 10. lpp.

Saprotams ir I. Rimšēviča un LB vadītāju uztraukums par to, kas skar viņus pašus, bet tieši tāpēc augstu jānovērtē viņu spējas kaut vārdos pažēlot arī citus. Viņi atzīst, ka nav vienīgie nesamērīgi smagas nodokļu nastas nesēji: «Turklāt daudzu nodokļu slogs Latvijā jau pašreiz ir augsts,» teikts brošūras 4. lpp. Par tuvu nākotni izteikts brīdinājums 12. lpp., ka «2018. gadā, atjaunojot reformu un pārvērtējot kadastrālās vērtības atbilstoši 2015. gada 1. jūlija tirgus darījumu datiem, vienlaikus saglabājot nekustamā īpašuma nodokļa modeli, var gaidīt strauju kadastrālās vērtības palielinājumu (mājokļiem - vidēji 2,5 reizes). Tādējādi būtiski pieaugs maksājamo nodokļu apjoms visām iedzīvotāju grupām, un tas var negatīvi ietekmēt gan nekustamo īpašumu tirgus aktivitāti, gan mājsaimniecību patēriņu un uzņēmumu konkurētspēju».

LB brošūra ir jātur pa rokai, lai to atšķirtu un citētu katru reizi, kad atkal kāda Latvijas valsts amatpersona apgalvos, ka «Latvijas nodokļu nominālais kopapjoms tautsaimniecībā ir viens no zemākajiem ES (2016. gadā - aptuveni 30% no IKP)». Brošūrā šī tēze 4. lpp. formulēta tikai tāpēc, lai to apgāztu ar tālāko Latvijas ekonomikas aprakstu, kura rezumējums 8. lpp. skan sekojoši: «Tādējādi relatīvi neliela nodokļu apjoma iekasēšana attiecībā pret IKP ne vienmēr nozīmē, ka nodokļu maksātāju slogs ir zems. (..) Lai labāk saprastu faktisko nodokļu slogu, tas jāaprēķina tipiskam nodokļu maksātājam, pieņemot, ka tas veic visu valsts tiesību aktos noteikto nodokļu samaksu.»

LB ir uzdrošinājusies pavērt kaut spraudziņu uz ļoti uztraucošiem skatiem. Ar LB autoritāti apliecinātā neatbilstība starp nominālo un faktisko nodokļu slogu modina šaubas arī par neatbilstību starp faktisko un pasludināto kopproduktu Latvijā un visā Eurostat pārraudzītajā areālā. Ar kādu preču vai pakalpojumu daudzuma pieaugumu ir segts, piemēram, I. Rimšēviča un LB kompānijas caurmēra algu pieaugums? Kas īstenībā apmaksā visu pārsimts tūkstošu Latvijas valsts kalpotāju darbu? LB varbūt saskata Latvijas tuvākajā nākotnē kaut ko tādu, kāpēc vairs nav jēgas slēpt to, kā noslēpšanu valsts uzskata par ļoti svarīgu nosacījumu sociālā miera uzturēšanai.



Latvijā

Taksometru pakalpojumu pieejamība dažādām sabiedrības grupām un invaliditātes veidiem var būt atšķirīga, tomēr transportlīdzekļu pielāgošanā jāveic ievērojami uzlabojumi, jāizglīto vadītāji un jāveicina empātija, reizē neaizmirstot par drošas braukšanas kultūru, lai taksometru pakalpojumus pilnvērtīgi varētu izmantot arī pasažieri ar invaliditāti un vecāki ar maziem bērniem, uzskata Tiesībsarga birojs.

Svarīgākais